JURIS DAMBRĀNS
Dažādu apsvērumu dēļ līgumi dažkārt tiek sastādīti un faktiski parakstīti tikai pēc tam, kad to izpilde jau ir uzsākta vai pat pabeigta. Līdzēji bieži vien paraksta līgumus, nepievēršot uzmanību, ka to sastādīšanas datums jau ir pagātnē: vakar, pirms nedēļas, mēneša vai pat gada. Nereti puses līguma sastādīšanas un parakstīšanas datumu apzināti norāda dienu pagātnē, kas neatbilst faktiskajiem līguma slēgšanas apstākļiem. Dažkārt šāda prakse tiek izmantota apzināti, lai maldinātu trešās puses un tas var tikt kvalificēts arī kā noziedzīgs nodarījums.
Līgums ir pušu privātautonomijas un brīvību izpausme – kā tiesību radošs akts vēsturiski tas ir vecāks pat par likumiem. Līgums ir tā dalībnieku brīvas un saskaņotas gribas akts un parasti ir alternatīva normatīvajiem aktiem. Privāttiesiskus līgumus, piemēram, pirkuma lūgumus un to sastādīšanas kārtību visbiežāk nekas neregulē jeb nereglamentē – ja puses pašas tā izlemj. Ja puses līgumā tieši nevienojas par pretējo, līguma noteikumus parasti precizē un pastiprina vietējais likums, kas Latvijā visbiežāk ir Civillikums, taču arī tas nosaka, ka līdzēji, ja nav tieši noteiks pretējais, var brīvi izvēlēties līguma formu un saturu, kas ir līgumu brīvības garantija. Taču līguma brīvība nav pārvērtējama un nav izmantojama citu personu vai valsts apkrāpšanai. Tas attiecas arī uz līguma datumu, kas ir viens no dokumenta galvenajiem rekvizītiem.
Līdzēji izvēlas slēpt, grozīt vai pat viltot līguma datumu
Parasti līguma spēkā stāšanās brīdis ir līguma parakstīšanas datums, kas bieži vien sakrīt ar līguma sastādīšanas dienu – tas ir fiksēts datums, ko visbiežāk ieraksta līguma galvenē. Mūsdienās daudzi līgumi tiek slēgti elektroniski, tāpēc elektroniskais paraksts automātiski pievieno precīzu un uzticamu laika zīmogu (laiku un datumu), kas apliecina brīdi, kad dokuments faktiski ticis parakstīts. Vienlaikus vēl aizvien ir situācijas, kad līdzēji izvēlas slēpt, grozīt vai pat viltot līguma datumu un citu informāciju dokumentā, aizmirstot, ka Krimināllikums nosaka atbildību par dokumentu viltošanu.
Dokumenta viltošana ir ne tikai paraksta viltošana
Juristi savā praksē nereti saskaras ar situācijām, kad strīda risināšanā tiek “negaidīti atrasts” kāds līgums, vienošanās vai pilnvara. Šādi dokumenti bieži vien tiek izmantoti brīžos, kad tiek uzrēķināti nodokļi, sākas mantinieku strīdi, biznesa konflikti vai īpašuma sadale. Un ļoti bieži pirmais jautājums ir nevis par paša dokumenta saturu, bet gan par tā autentiskumu, proti, kurš to ir parakstījis un kad. Daudzi uzskata, ka dokuments nav viltots, ja nav viltoti paraksti, kas ir aplami, – parakstu viltošana mūsdienās sastāda vien niecīgu daļa no viltotajiem dokumentiem, visbiežāk tiek viltots tieši datums. Taču, dokumentu viltotāji visbiežāk “iekrīt” detaļās, kas tiesvedībā nereti kļūst izšķirošas.
Pirmais un biežākais klupšanas akmens – datums
Viens no tipiskākajiem viltojumu veidiem ir dokumentu parakstīšana ar atpakaļejošu datumu, kā līguma noslēgšanas brīdi norādot kādu datumu pagātnē. Praksē mēdz būt situācijas, kad līguma formalizēšana notiek vēlāk, bet līgums attiecas uz agrāku laiku. Lai arī likums ļauj mutvārdu līgumu pārformēt rakstveidā pat tad, kad tas jau sen ir izpildīts, taču tas nepieļauj to parakstīt ar datumu pagātnē, proti, radot priekštatu, ka līgums jau sākotnēji bija noformēts rakstveida dokumenta formā. Dažkārt arī valsts iestādes iesaka “sakārtot” dokumentus ar agrāku datumu, lai formāli viss sakristu, taču šī ir ļoti riskanta pieeja. Datumu var pārbaudīt, pievēršot uzmanību vairākām niansēm – vai dokumentā norādītā adrese attiecīgajā datumā tiešām pastāvēja un vai tajā varēja būt līdzēji; vai novada vai ielas nosaukums vēlāk nav ticis mainīts; vai juridiskās personas nosaukums vai fiziskas personas uzvārds, reģistrācijas numurs, personas kods vai bankas konts atbilst attiecīgajam laika posmam; vai amatpersonai tajā brīdī bija attiecīgās paraksta tiesības. Praksē nākas sastapties ar gadījumiem, kad dokumentā minēts bankas konts, kas konkrētajā datumā vēl nebija atvērts. Citā lietā – uzņēmuma nosaukumā bija lietots apzīmējums, kas parādījās tikai pēc reorganizācijas. Vēl citā lietā – īpašumu tiesību iegūšanai tika iesniegts kooperatīva sapulces protokols, kura divi parakstītāji attiecīgajā datumā bija 15 gadus veci bērni. Šādas nianses ir objektīvi pārbaudāmas un ļoti bieži kļūst par pamatu ekspertīzei un kriminālprocesam.
Paraksts un personas dati
Viens no šādiem piemēriem ir arī mantinieku strīdā par ēku Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 43. Šajā lietā viens no mantiniekiem tika pieķerts viltojot līgumu. Lai arī pastāvēja aizdomas un daudzas liecības, ka konkrētais mantinieks vairākus līgumus parakstīja ar datumu pagātnē, to bija grūti pierādīt, jo likums piešķir tiesības abām viltotā līguma pusēm neliecināt pašām pret sevi. Taču vienā līgumā kļūda bija acīmredzama un kritiska, tāpēc beidzot tika uzsākts kriminālprocess par dokumenta viltošanu: persona bija parakstījusi dokumentu, norādot savu jauno personas apliecību, kas bija izsniegta daudz vēlāk sakarā ar uzvārda maiņu. Šāda kļūda šķiet elementāra, taču tā ļoti skaidri parāda viltojuma mehānismu – tiek radīts dokuments ar datumu pagātnē, bet netiek konsekventi pārbaudīta faktu hronoloģija. Tādas lietas kā personas apliecības numurs, uzvārda maiņa, laulības fakts, uzņēmuma amatpersonu sastāvs u.c. ir publiski pārbaudāmas. Laika līnija tiesvedībā ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem – ja dokumenta datums “nesakrīt” ar realitāti, arī viss tālākais var kļūt ļoti apšaubāms.
Pazīmes, kas nodod viltojumu
Vērtējot līguma autentiskumu, papildus datumiem un faktiem ieteicams pievērst uzmanību arī tādiem aspektiem kā dokumenta formāts un valoda – vai lietotā terminoloģija atbilst konkrētā laika tiesiskajam regulējumam? Normatīvo aktu nosaukumi laika gaitā mainās. Ja dokumentā atsaucas uz regulējumu redakcijā, kas vēl nebija spēkā, tas ir nopietns signāls. Druka un tehniskās pazīmes – dažkārt redzams, ka paraksts veikts uz jau izdrukāta dokumenta ar citu printeri, citu tintes tonalitāti vai atšķirīgu papīru. Šādos gadījumos var tikt nozīmēta dokumenta ekspertīze. Parakstu savstarpēja salīdzināšana – ne vienmēr viltojums ir pilnībā izdomāts dokuments, bieži tiek pārrakstīta cita līguma struktūra un aizstāti tikai daži dati. Taču cilvēku paraksti ar laiku mainās, un arī tas ir analizējams. Loģikas trūkums darījumā – ja līgums paredz būtiska īpašuma nodošanu bez atlīdzības vai par acīmredzami neatbilstošu cenu, vienmēr rodas jautājums, kāpēc? Tāpēc arī dokumenta saturs nevar būt atrauts no ekonomiskās realitātes – šādā gadījumā pierādīšanas nasta par līguma īstumu var tikt pārcelta uz līguma dalībniekiem.
Noziegums un sods
Grāmatvedības likums pieļauj mutvārdu darījumus, tai skaitā pat par miljoniem eiro, ko var iegrāmatot ar iekšējo grāmatvedības dokumentu jeb uzziņu. Dzīvojamo telpu īres likums neko tādu nepieļauj, tāpēc jau pieminētajam viltotājam nācās “ķerties pie laika mašīnas”. Taču viltotais līgums izrādījās vien aisberga virsotne – kad tā sakarā tika uzsākts kriminālprocess, izmeklētājai vairs nebija šķēršļu noskaidrot arī citu darījumu vēsturi, kur sākotnējie secinājumi ļauj izdarīt pieņēmumu, ka ar līdzīgiem līgumu viltojumiem mantiniekiem un valsts budžetam ir izkrāpts gandrīz pusmiljons eiro.
Kā pareizi parakstīt dokumentu, lai nekļūtu par viltotāju?
Daudzi viltotāji uzskata – ja dokuments ir papīra formā un ar “īsto” parakstu, tas automātiski iegūst ticamību un spēku, taču mūsdienās gandrīz visi būtiskie dati – adreses, amatpersonas, konti, uzvārdu maiņas fakti – ir pārbaudāmi. Visbiežāk viltojumi atklājas nevis sarežģītas ekspertīzes rezultātā, bet elementāras faktu salīdzināšanas dēļ un nereti pietiek izveidot precīzu notikumu hronoloģiju.
Dokumentu viltošana nav tikai ētikas vai reputācijas jautājums, tā ir arī kriminālatbildība, ja viltoto dokumentu kāds plāno izmantot vai izmanto kādu tiesību iegūšanai. Un praksē cilvēki visbiežāk “iekrīt” tieši dēļ pārliecības, ka sīkas nianses jau neviens nepārbaudīs. Tāpēc, lai izvairītos no riskiem un nepārkāptu likumu arī neapzināti, ieteicams nekad neparakstīt dokumentus ar atpakaļejošu datumu un nepieļaut grāmatvedības dokumentu “formālu sakārtošanu”, jo sevišķi, ja tas neatbilst faktiskajai situācijai. Īslaicīga ērtība var pārvērsties kriminālprocesā ar ļoti nopietnām sekām. Ja tomēr ir jāparaksta dokuments, kura sastādīšanas datums ir novecojis, pie paraksta ieteicams pievienot arī parakstīšanas datumu. Tas uzreiz nošķirs viltojumu no likumīgas rīcības. Piemēram, ja zvērināts revidents, nodokļu konsultants, grāmatvedis vai pat valsts amatpersona iesaka sastādīt kādu darījuma dokumentu attiecīgā grāmatvedības ieraksta attaisnojumam, to var darīt tikai tad, ja šāds darījums reāli notika, bet nebija pienācīgi noformēts rakstveidā. Turklāt, to noformējot, visi paraksti jāliek tā, lai ir skaidri secināms, ka dokuments ir parakstīts vēlāk, neradot priekštatu, ka tāds ir pastāvējis iepriekš.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!