Ņemot vērā pēdējo dienu notikumus, vērts atcerēties vēl dažus piemirsušos faktus saistībā ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.
Publikāciju izlase vēsta par to, kā Rimšēviča pārvēlēšanai augstajā amatā pirms četrarpus gadiem palīdzēja ar Latvijas Bankas finanšu līdzekļiem korumpētais žurnāla Ir pārstāvis Pauls Raudseps un kā šo korumpēšanu izlikās nemanām Latvijas Žurnālistu asociācija, vēsta Pietiek.
Par 1800 latiem no Latvijas Bankas žurnāla “IR” Raudseps “piemirst” ētikas kodeksus, kuru ievērošanu pieprasa no citiem (2013. gada 11.novembris)
Kļuvis skaidrs, kādā veidā Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam tieši viņa pārvēlēšanas dienā iznākošajā žurnāla IR numurā izdevās nodrošināt sev labvēlīgu rakstu ar virsrakstu “Nemainīgs kā lata kurss” rubrikā “Ir svarīgi – analīze”. Raksta autors, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs Pauls Raudseps par 1800 latiem, ko viņš pēdējā gada laikā saņēmis no Latvijas Bankas, bijis gatavs aizmirst pat paša pieņemto ētikas kodeksu, kas it kā stingri nosaka, ka IR žurnālists “nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus”.
Publikācijā “Nemainīgs kā lata kurss” žurnāla IR rubrikā “Ir svarīgi – analīze”, kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā – 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no atklāti nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl īpaši rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.
Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.
Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps “par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung” no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī “par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē” Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet “par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās” pagājušā gada septembrī – decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.
Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības “žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti”, attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: “Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus.”
Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, – viņš ir Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs un kā šī amata ieņēmējs nesen, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: “Savā jaunajā darbā LTV viņai ir apzināti un konsekventi jāizvairās pat no šķietamiem interešu konfliktiem. Protams, grūti paredzēt visas iespējamās situācijas, taču minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem.”
Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: “Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām.” Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.
Izdevniecības Cits medijs valdes locekle un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele, kurai tāpat ir bieži paticis mācīt ētiski dzīvot citiem, pirmdien nevēlējās sniegt atbildi uz šādu Pietiek jautājumu: “Kā izdevniecība Cits medijs un Jūs kā pazīstama žurnālistikas ētikas (ciktāl tas attiecas uz citu pamācīšanu) pārstāve kā žurnāla IR galvenā redaktore rīkosieties attiecībā uz Jūsu izdevuma darbinieku Paulu Raudsepu, kas rupji un demonstratīvi pārkāpis Jūsu izdevniecības ētikas kodeksu, veidojot komplimentāru, nekritisku materiālu par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču (žurnāla IR priekšpēdējais numurs), kaut arī pēdējā gada laikā no Latvijas Bankas saņēmis materiālos labumus – naudu vismaz Ls 1800 apmērā?”
Savukārt pats Raudseps nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem.
Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem nevēlējās atbildēt arī Rimšēvičs, kurš 31. oktobrī laimīgi tika pārvēlēts uz nākamo termiņu.
Apstiprinās žurnālista korumpēšanas fakts: Raudsepam maksāts pēc īpašās – “Rimšēviča likmes” (2013. gada 20. novembris)
Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka nav bijusi vienkārši dāsna, žurnāla Ir komentētājam, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājam Paulam Raudsepam par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas izdotai grāmatai samaksājot 2000 latu. Kā liecina pirmie dati par citiem grāmatas autoriem samaksātajām summām, Raudsepam ir ticis maksāts pēc īpašas – “Rimšēviča likmes”, kas bijusi pat vairāk nekā divarpus reizes augstāka nekā, piemēram, divu grāmatas nodaļu autoram – vēstures doktoram Gatim Krūmiņam.
Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XCno Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski – vēl papildus 180 latus.
“Par grāmatas Latvijas Bankai XC ievada uzrakstīšanu pielīgti (2011.gada 2.novembrī) un izmaksāti divi tūkstoši latu (2012.gada 28.decembrī); par šī ievada tulkošanu angliski līgums noslēgts 2012.gada 20.jūlijā, summa – 180 lati – izmaksāta 23.jūlijā,” Pietiek otrdien apliecināja Latvijas Bankas preses pārstāvis.
Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi, un Pietiek vēlējās noskaidrot, vai pēc līdzīgas likmes ir maksāts arī citiem grāmatas sadaļu autoriem, no kuriem daudzi ir ar labākām akadēmiskajām zināšanām savā jomā (Raudseps, kā minēts grāmatā, ir “Hārvarda universitātē ieguvis grādu Krievijas un padomju studijās”).
Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē Pietiek atrada viena no grāmatas autoriem – vēstures doktora Gata Krūmiņa amatpersonas deklarāciju, kurā minēta no Latvijas Bankas honorārā saņemtā summa.
