“Ja nebūs, kā vajag”, lietu atņems – prokurore Jirgena stāsta plašāk, kāpēc cēla trauksmi par Stukānu

“Viņš man teica tā — tu uzrakstīsi apsūdzību, tu atnesīsi man parādīt, un, ja nebūs, kā vajag, es to lietu atņemšu ar tādu pamatojumu, ka tu netiec galā ar saviem pienākumiem. Un tas bija tas punkts, kas mani izslēdza,” prokurore Viorika Jirgena intervijā žurnālam “Ir” atklājusi runāto ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu pēdējā sanāksmē, kurā piedalījās.

Prokurore Viorika Jirgena bija tā, kura cēla trauksmi par to, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu izmeklēšanā ģenerālprokurors uzstāja, ka apsūdzība jāceļ cilvēkam, kura saukšanai pie kriminālatbildības viņa nesaskatīja juridisku pamatu. Pēc viņas iesnieguma tika sākta pārbaude. Augstākās tiesas (AT) plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai.

Likums nosaka: prokurors savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski pēc iekšējās pārliecības un likumiem, bet amatā augstāks prokurors nedrīkst likt rīkoties pret viņa pārliecību. Tāpēc Jirgena lūdza izvērtēt tieši “prokuroru neatkarības jautājumu”, savukārt tiesneši vairāk runāja “par manu personisko aizskārumu, kas faktiski bija otršķirīgs jautājums”, žurnālam norāda prokurore.

Runa ir par frāzēm “kā tu varēji skolu pabeigt” un “tikai idiots to var nesaprast”, ko ģenerālprokurors sapulcē bija veltījis Jirgenai. Senatori atzinuši — šāda komunikācija neatbilst diskusiju kultūrai, kāda tiek gaidīta no ģenerālprokurora, atzīmē “Ir”.

Pats Stukāns noliedzis, ka būtu jebkādā veidā ietekmējis prokurores darbību vai izteicis viņas citētos pārmetumus.

“Ir” atgādina, ka skandāla pamatā ir krimināllieta par Kariņa speciālajiem avioreisiem ārvalstu komandējumos, kam, pēc Valsts kontroles konstatētā, nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem tērēti neekonomiski. Jau revīzijas noslēgumā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu Valsts kancelejas, Ministru prezidenta biroja un arī paša Kariņa atbildību par līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Kriminālprocesu pērn martā prokuratūra nodeva KNAB izmeklēšanai. Par uzraugošo prokurori iecēla Jirgenu, kurai ir 28 gadu pieredze, tajā skaitā 20 gadus viņa strādājusi ar sarežģītām un skaļām korupcijas lietām, kurās iesaistītas augstas amatpersonas, raksta žurnāls.

Jirgena intervijā stāsta, ka pēc izmeklēšanas pērn rudenī viņai jau nostabilizējies viedoklis, kuras personas jāsauc pie atbildības lidojumu lietā. “Bija sagatavoti lēmumu projekti par konkrētu personu atzīšanu par aizdomās turētajiem,” žurnālam saka Jirgena.

Taču tad 20. septembrī notikusi sanāksme ar KNAB un prokuratūras pārstāvjiem, kuras laikā Stukāns uzstājis, ka pie atbildības jāsauc vēl viens cilvēks. “Viņam vajadzēja vēl vienu personāžu, un ar to arī viss sākās,” intervijā saka Jirgena.

“Es viņam pateicu, ka tai personai nav [nozieguma] sastāva un es viņam apsūdzību necelšu,” stāsta Jirgena. Vienlaikus atzinusi, ka nepretendē uz vienīgo pareizo viedokli. “Paaiciniet citu prokuroru, lai iepazīstas, varbūt viņa ieskatā ir sastāvs — dodiet viņam, bet es to nedarīšu,” Jirgena žurnālam klāsta notikumu gaitu.

Tā arī noticis. Pēc sanāksmes lietu iedeva izpētīt vēl citai prokurorei, taču pēc mēnesi ilgas analīzes arī viņa secināja, ka nav pamata saukt pie atbildības cilvēku, uz kura apsūdzēšanu Stukāns bija uzstājis.

Arī nākamajā sanāksmē 30. oktobrī ģenerālprokurors “atkal mēģināja pārliecināt, ka man nav taisnība, rāva visādus faktus, un juridiski mēs tur strīdējāmies”, žurnālam stāsta Jirgena.

Gan šī, gan iepriekšējā sanāksme beigusies uz nots “ejiet uzrakstiet man viedokli, pamatojumu ar pierādījumiem, kurš ir un kurš nav vainīgs”, atceras Jirgena. Viņas priekšnieks Māris Leja, kurš tagad ir Augstākās tiesas senators, to arī izdarījis — uzrakstījis viedokli, kas sakritis ar prokurores Jirgenas un KNAB izmeklētājas viedokli, tajā skaitā secinot, ka nav pamata saukt pie kriminālatbildības cilvēku, par kuru Stukānam bijusi interese.

Pēdējā sanāksme, kurā Jirgena piedalījās kā šīs lietas prokurore, notikusi 7. janvārī. Arī tad Stukāns atkārtojis jau vairākkārt teikto — ka Jirgena neesot “ne pirmā, ne pēdējā, kurai ir cits viedoklis, un ka kolēģi ir rīkojušies tā, kā viņš uzskata par vajadzīgu”, proti, cēluši apsūdzības bez savas iekšējās pārliecības, sūtījuši lietas uz tiesu un tās pat uzvarējuši.

Tāpat Stukāns sanāksmē paziņojis, ka Kariņa lidojumu lieta jāizņem no KNAB izmeklēšanas, izlaižot posmu par turēšanu aizdomās, uzreiz prokuratūrā jāceļ apsūdzības un lieta jālaiž uz tiesu.

Jirgena žurnālam skaidro, ka tāds risinājums praksē var būt, piemēram, ja KNAB darbinieks pieļāvis pārkāpumu. “Tad ir loģisks izskaidrojums, bet te nekādu objektīvu vajadzību neredzēju,” viņa atzīst.

Taču Stukāns norādījis, ka viņai jāuzraksta apsūdzība un, “ja nebūs, kā vajag”, tad lietu prokurorei atņemšot, jo viņa netiekot galā ar pienākumiem. Notikušais Jirgenu satriecis, vēl dažas dienas viņa spējusi aiziet uz darbu, bet no 20. janvāra ārstējas un atrodas darbnespējā, raksta “Ir”.

Pēc atveseļošanās Jirgena neplāno atgriezties prokurora amatā, raksta žurnāls.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!