Saeimas deputāts Andrejs Judins (ievēlēts no Vienotības), kurš plašu atpazīstamību guvis saistībā ar savām aktivitātēm „oligarhu lietas” ietvaros un arī nespēju izvēlēties „pareizo” partiju, ir spējis panākt kriminālprocesa sākšanu pēc Krimināllikuma panta par neslavas celšanu. Saskaņā ar Judina uzskatu neslava viņam esot celta kāda Pietiek lasītāja iesūtītā un portāla šā gada sākumā publicētā viedokļrakstā.
Tā kā pats deputāts par šo tēmu izteikties nevēlas, publicējam portālā Pietiek sākotnēji publicēto rakstu.
„Judins pirms trim gadiem prettiesiski izpaudis, iespējams, klasificētu informāciju – izmeklēšanas noslēpumu
Aizpagājušās nedēļas publikācija preses izstrādājumā Ir, kurā tika sīki atreferēts Ingunas Sudrabas vadītās komisijas slēgtajā (slepenajā) daļā runātais, likusi atsaukt atmiņā deputāta Andreja Judina iepriekšējo gadījumu ar izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu.
2015. gada sākumā no Augstākās Tiesas negaidīti tika atbrīvots Krimināllietu palātas tiesnesis Ervīns Kušķis, kurš pirms tam bija ilgstoši pretojies paredzētajai rotācijai uz Rīgas apgabaltiesu – bet 25. februārī pēkšņi pats uzrakstīja iesniegumu Saeimai par atbrīvošanu no amata, piebilstot, “ka apzinājis karjeras iespējas arī ārpus tiesu varas”. Juridiskā komisija un pēc tam arī Saeima atbalstīja viņa vēlmi, un jau 12. martā E. Kušķis vairs nebija tiesnesis.
Jau nākamajā dienā LTV “Panorāmas” skatītāji uzzināja, ka pret E. Kušķi ierosināta krimināllieta par valsts noslēpuma izpaušanu. Augstākā Tiesa sankcionējusi operatīvās darbības pasākumus (ar to parasti saprot telefonsarunu noklausīšanos un/vai kratīšanu veikšanu), taču tiesnesis par plānotajām operatīvajām darbībām “draudzīgi pabrīdinājis” lietas figurantus. Visa “pabrīdināšana” beigusies ar to, ka ierosināta krimināllieta pret pašu tiesnesi, kuram – pats par sevi saprotams – bija jāraksta iesniegums Saeimai par atbrīvošanu no amata.
Taču kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu ir divas puses: tas, kurš valsts noslēpumu prettiesiski izpauž, un tas, kurš to saņem (šinī gadījumā – noziedznieki, kurus par priekšā stāvošām operatīvajām darbībām E. Kušķis brīdinājis). Tā kā sākumā E. Kušķis iesniegumu Saeimai par atbrīvošanu no amata bija rakstījis saskaņā ar paša vēlēšanos, tad pastāvēja pamats saukt pie kriminālatbildības arī valsts noslēpuma prettiesiskos saņēmējus, ne tikai to izpaudušo tiesnesi.
Andrejs Judins, būdams Saeimas Juridiskās komisijas deputāts (šī komisija pirmā saņēma ziņas par E. Kušķa pārkāpumu), sev vien zināmu iemeslu dēļ izvēlējās nopludināt informāciju medijiem, tādā veidā izpaužot izmeklēšanas noslēpumu no procesa, kurš atradās vēl tikai pašā sākumstadijā.
Šo darbību rezultātā noziedznieki tika efektīvi informēti par izmeklēšanas gaitu un policijas plānotajām operatīvajām darbībām. Iznākumā izjuka ne vien kriminālprocess pret tiem, kas bija pamanījušies valsts noslēpumu iegūt no E. Kušķa – lielākais ieguvējs bija pats likumu pārkāpušais Augstākas Tiesas tiesnesis, kurš cietumsoda vietā pamanījās tikt cauri ar nožēlojamiem 50 stundu sabiedriskajiem darbiem.
Andreja Judina darbības, nopludinot izmeklēšanas noslēpumu, ļāva vainīgajam tiesnesim uzturēt sev izdevīgu pozīciju, kuru toreiz atreferēja LETA: E. Kušķis valsts noslēpumu esot apzināti izpaudis, lai atturētu kādu vārdā nenosauktu “personu no iespējamās iesaistīšanās noziegumā. […] Būdams atbildīgs par atļauju došanu telefonsarunu noklausīšanai, kā arī kratīšanas veikšanai, viņš bija brīdinājis cilvēkus, kuru sarunas interesēja policiju.”
Par šo pārkāpumu Krimināllikums paredzēja brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, taču E. Kušķis, vienojoties ar prokuratūru, saņēma tikai 50 stundas sabiedrisko darbu, tātad tik sīku sodu, kāds likumā nemaz nav paredzēts, un aiz restēm nenosēdēja nevienu diennakti.
To, ka jāsoda ne tikai izmeklēšanas noslēpuma izpaudēji, bet arī tā saņēmēji, parāda cits nodarījuma ziņā identisks, bet politiski daudz skaļāks skandāls ar Dzintara Jaundžeikara aizturēšanu. 2011. gadā atklājās, ka KNAB darbiniece Zanda Liniņa caur savu vīru – uzkūdītāju Austri Liniņu bija pamanījusies izpaust valsts noslēpumu politiķim Dzintara Jaundžeikaram par to, kādas operatīvās darbības KNAB veic pret Dz. Jaundžeikara partijas līderi A. Šleseru un citiem figurantiem. Naktī uz 2011. gada 2. novembri tika arestēts gan Dz. Jaundžeikars, gan Liniņu pāris – tātad gan valsts noslēpuma izpaudēji, gan tā saņēmējs. Vēlāk Dz. Jaundžeikars saņēma 14 tūkstošu latu naudassodu.
Tomēr gadījumā ar tiesnesi E. Kušķi, pateicoties A. Judina darbībām, nekas līdzvērtīgs nav noticis, kaut gan nodarījums teju identisks. Pēc šomēnes notikušās “oligarhu lietas” slepenās sēdes informācijas nopludināšanas rodas jautājums: kam vēl jānotiek, lai A. Judina spējas glabāt klasificētu informāciju tiktu pārbaudītas likumā noteiktajā kārtībā?”
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek
Lasītāju viedokļi