Saskaņā ar šo deklarāciju vēstures doktors Krūmiņš, kurš grāmatai sarakstījis divas nodaļas – “Tautsaimniecība un monetārās norises Latvijā 2. pasaules kara gados” un “Tautsaimniecība un naudas politika Latvijā (1945-1991)”, par savu darbu kopā saņēmis 5000 latu.
Atskaitot attēlu un dokumentu lappuses, kopā abās nodaļās kopā ir aptuveni 30 lappušu teksta, un tas nozīmē, ka vēstures doktoram par viņa darbu Rimšēviča vadītā iestāde samaksājusi vidēji nepilnus 170 latus par lappusi – tātad vairāk nekā divarpus reizes zemāku samaksu nekā Raudsepam, kuram maksāts pēc īpašās – “Rimšēviča likmes”.
Raudseps, kurš iepriekš nevēlējās atklāt viņa no Latvijas Bankas saņemto summu, nevēlējās atbildēt ne uz vienu no viņam uzdotajiem jautājumiem.
Jau iepriekš bija zināms, ka žurnāla Ir komentētājs Raudseps, kurš tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pārvēlēšanas rītā publicēja viņam atklāti nekritisku rakstu, pēdējā gada laikā par dažādiem pakalpojumiem no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis nedaudz vairāk kā 1800 latu.
Rimšēvičam veltīto rakstu žurnālā Ir Raudseps bija publicējis, “piemirstot” žurnālu izdodošās AS Cits medijs (Raudseps ir uzņēmuma padomes priekšsēdētājs) žurnālistu ētikas kodeksu, kurā attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir: “Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus.”
Tikai pāris nedēļas pirms Rimšēvičam veltītās publikācijas “Nemainīgs kā lata kurss” žurnāla Ir rubrikā “Ir svarīgi – analīze”, kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā – 31. oktobrī, Raudseps “par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung” no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus.
Šā gada augustā un septembrī “par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē” Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet “par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās” pagājušā gada septembrī – decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes bija saņēmis 1200 latu.
Atklājas jauni fakti par žurnālistu ētikas vērtētāja Raudsepa korumpēšanu (2013. gada 21. novembris)
Nāk klajā jauni fakti par Latvijas Bankas dāsni apmaksātā žurnāla Ir komentētāja, Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētāja Paula Raudsepa “īpašajām attiecībām” ar šo iestādi un tās vadību, Izrādās, kamēr zinātņu doktori sacentušies atklātā konkursā, lai iegūtu tiesības uzrakstīt Latvijas Bankas izdotai grāmatai pa vienam vai diviem pētījumiem, par lappusi saņemot nepilnus 170 latus, Raudsepu bankas vadība bez konkursa īpaši piemeklējusi, lai viņa pakalpojumi tiktu apmaksāti pēc divarpus reizes augstākas likmes – 2000 latu par četrarpus lappušu tekstu. Raudseps šo īpašo attieksmi un dubulto samaksu pieņēmis.
Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski – vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.
Kā Pietiek jau informējis, Raudseps par četrarpus lappuses garu vispārēju priekšvārdu Latvijas Bankas grāmatai Latvijas Bankai XC no Ilmāra Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 2000 latu, savukārt par tā tulkošanu angliski – vēl papildus 180 latus. Tātad Raudseps par savu tekstu saņēmis gandrīz 450 latu par katru grāmatas lappusi.
Savukārt grāmatas nodaļu autori, tostarp cilvēki ar vēstures doktora grādu, par atsevišķu pētījumu, kas grāmatā publicēts kā atsevišķa nodaļa, saņēmuši 2500 latu. Piemēram, vēstures doktors Gatis Krūmiņš par diviem pētījumiem – attiecīgi divām nodaļām – kopā saņēmis 5000 latu, kas ir nepilni 170 lati par lappusi.
Tāpat pa 2500 latiem par nodaļu – atsevišķu nopietnu pētījumu, kas vidēji bijis 4-5 reizes garāks par Raudsepa priekšvārdu, – saņēmuši Viesturs Pauls Karnups (plus vēl 480 latu par nodaļas tulkošanu angliski), Āris Puriņš un Laila Rūse. Arī viņu darbs Latvijas Bankas vadības acīs novērtēts apmēram divarpus līdz trīs reizes lētāk nekā Raudsepa veikums. Pārējās nodaļas bez maksas uzrakstījuši Latvijas Bankas darbinieki.
Papildus tam noskaidrojies, ka zinātniekiem ar augstajiem grādiem, lai tiktu pie iespējas rakstīt Latvijas bankas grāmatai, nācies piedalīties atklātā konkursā, un speciāla Latvijas Bankas izveidota konkursa komisija veikusi pretendentu izvēli turpmākajam darbam.
Latvijas Bankas skaidrojums par konkursu ir šāds: “Autorus meklējām publiskā zinātniski pētniecisko darbu konkursā, pretendentiem izvirzītās prasības un atlases kritērijus, kā arī paredzēto atlīdzību nosakot konkursa nolikumā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!