Visi zina, ka Latvijai nu jau hroniski neveicas ar lielu IT projektu ieviešanu. Vai tā būtu e-veselība, vai CVK vēlēšanu sistēma – visur vienmēr summas ir milzīgas, bet rezultāts zem katras kritikas.
Bet kāpēc tā? Latvija taču ir teju IT lielvalsts, valstī netrūkst nedz IT profesionāļu, nedz lielu un varenu IT uzņēmumu, kas sekmīgi eksportē savus risinājumus un veiksmīgi konkurē gan Eiropas, gan pasaules mērogā.
Atbilde, kā jau var nojaust, slēpjas pelēki glumajā vidē, kas gadu gaitā izveidojusies pa vidu starp IT uzņēmumiem, valsti un pasūtījumiem.
Ietekmīgi politiķi un partijas ir kā kuģi – gan vieni, gan otri laika gaitā apaug ar dažādiem gliemjiem un citiem piesūcekņiem. Reizēm tiktāl, ka to pārklātajam nākas aiziet pa burbuli.
Raugoties uz iedomīgajiem adjutantiem, kučieriem, klaču pienesējiem un citiem, antīkās komēdijas terminoloģijā – parazītiem, reizēm nevar saprast: kāds labums no šīs varzas rodas pašam patronam – partijas līderim, ministram, (Valsts vai VAS) prezidentam? Adjutantu ieguvumi, šeptējoties aiz kunga muguras, gan ir neapstrīdami un reizēm pat acīmredzami publikai.
Ļoti uzskatāms un intriģējošs piemērs ir “Vienotības”, tagad “Jaunās Vienotības”, ilggadējais IT lietu konsultants Rolands Strazdiņš, kurš kuluāros nekautrējas sevi saukt par “Vienotības” IT projektu kuratoru. Lai arī ministra padomnieku vai ministrijas darbinieku vidū Strazdiņa uzvārds nav publiski atrodams, tas viņam netraucē reklamēt pašam sevi kā “īsto lietu kārtotāju”.
Nozīmīgākais ieraksts konsultanta CV ir kādreizējās AAS “Balva” likvidatora (2013-2016) amats.
Pirms savas “zvaigžņu stundas” likvidatora postenī Strazdiņš bija ALTUM lektors (2012) un vēl agrāk (2004 – 2006) – Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras iepirkumu daļas vadītājs. Šādi darījumi šķiet konsultanta stiprā puse, un viņš joprojām specializējas dažāda mēroga iepirkumu organizēšanā un rīkošanā.
IT nozarē šim cilvēkam ir stipri odioza slava, pateicoties viņa prasmei (un drosmei) sakārtot attiecīgā brīdī “Vienotības” pārziņā esošās ministrijas iepirkumus tā, lai tie strikti atbilstu pavisam konkrēta piedāvājuma parametriem. Publiski izskanēja konsultanta Strazdiņa 2018.gada rudenī režisētā Labklājības ministrijas ļoti pēkšņā un dedzīgā vēlme šopingot. (Par to lasiet ŠEIT un ŠEIT)
Iestāde gatavojās sava datu centra (tas glabā informāciju par pensijām) infrastruktūru pārveidot, lai tā balstītos viena, pavisam konkrēta, pretendenta piedāvātajā tehnoloģijā – atvērtā koda mākoņdatošanas platformā OpenStack. Lieki piebilst, ka “datu mākoņi” tobrīd nozarē bija svaigākais modes spiedziens, must have – protams, ierēdņiem gribējās būt progresīviem un visādi citādi tehnoloģiski advancētiem. Par budžeta naudu.
LM datu centrs gan pavisam veiksmīgi darbojās ar svaigi – turklāt vēl par ES naudu! – izstrādātu IT risinājumu. Taču to ministra padomnieka rosības vārdā vajadzētu vienkārši izsviest miskastē. Cik saprotams, medijos noplūstot informācijai par iecerētajiem tēriņiem un iespējamu risku pensiju uzskaitei, sabijušies ierēdņi šo projektu sabremzēja, turklāt iestāde ir pārgājusi citas partijas rokās.
Ministra konsultants ir arī rosīgs, bet ne pārāk veiksmīgs uzņēmējs. Toreiz rudenī tika izteikts minējums, ka par šādu projektu saņemtā “komisija” Strazdiņam varbūt ļautu beidzot nomaksāt četru ar viņu saistīto SIA (Delectus Advisory, Excelsior Trade, Linea Recta un Vērtību tehnoloģijas) tā brīža nodokļu parādus, apmēram 25 tūkstošus eiro.
Puaro.lv
” ierēdņiem gribējās būt progresīviem un visādi citādi tehnoloģiski advancētiem” – beidzot žurnālistam vai kādam labvēlim kas centās ironizēt, ir jāatceras – 99% ierēdņu neko nesaprot no šīs jomas. Pārsvarā tur sēž biroju vadītāji, juristi, pedagogi utt. Tāpēc kādu projektu liec priekšā – nekādas sapratnes nebūs. Vajadzība tiek prezentēta no augšas, tāpat nojausma ka kaut kas ir pareizi vai nepareizi šai jomā, nāks tikai no cita konsultanta. Tā kā šis izskatās tāds IT tirgoņu savstarpējs kašķis. Viens tika pie iepirkuma a otram noskauda un tad meklē anonīmi iekost caur portāla turētāju.
Nevis AAS “Balta” likvidatora, bet Balva!