Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem — Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters — deklarējis Latvijas Kuģniecības akcijas kā sev piederošas, kaut gan tās jau divus gadus nav un nevar būt viņa īpašumā.
Nespēja aizpildīt pareizi savu amatpersonas deklarāciju, nedeklarējot darījumus un īpašumtiesības pareizi, — tāds liktenis aizpagājušogad iegāza Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kad viņa gribēja kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieci. Rūpīgi pārbaudot viņas deklarācijas, atklājās nepareizu ziņu sniegšana, kas noveda pie krimināllietas un notiesājoša sprieduma vismaz pirmajā instancē.
Tagad līdzīgs pavērsiens var gaidīt ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru: savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu A. Meisters uzrādījis, ka viņam it kā piederot AS Latvijas Kuģniecība akcijas 543 eiro un 49 eirocentu vērtībā.
Ierakstot šādu informāciju savā deklarācijā, A. Meisters sniedzis nepatiesas ziņas, jo jau divus gadus pirms šīs deklarācijas iesniegšanas brīža noslēdzās AS Latvijas Kuģniecība akciju obligātais, bet pēc tam arī galīgais atpirkums, kura ietvaros itin visiem mazajiem akcionāriem atsavināja akcijas, neprasot viņu pašu piekrišanu, par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktu cenu, kas bija augstāka nekā to tirgus cena biržā.
Tādējādi Latvijas Kuģniecības galīgais akciju atpirkums īstenojās 2018. gada 9. februārī, pēc kā 12. februārī tika veikti visi norēķini ar visiem mazākuma akcionāriem (tajā skaitā A. Meisteru), un vēl nākamajā dienā birža izslēdza tās no Baltijas Oficiālā saraksta. Līdz ar to A. Meisters ir sniedzis nepatiesas ziņas savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu.
Galīgā atpirkuma ietvaros par vienīgo Latvijas Kuģniecības akcionāri kļuva Vitol grupā ietilpstošā AS Ventspils Nafta, kas pēc tam akcijas atdeva citam uzņēmumam no tās pašas investoru grupas. Vēl vairāk: aizvadītā gada beigās, 2019. gada 16. decembrī AS Latvijas Kuģniecība tikusi likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Tiesa, jau 2019. gada 17. decembrī par Latvijas kuģniecību sevi nosauca uzņēmums, kurš līdz tam bija zināms kā AS Ventspils nafta, taču arī šī uzņēmuma akcijas 2019. gadā A. Meisteram nevarēja piederēt, jo tās no visiem akcionāriem piespiedu kārtā tika atpirktas jau 2016. gadā.
Līdz ar to neeksistē pat ne teorētiska varbūtība, ka A. Meisters būtu varējis sniegt patiesas ziņas attiecībā uz to, ka viņam 2019. gada beigās varētu būtu piederējušas AS Latvijas Kuģniecība akcijas.
Saistībā ar šīm nepatiesajām ziņām tiesībsargāšanas iestādēm jau ir nosūtīts atbilstošs iesniegums, lai A. Meisteru sauktu pie likumā paredzētās atbildības.
Ne Armīns Meisters, ne uz ģenerālprokurora amatu kandidējošie citi prokurori Juris Juriss, Jānis Ilsteris un Alēns Mickevičs jau vairāk nekā astoņus un desmit gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, pie kam divi to nav pat mēģinājuši — tā viņi paši atzīst rakstveidā.
Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās, attiecībā uz savu vēlmi kļūt par ģenerālprokuroru sniedzis informāciju rakstveidā, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē. Nodokļu maksātājiem J. Jurisa darbība pagājušogad izmaksājusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.
Arī viņa kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā uzrādījis apsūdzības tieši tām pašām trim personām, kuru apsūdzēšanu kā savu vienīgo darba panākumu tikko minēja jau J. Juriss. Nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais. Ironiski, ka J. Ilsteris šobrīd ir “Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas” prokurors, kas algā saņem vairāk nekā 46 tūkstošus gadā no nodokļu maksātājiem.
Vēl ironiskāka ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča (pagājušajā gadā guvis gandrīz 70 tūkstošus no nodokļu maksātājiem) atzīšanās: “[…] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais.
Savukārt A. Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā. Viņš raksta: “Laikā no 2000. līdz 2012. gadam […] esmu pabeidzis pirmstiesas procesu un nodevis tiesai aptuveni 150 krimināllietas, kurās apsūdzētas ne mazāk kā 200 personas.” Taču šī sekmīgā darbība pilnībā izbeigusies pirms astoņiem gadiem, un kopš tā laika A. Meisters nav uzturējis nevienu pašu apsūdzību. Viņš pagājušajā gadā no valsts atalgojumā saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošus eiro.
Pārējie kandidāti (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs) nav salīdzināmi ar identisku mērauklu. Vienlaikus attiecībā uz to, ka virsprokurori pat nemēģina doties tiesas zālē, lai uzvarētu kādu lietu, ir jānorāda uz salīdzinājumu ar tiesnešiem: visi pirmās, otrās un trešās instances tiesu priekšsēdētāji paši turpina ikdienā skatīt lietas, kas viņiem iedalītas automatizētajā sadalē, un pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs gandrīz katru nedēļu piedalās kasāciju izskatīšanā, neraugoties uz aizņemtību.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek