Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzīšanā un ar to saistītajā finansējumā ir ieinteresēta ne tikai Sabiedrība par atklātību – Delna, kas kopumā cer saņemt „līdz 356 731 eiro”, bet arī personiski tās jaunais direktors Jānis Volberts. Viņš valsts darbu pametis ar vērā ņemamām parādsaistībām un uz kredīta svaigi iegādātu nekustamo īpašumu, vēsta Pietiek.com.
Kā rāda Volberta amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, Delnas jaunais direktors to noslēdzis ar 30 830 eiro lielām parādsaistībām. Turklāt salīdzinoši nesen – 2014. gada vidū viņš ir ņēmis 36 tūkstošu eiro lielu hipotekāro kredītu.
Tiesa, 2015. gadā Volbertam finansiālajā nākotnē cerīgi ļāva raudzīties Ekonomikas ministrijā saņemtā alga. Kopumā 27 497 eiro, kā arī amati vairākās reģionālo ostu pārvaldēs.
Taču tagad, lai Volberts saglabātu vismaz līdzšinējos ienākumus, viņam vienam pašam vajadzētu iztērēt lielāko daļu Delnas oficiālā algu fonda. Pērn tas ir bijis nepilnu 50 tūkstošu eiro apmērā.
Jau 2015. gadā Delnas darbinieku algas bija nācies pamatīgi apcirpt. Vēl 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrīz par pusi vai par vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro.
Cik zināms, šogad stāvoklis ir kļuvis vēl dramatiskāks. Līdz ar to „kapu tramvaja” nauda ir bijusi vitāli svarīga, lai Delna vispār spētu pastāvēt un izmaksāt algas saviem darbiniekiem.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Delnas 2015. gada darbības pārskats, pērn organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vienalga nebija spējusi uzturēt. Delna gada laikā biedru maksājumos saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos – 28 346 eiro. Tas nozīmē, ka pat savu algu saņemšanai (tai nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro) Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu.
Pērn Delnu finansiāli paglāba vienīgi Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu. Kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie pērn bija krasi sarukuši. No 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro.
Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, kļuvusi aizvien neizvēlīgāka ziedotāju izvērtēšanā. Pērn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un miljonāra Daumanta Vītola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.
Delnas pārskats arī rāda, ka šajos būtiski samazinātā finansējuma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupības pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.
Gada pārskats arī apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansē šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama.
Taču atsaucība nav gūta, un nu organizācijas vadības lielā cerība ir „kapu tramvaja” projekts.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek
Vajag aizliegt būvēt kapu tramvaju! Un viss. Lai nelien, kur nevajag! Vajag viņiem uztaisī dziednieku boikotu, lai tos kretīnus neviens neglābj! Naudas dēļ aptraķuši. Laukos radus apglabāt ir drošāk….
Šādu institūciju uzdevums ir informēt likumdevējus un sabiedrību, nevis kādu sodīt vai atbalstīt.