Iecerētie likuma grozījumi: Bordāns iecerējis pakļaut žurnālistu pētniecību specdienestiem un sadalīt žurnālistus „pareizajos” un „nepareizajos”

Neraugoties uz tieslietu ministra Jāņa Bordāna apgalvojumiem, ka uzņēmumu reģistrācijas lietas joprojām netikšot slēptas no sabiedrības, realitāte ir cita: trešajam lasījumam Saeimā sagatavotie grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” rāda, ka ir iecerēts žurnālistu pētniecību pakļaut specdienestu kontrolei, savukārt pašus žurnālistus sadalīt valdošajai sistēmai noderīgajos un „pārējos”.

Bez plašākiem komentāriem publicējam iecerēto jauno pantu par žurnālistu pieeju reģistrācijas lietu „nepubliskajai daļai”, kā arī J. Bordāna sagatavotos priekšlikumus par „pareizajiem” un „nepareizajiem” žurnālistiem

Iecerētais 4.¹⁷ pants. Žurnālistu pastāvīga piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai

(1) Žurnālistam ir tiesības vērsties Uzņēmumu reģistrā ar motivētu lūgumu nodrošināt pastāvīgu piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, ja šāda piekļuve nepieciešama žurnālistiskas vajadzībām nolūkā publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Uzņēmumu reģistrs nodrošina žurnālistam šādu piekļuvi, neaizklājot reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertajās ziņās un dokumentos esošos personas datus, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) žurnālista lūgums ir noformēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

2) ar žurnālista lūgumā norādīto informāciju tiek pamatots, ka piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai tiks izmantota žurnālistikas vajadzībām nolūkā publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses;

3) attiecībā uz žurnālistu nav noteiktas nacionālās vai starptautiskās sankcijas;

4) žurnālists nav sodīts par tāda nozieguma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kurš saistīts ar žurnālista profesionālo darbību vai ir sodīts par šādu noziegumu vai pārkāpumu, bet šī sodāmība ir noņemta vai dzēsta; 

5) kompetenta institūcija ir sniegusi Uzņēmumu reģistram informāciju, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai;

6) pēdējā gada laikā pirms žurnālista lūguma iesniegšanas viņam nav anulēta piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, izņemot, gadījumu, kad tā anulēta, pamatojoties uz žurnālista lūgumu;

7) žurnālists ir apliecinājis, ka reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietverto ziņu un dokumentu apstrādei viņš izmantos vienīgi licencētas un regulāri atjauninātas programmatūras.

(2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Uzņēmumu reģistrs lūdz kompetento institūciju atzinumu par to, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai, kā arī izmanto nepieciešamos citu valsts informācijas sistēmu datus, lai pārbaudītu viņa izvirzīto nosacījumu izpildi.

(3)Lēmumu par piekļuves nodrošināšanu reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, pamatojoties uz žurnālista lūgumu, Uzņēmumu reģistrs pieņem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par piekļuves nodrošināšanu, žurnālistam tā tiek nodrošināta līdz nākamā gada 31. martam.

(4)Žurnālists, apstrādājot reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus, izmanto vienīgi licencētas un regulāri atjauninātas programmatūras, kā arī elektroniski veic uzskaiti par attiecīgo ziņu un dokumentu apstrādes nolūku (publikācijas vai pētījuma tēmu) un laika posmu, kurā tiek izmantota piekļuve reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai. Ja Uzņēmumu reģistra rīcībā ir informācija, ka žurnālists reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus apstrādā neatbilstoši normatīvajiem aktiem, Uzņēmumu reģistrs pieprasa žurnālistam sniegt informāciju par nolūku, kādam viņš izmantojis reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā ietvertās ziņas un dokumentus.

(5)Uzņēmumu reģistrs var anulēt pastāvīgu piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, ja:

1) tā rīcībā ir informācija, kas norāda, ka netiek izpildīti šā panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minētie nosacījumi;

2) žurnālists pārkāpj fizisko personu datu apstrādi regulējošos normatīvos aktus;

3) no kompetentajām institūcijām saņemta informācija, kas liecina, ka turpmāka piekļuves nodrošināšana reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai apdraud valsts vai sabiedrisko drošību vai kārtību;

4) žurnālists nepilda viņam šajā pantā noteiktos pienākumus;

5) žurnālists ir pārkāpis Uzņēmumu reģistra apstiprinātus informācijas sistēmas lietošanas noteikumus;

6) ir saņemts žurnālista lūgums anulēt piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai.

J. Bordāna priekšlikumi:

Izteikt 4.¹⁷ panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) žurnālists nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu, kas saistīts ar personas datu aizsardzību”.

Papildināt 4.¹⁷ panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu, mainot turpmāko punktu numerāciju, šādā redakcijā:

“6) žurnālists ir iesniedzis Latvijas Republikā akreditētas augstskolas akreditētās studiju programmas komunikācijas zinātnē direktora atzinumu par to, ka žurnālista darbība pēdējo 3 gadu laikā atbilst pētnieciskajai žurnālistikai un ir īstenota atbilstoši labas pētnieciskās žurnālistikas praksei”;

Izteikt 4.¹⁷ panta otro daļu šādā redakcijā:

“Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, Uzņēmumu reģistrs lūdz kompetento institūciju atzinumu (informāciju) par to, ka žurnālista darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai un aizsardzībai, žurnālists nav sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, kā arī Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt ziņas no citu valsts informācijas sistēmām, lai pārbaudītu žurnālistam izvirzīto nosacījumu izpildi.”

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek