Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iecerētais likvidējamās Trasta komercbankas administrators Armands Rasa jau paslepus noslēdzis vienošanos par savas oficiālās atlīdzības sadali, gandrīz trešo daļu atvēlot Vienotības Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa savulaik vadīta uzņēmuma bijušajam administratoram Mārtiņam Bunkum.
Par to liecina portāla Pietiek rīcībā nonākusī dokumenta kopija. Abi vienošanās slēdzēji nekādus komentārus par to nesniedz.
Šā gada 9. martā Rasa un Bunkus noslēguši „vienošanos par sadarbību AS Trasta komercbanka (TKB) maksātnespējas procesā”, kuras būtība – tikko stājas likumīgā spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas nolēmums, ar ko FKTK un Vienotības „bīdītais” Rasa ir ticis apstiprināts par Trasta komercbankas administratoru, līgumslēdzējas puses „vienojas un piekrīt, ka sekmīgas šīs vienošanās noteikumu izpildes rezultātā” Rasa no bankas saņemtās administratora atlīdzības Bunkum izmaksā 30%, vēsta portāls Pietiek.
Dokumenta parakstītāji ir vienojušies „savstarpēji sadarboties, lai sekmētu un veiksmīgi īstenotu akciju sabiedrības Trasta komercbanka maksātnespējas procesu”, un šīs sadarbības ietvaros Bunkus līdz ar tiesas oficiāli apstiprināmo Rasu iegūtu pilnvaras visās būtiskākajās bankas administrēšanas jomās: „Nekustamās un kustamās mantas pārdošanas kārtības noteikšana; Izlīguma noslēgšana ar TKB debitoriem; Atteikšanās no prasības jau uzsāktās tiesvedībās pret TKB debitoriem; Speciālistu pieaicināšana; Tiesvedības stratēģijas izvēle un realizēšana.”
Jau iepriekš portāls Pietiek vēstīja par Vienotības Saeimas deputāta Inta Dāldera neseno tikšanos ar Rasu Vecrīgas bārā, kur abus kopā bija savedis „pazīstamu cilvēku” ieteikums. Taču, kā izrādās, Bunkus privātās saites ar Vienotības „atslēgas cilvēkiem” ir vēl daudz ciešākas un sniedz skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ Rasa ir piekritis šim maksātnespējas administratoram atdot 30% no savas bankas administratora atlīdzības, vēl nemaz neticis šajā amatā apstiprināts.
Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada februārī ir likvidēta plašākai sabiedrībai nezināmā SIA IVE Motors, kuras administrators līdz pat likvidācijas pabeigšanai bija jau pieminētais Bunkus. Savukārt tā amatpersona, kuras kā valdes locekļa vadībā uzņēmums 2012. gada sākumā tika novests līdz maksātnespējai, bija Solvitas Āboltiņas vīrs – uzņēmējs Jānis Āboltiņš. Maksātnespējas datu bāze rāda, ka ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai par SIA administratoru kļūtu tieši Bunkus.
Publiski pieejamā, jau ar 2010. gadu datētā SIA IVE Motors ārpustiesas tiesiskās aizsardzības pasākumu (ĀTAP) plānā, kuru parakstījis tieši Solvitas Āboltiņas vīrs (skat. dokumentu raksta beigās), ir minēts – par uzņēmuma administratoru Jānis Āboltiņš ir uzaicinājis tieši Mārtiņu Bunkus. Jāpiebilst, ka ārvalstu investoru paziņojumos tieši ĀTAP beigšanās ar maksātnespējas procesu ir minēta kā īpaši bieži izplatīts paņēmiens „sava” administratora noorganizēšanai.
Jāpiebilst, ka Bunkum ir ne tikai „biznesa”, bet arī viegli konstatējamas sadzīviskas saites ar Vienotības vadības pārstāvjiem: Pietiek šonedēļ jau publicēja kāda lasītāja rakstu, kurā bija norādīts uz faktu, ka ofšoros noslēptiem īpašniekiem piederošai lepnai Mežaparka savrupmājai Meža prospektā 38a, kur bieži redzamas Bunkus lietotas vēl lepnākas automašīnas, kaimiņš Meža prospektā 38 ir ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: abiem kaimiņiem pat ir kopēja ielas izbrauktuve.
Ne Ašeradens, ne Ekonomikas ministrija divu nedēļu laika nav vēlējušies atbildēt uz jautājumiem, kādas saites pašreizējo ekonomikas ministru saista ar maksātnespējas administratoru Bunkus, cik bieži šogad Ašeradens ir ticies ar šo maksātnespējas administratoru, kādos apstākļos tas noticis, pēc kura iniciatīvas un kādi jautājumi risināti.
Arī “misters 30%” Bunkus uz jautājumiem par noslēgto vienošanos par bankas administratora atlīdzības sadali nekādu skaidru atbildi nesniedza, pavēstot, ka „Advokatūras likums noteic, ka advokātam ir aizliegts atklāt trešajām personām jeb kādu noslēgto līgumu saturu”.
Uz jautājumu, vai viņš vismaz apstiprina, ka šā gada martā noslēdzis ar Armandu Rasu vienošanos, kuras saturu neatklāsiet, Bunkus atbilde skanēja: „Es jums taču atbildēju, ka likums man liedz komentēt par jebkuru līgumu!? Jūs spiežat man pārkāpt likumu vai izdarāt spiedienu!?”
Savukārt Rasa uz telefonzvaniem neatbildēja, toties atsūtīja īsziņu: “Manuprāt, šādus jautājumus SMS veidā neapspriež!”
Dokumentus var aplūkot ŠEIT.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek