Kolaboranta lieta: izgāzies mēģinājums panākt Lato Lapsas apsūdzēšanu par „nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem”

Izgāzies mēģinājums neslavas celšanā padomju varas kolaborantam Romualdam Vonsovičam un viņa vajāšanā apsūdzētajam Lato Lapsam celt apsūdzību vēl arī par  „nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem”, – Valsts policijai ir nācies konstatēt, ka pretēji R. Vonsoviča apgalvojumiem šādas nelikumīgas darbības nav notikušas.

Pietiek publicē attiecīgā Valsts policijas lēmuma daļu, kas attiecas uz šīm darbībām. Savukārt nākamā tiesas sēde “Kolaboranta lietā” Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā notiks zīmīgā datumā – padomju okupācijas gadadienā, 17. jūnijā pulksten 15.

„Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka izmeklējamā laika posmā tika izplatīta informācija par Pietiek.com sērijas “Čekisti un komunisti -3” jaunas grāmatas “Kolaborants” kas veltīta R.Vonsovičam, gatavošanu un publiskošanu.

Gatavojot publikācijai grāmatu “Kolaborants” un izplatot informāciju par grāmatas tapšanu, proti reklamējot to, L.Lapsa SIA “Pietiek.lv” vārdā ir iegādājies no SIA “F/64 Photo Agency” R.Vonsoviča bildes, kuras 2008.gadā SIA “Žurnāls SANTA” publicējis žurnālā “KLUBS” septembra numurā 68.lapā.

Neraugoties uz to, ka aģentūra nav sniegusi atļauju fotogrāfijas izmantošanai pretēji noteikumos noteiktajām, R.Vonsoviča iegūtās fotogrāfijas tika apstrādātas {Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) izpratnē, proti pārveidotas. Visi rediģējumi veikti saglabājot personas identitāti Biometrijas datu apstrādes likuma izpratnē.

Minētā pārveidotā R.Vonsoviča fotogrāfija kopskatā un izgriezumā tika publicēta grāmatā “Kolaborants”, izplatīta internēta vietnē www.pietiek.com un citos internēta resursos, t.sk. tika izsūtīta cietušajam saistošām personām, dažādi izmantota, izveidojot vairākus videoklipus par grāmatas “Kolaborants” reklāmu, kopskatā un daļēji izmantota pie grāmatas “Kolaborants” reklāmas plakāta izveidošanas un reklāmas uzlīmes uz automašīnas Citroen Jumper v.r.n. F07575.

R.Vonsovičs nav sniedzis jebkādu informāciju par sevi, ka arī nav devis piekrišanu izmantot viņa datus nevienai personai saistībā ar Pietiek.com sērijas “Čekisti un komunisti -3” jaunas grāmatas “Kolaborants” izplatīto informāciju.

Analizējot kriminālprocesa Nr.11091182519 savāktos materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, pirmstiesas izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka kriminālprocess ir izbeidzams daļā par Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā paredzētajām noziedzīgajām darbībām, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkta, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, proti objektīvās puses, sekojošo iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas (turpmāk – DVI) kriminālprocesā Nr.11091182519 sniegto atzinumu, DVI konstatēja, ka R.Vonsoviča personas datu apstrāde veikta saistībā ar grāmatas “Kolaborants” izdošanu, lai informētu sabiedrību par to, ka šāda grāmata drīzumā būs pieejama, publikācijās ir izmantoti tādi R.Vonsoviča personas dati kā vārds, uzvārds un fotoattēls. No publiski pieejamās informācijas secināts, ka grāmatas “Kolaborants” galvenais varonis ir R.Vonsovičs un grāmatas ietvaros, tās autors, ir analizējis R.Vonsoviča, kā Augstākās tiesas tiesneša rīcības tiesiskumu, tādējādi, paužot savu redzējumu un viedokli, ko, autora ieskatā, ir svarīgi zināt sabiedrībai.

R.Vonsovičs ir uzskatāms par publisku personu, ņemot vērā šādu publiski pieejamo (http://www.vonsovics.lv/?object_id=875) informāciju: “Zvērināts advokāts (kopš 1993. gada); Zvērināta advokāta biroja “Lejiņš, Torgāns un Vonsovičs” partneris (1994. – 2005. gads); LR Augstākās tiesas tiesnesis (1986.-1992. gads); ASV Federālās tiesas Merilendas pavalstī viestiesnesis, kā arī stažēšanās ASV Starptautisko tiesību institūtā Vašingtonā un Stefena F. Meloufa (Stephen F. Melouf) advokāta birojā Dalasā (1991. gads); Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis (1984. – 1986. gads); Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Izmeklēšanas daļas izmeklētājs (1981. – 1984. gads)”. Interneta vietnēs publiskotais

R.Vonsoviča fotoattēls tika uzņemts intervijas, žurnālam “KLUBS”, ietvaros. Līdz ar to secināms, ka tika izmantots publiski pieejams R.Vonsoviča attēls. Par tā apstrādes tiesiskumu jāvēršas pie pārziņa. Apstrādātais personas datu apjoms, kāds izmantots, lai informētu sabiedrību, ir samērīgs, jo apstrādāts ir publikācijām nepieciešamais R.Vonsoviča personas datu apjoms, lai tādējādi sniegtu sabiedrībai maksimāli precīzāku informāciju par personu, kura ari ir grāmatas galvenais varonis.

Līdz ar to konstatēts, ka nav notikusi pārmērīga R.Vonsoviča personas datu apstrāde, pretēji Vispārīgas datu aizsardzības regulas (turpmāk – VDAR) un FPDAL noteiktajam, un ir ievēroti VDAR noteiktie pamatprincipi personas datu apstrādei, kas jāņem vērā, apstrādājot personas datus žurnālistikas vajadzībām. DVI ieskatā ir izmantots samērīgs datu apjoms, lai panāktu mērķi un sabiedrības informēšanu saistībā ar vietnēs pausto informāciju.

Ņemot vērā minēto, tika konstatēts, ka konkrētajā gadījumā R.Vonsoviča veiktā personas datu apstrāde ir veikta saskaņā ar FPDAL 32.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, ievērojot VDAR 5.panta noteikumus, tā ir samērīga un veikta žurnālistikas nolūkā.

DVI vērsa uzmanību, ka VDAR paredz atsevišķus izņēmumus tās tiesiskā tvēruma piemērošanā, īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi žurnālistikas nolūkos. Apstrādājot datus, žurnālistikas nolūkos, VDAR piemēro tiktāl, ciktāl runa ir par VDAR 5.panta ievērošanu, savukārt uz pārējo, apstrādājot personas datus žurnālistikas nolūkos VDAR neattiecas. Tādejādi DVI vērtēja apstrādāto personas datu apjomu, bet ne tiesisko pamatu vai citus jautājumu, kas skar personas datu apstrādi.

Vērtējot iespējamās nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, pirmstiesas izmeklēšana vērš uzmanību, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa 1991.gada 26.novembra sprieduma lietā „Observer un Guardian pret Apvienoto Karalisti” (Case of Observer and Guardian v. the United Kingdom), iesnieguma Nr.13585/88, ir atzinusi, ka informācijas izplatīšanas ierobežojumi nav atzīstami par atbilstošiem un tie pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu, kad attiecīgā informācija ir publiski pieejama no citiem avotiem.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs (corpus delicta) ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas nepieciešams un pietiekams, lai atzītu kaitīgu nodarījumu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.

Objektīvo pazīmju kopumā ietilpst ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu un indivīdu intereses (turpmāk – intereses), kuras apdraud noziedzīgais nodarījums. Šo pazīmju kopums ir noziedzīga nodarījuma objekts. Pie noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm pieskaitāmas arī tās, kuras raksturo personas nodarījuma ārējās izpausmes procesu, kaitējumu, kas radīts ar prettiesisko darbību vai bezdarbību ar likumu aizsargātām interesēm. Šādi apstākļi veido noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pusi.

Noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās pazīmes raksturo personu, kas izdarījusi nodarījumu. Šai personai, ko sauc par noziedzīga nodarījuma subjektu, jābūt sasniegušai noteiktu vecumu un pieskaitāmai. Par subjektīvajām pazīmēm uzskatāmas arī tādas pazīmes, kas raksturo personas psihisko attieksmi pret pašas izdarīto darbību vai bezdarbību un nodarījuma kaitīgajām sekām. Šāda rakstura pazīmes ir noziedzīga nodalījuma subjektīvā puse.

Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud ar Latvija Republikas Satversmes 96.pantu garantētas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un noslēpumu. Tam korespondē 2018.gada 21.jūnija Fizisko personu datu apstrādes likuma 3.panta otrajā daļā norādītājs, ka Datu valsts inspekcijas darbības mērķis ir aizsargāt cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā , 1998.gada 29.oktobra Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteiktais, ka jebkura informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu.

Krimināllikuma 145.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir materiāla sastāva noziegums. Tā objektīvo pusi veido darbības, kas krimināltiesiskā nozīmē ir “personas aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, kas pauž šīs personas apzinātu gribu, un tā ir vērsta pret noziedzīgā nodarījuma objektu, nodarot vai radot draudus nodarīt kaitējumu “ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm”. Krimināllikuma 145.panta kontekstā tās ir tādas darbības ar fiziskas personas datiem, kas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā definētas kā “datu apstrāde”. Tā ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību ir jāmin, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu informācija par fiziskās personas dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā 6.pantā  ir noteikti nosacījumi, pie kādiem personas datu apstrāde tiek atļauta, un “a” punktā ir noteikts, ka datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem. Piekrišanai jābūt brīvi dotai, konkrētai, apzinātai un viennozīmīgai. Piekrišana var tikt dota rakstiskā, mutiskā vai elektroniskā formā. Tas varētu ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti internēta tīmekļa vietnē, informācijas sabiedrības pakalpojumu tehnisko iestatījumu izvēli vai citu paziņojumu vai rīcību, kas šajā gadījumā skaidri norāda, ka datu subjekts piekrīt piedāvātajai savu personas datu apstrādei. Klusēšana, iepriekš atzīmēti laukumi vai atturēšanās no darbības tādējādi nebūtu jāuzskata par piekrišanu. Piekrišanai būtu jāattiecas uz visām apstrādes darbībām, ko veic vienā un tajā pašā nolūkā vai nolūkos. Ja apstrādei ir vairāki nolūki, piekrišana būtu jādod visiem nolūkiem. Ja datu subjekta piekrišana ir jādod pēc elektroniska pieprasījuma, pieprasījumam jābūt skaidram, kodolīgam, un tam nav nevajadzīgi jāpārtrauc tā pakalpojuma izmantošana, par ko tas tiek sniegts.

Datu subjektam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā. Piekrišanas atsaukums neietekmē apstrādes likumību, kas pamatojas uz piekrišanu pirms atsaukuma. Datu subjektam jābūt par to informētam, pirms viņš dod savu piekrišanu. Atsaukt piekrišanu ir tikpat viegli kā to dot.

Iepriekšminētais ļauj secināt, ka personas datu piekļuves režīms (jeb likumiskais statuss) var būtiski ietekmēt attiecīgo noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju, jo darbībām, kas ietvertas attiecīgo noziegumu objektīvajā pusē, ir jābūt nelikumības pazīmei. Šādu funkciju var paredzēt attiecīgais drošības režīms, kas nosaka personas datu brīvo vākšanas, izplatīšanas un izmantošanas ierobežojumus un aizliegumus.

No subjektīvās puses nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem ir tīšs nodarījums, ko var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, kad vainīgais apzinās savas darbības kaitīgumu. Krimināllikuma 145. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iespējams izdarīt tikai apzināti, jo gadījumos, kad persona veic citas personas datu apstrādi (izdara jebkādu darbību ar citas personas datiem), tai jāpārliecinās, vai šīs apstrādes darbības ir atļautas, proti – vai tās atbilst personu datu aizsardzības regulējumam (attiecīgi kopš 2018. gada 25. maija – Vispārīgajai datu aizsardzības regulai). Ja datu apstrāde nenotiek atbilstoši normatīvajam regulējumam, tad veiktās darbības ir nelikumīgas (Regulas 6. pants).

Personas datu krimināltiesiskā aizsardzība tiek veikta saskaņā ar to konfidencialitātes tiesisko režīmu, attiecībā uz katru konkrēto gadījumu. Turklāt, krimināltiesiskai aizsardzībai būtu jāpakļauj tikai tie personas dati, attiecībā uz kuriem ir noteikts piemērots konfidencialitātes režīms. Tāpēc, izmeklējot attiecīgās krimināllietas, sākotnējās izmeklēšanas struktūras uzdevums ir noteikt to personas datu konfidencialitātes saturu, attiecībā uz kuriem noziegums ir vērsts. Noziedzīgs nodarījums nevar būt attiecībā uz tiem izplatītajiem datiem, kas bija publiski pieejami vai attiecībā uz kuriem personas datu subjekts nenosaka konfidencialitātes režīmu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmstiesas izmeklēšana nonāca pie secinājuma, ka neskatoties uz to, ka R.Vonsoviča izmantojamie fotoattēli bija izdarīti konkrētam mērķim, proti uzņemti žurnālam “KLUBS” intervijas ietvaros, tomēr tie bija publiski pieejami gan laikrakstā, gan interneta vietnē, turklāt jebkura persona varēja iegādāties tos par maksu. Pie šādiem apstākļiem pirmstiesas izmeklēšana piekrīt DVI augstāk minētajam viedoklim. Pamatojoties uz Kriminālprocesa 377.panta 2.punkta, 392.1 pantu,-

NOLĒMA:

1. Kriminālprocesu Nr.l 1091182519 izbeigt daļā par Krimināllikuma 145.panta pirmajā daļā paredzētajām noziedzīgajām darbībām, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkta, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, proti objektīvās puses.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek