FID nesamērīgas un diskriminējošas attieksmes dēļ Labdarības fonds vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Ilze Znotiņa foto Saeima.lv

Teju pusgada diskusijas un dokumentālu pierādījumu sniegšana tiesībsargājošajām institūcijām, lūdzot atcelt arestu lielākajai daļai finanšu līdzekļu no kopsummā deviņiem miljoniem eiro labdarības fondam Novum Riga Charitable Foundation (Novum Riga) nav rezultējušās pozitīvā iznākumā. Līdzekļu aresti atcelti nav, tādēļ fonda vadība sagatavojusi sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nesamērīgu un diskriminējošu attieksmi, tikai uz aizdomu pamata arestējot gandrīz visus fonda finanšu līdzekļus, kas teju pilnībā bloķējis Novum Riga darbību.

Kā norāda Novum Riga, mērķis sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā nav tikai cīņa par fonda tiesībām, tas ir jautājums kopumā par nevalstisko organizāciju darbību Latvijā. “Ja valsts vara uz aizdomu pamata iesaldē un arestē pilnīgi visus fonda līdzekļus, faktiski paralizējot labdarības fonda darbību, tas ir ļoti bīstams precedents. Fondi nevar pārbaudīt visus tam saziedotos līdzekļus. Savukārt, ja tiešām ir kādas pamatotas aizdomas par kādiem konkrētiem ziedojumiem, attiecīgi tā daļa var tikt pakļauta šādam ierobežojumam un tā arī konkrēti jāizmeklē,” sarunā ar  Dienu  atzina  Novum Riga valdes loceklis Artūrs Eglītis.

“Mums ir norādīts, ka bijuši vēsturiski ziedojumi, par kuriem varētu būt aizdomas, ka tie nav īpaši caurspīdīgi. Tiek nosaukti konkrēti ziedotāji. Labi, pētiet tos, izmeklējiet, pārbaudiet, bet neapturiet fonda darbu. Neliedziet mums tiesības uz aizstāvību. Neliedziet cilvēkiem saņemt palīdzību, kas to gaida no mūsu fonda,” saka Eglītis.

Kā publiskajā komunikācijā norāda Novum Riga, uzreiz pēc Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu fonda vadība uzsāka aktīvu cīņu par naudas atbrīvošanu. Policijai un prokuratūrai tikuši iesniegti ar fonda darbību un finanšu plūsmu saistīti dokumenti, kā arī cita pieprasītā informācija, kas, pēc Novum Riga vadības uzskata skaidri apliecina fonda saņemto līdzekļu izprotamu legālu izcelsmi.

Taču piecu mēnešu laikā tiesībsargi savu nostāju nav mainījuši – gandrīz visi fonda rīcībā esošie ziedojumos saņemtie finanšu līdzekļi (gan nauda, gan vērtspapīri) aizvien ir arestēti. Fonda pārstāvji skaidro, ka būtībā aizdomas ir paustas par salīdzinoši nelielu daļu ziedojumu, taču tiesībsargājošās institūcijas šos Novum Riga norādītos faktus cenšas ignorēt un arestus neatceļ arī pārējai finanšu līdzekļu daļai.

Tieši šī iemesla dēļ Novum Riga jau tuvākajā laikā iesniegs sūdzību par tiesībsargājošo institūciju rīcību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo uzskata, ka uzliktie ierobežojumi ir nesamērīgi, netaisnīgi.

“Skaidrs ir tas, ka sūdzība būs par absolūti nesamērīgu attieksmi pret fondu, par liegtajām tiesībām apmaksāt pat advokātu darbu un citiem pamattiesību pārkāpumiem,” norāda fonda valdes loceklis.

Vienā no fonda Facebook lapā ievietotajiem ierakstiem Novum Riga norāda: “Pirmkārt, tikai tāds kriminālprocess, kura gaitā tiek līdzsvarota gan nepieciešamība iegūt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju, gan iesaistīto personu cilvēktiesību ievērošana, ir atbilstošs demokrātiskas sabiedrības vajadzībām. Otrkārt, valsts atbildība izriet no naudas līdzekļu nepamatota aresta, un to ir atzinusi Augstākā tiesa. Treškārt, patiesības noskaidrošana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis tādā ziņā, ka tā pieļauj jebkādu līdzekļu izmantošanu.”

FID izvēlas klusēt

Atbilstoši likumā noteiktajam tiesībsargi nekomentē konkrēto Novum Riga gadījumu, tomēr arī neatklāj, vai tie šobrīd vētī vēl kādas citas NVO, un vai šis sektors šobrīd tiek pastiprināti uzraudzīts.

Ģenerālprokuratūras pārstāvji, jautāti, vai šobrīd tiesībsargu redzeslokā nonākušas vēl kādas NVO saistībā ar aizdomām par iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Dienai norādīja: “Ņemot vērā, ka prokuratūrā netiek speciāli apkopota un uzkrāta informācija par nevalstisko organizāciju iesaistīšanu procesuālo darbību veikšanā, Ģenerālprokuratūra nevar sīkāk komentēt jautājumus saistībā izmeklēšanas vai citu procesuālo darbību veikšanu pret Latvijas nevalstiskajām organizācijām. Ģenerālprokuratūra vērš uzmanību, ja nevalstiskās organizācijas rīcībā nonākušas ziņas par iespējami notikušu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai citu noziedzīgu nodarījumu, tai nepieciešams par to ziņot tiesībsargājošajām institūcijām.”

Savukārt FID uz līdzīgiem Dienas jautājumiem neatbildēja vispār. Kā iegansts atbildes nesniegšanai tika norādīts, ka jautājumi skar konkrētu juridisku personu: “Iepazīstoties ar jūsu uzdotajiem jautājumiem, FID secinājis, ka uzskaitītie jautājumi ir saistīti ar konkrētu juridisku personu.

Secīgi informējam, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 53. pantu FID nav tiesību komentēt konkrētus gadījumus un/vai analīzes procesu, kā arī analīzes rezultātā izdarītos secinājumus. Savā rīcībā esošo informāciju FID drīkst izmantot tikai minētajā likumā paredzētajiem mērķiem un likumā noteiktajā kārtībā.”

Pēc atkārtota Dienas lūguma tādā gadījumā sniegt atbildes tikai uz vispārīgiem jautājumiem (kas bija uzdoti jau iepriekš) par NVO sektoru kopumā, vispār netika saņemta nekāda FID atbilde.

Zīmīgi, ka iepriekš FID vadītāja Ilze Znotiņa, visticamāk, attiecīgi ir diezgan rupji pārkāpusi paša dienesta norādīto likuma pantu, jo nekautrīgi un tieši vairākkārt runājusi par konkrētiem subjektiem, piemēram, ABLV banku. Žurnālā IR dienesta vadītāja 2019.gada 3.oktobrī izklāstīja virkni dienesta izmeklēšanā iegūtu informāciju un paziņoja: “Ja man kapacitāte atļautu, tad, jā, varētu iesaldēt lielāko daļu naudas (ABLV bankā).”

Acīmredzot, kapacitāte šī gada maijā bija un dienests iesaldēja pilnīgi visus Novum Riga līdzekļus, tālāk novirzot lietu uz policiju. Kā pēdējo mēnešu laikā norādījuši virkne advokātu, FID faktiski neuzņemas nekādu atbildību par procesu, tas izsaka aizdomas, nosūta lietu uz policiju, kurai tālāk jātiek galā šobrīd jau ar simtiem šādā veidā uzsāktu kriminālprocesu. Pēc tam FID varēs kritizēt tiesībsargājošās iestādes, ka tās netiek galā ar izmeklēšanu, savukārt FID katru mēnesi ziņo par jauniem rekordiem naudas iesaldēšanā.

Tajā pašā laikā Ģenerālprokuratūras pārstāvji, skaidrojot Dienai procesu, kā tiek lemts par mantas arestu lietās, kur ir aizdomas par iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu, norādīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu pirmstiesas kriminālprocesā arestu mantai (arī finanšu līdzekļiem) uzliek ar procesa virzītāja (izmeklētāja vai prokurora) lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Proti, procesa virzītāja pieņemtā lēmuma par aresta uzlikšanu mantai tiesiskumu un pamatotību primāri izvērtē izmeklēšanas tiesnesis. Turklāt jebkurš kriminālprocesā pieņemtais lēmums par aresta uzlikšanu mantai ir pārsūdzams augstāka līmeņa tiesai.

Aptaujātie advokāti gan norādīja, ka teorijā šāda kārtība šķietami ļauj aizstāvēt savas tiesības, bet praksē faktiski nav bijis neviens gadījums, ka apgabaltiesa pārsūdzības kārtībā būtu atcēlusi izmeklēšanas tiesneša apstiprinātos izmeklētāja lēmumus, kas nozīmē, ka pēc būtības šis mehānisms nedarbojas. Neesot arī zināmi gadījumi, kad ģenerālprokuratūras prokurori būtu atcēluši FID lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu.

“Lai kriminālprocesā identificētos finanšu līdzekļus arestētu kā noziedzīgi iegūtu mantu, procesa virzītāja rīcībā jābūt sākotnējiem pierādījumiem par finanšu līdzekļu pirmsšķietami noziedzīgo izcelsmi. Sākotnējās ziņas par arestēto finanšu līdzekļu iespējami noziedzīgo izcelsmi neatkarīgi no to avota (FID vai cits informācijas avots) tiek rūpīgi izvērtētas un pārbaudītas turpmākajā izmeklēšanā, tostarp tiek analizēti kriminālprocesā iesaistīto personu iesniegtie pierādījumi un izvirzītie pretargumenti, kas viņuprāt pamato arestētās mantas likumīgo izcelsmi. Visas izmeklētāja darbības ar arestētajiem finanšu līdzekļiem tiek pastāvīgi monitorētas prokuratūrā,” akcentēja prokuratūras pārstāvji.

Savukārt Novum Riga vienā no vēstulēm tiesībsargiem, iebilstot pret kārtējās pārsūdzības augstākai instancei noraidīšanu akcentē, ka procesa virzītāji un uzraugi būtībā neizskata fonda sūdzības un argumentus pēc būtības, un savā ziņā tikai formāli atrakstās, ne precīzi izskatot fonda minētos argumentus, ne arī skaidri pamatojot sava noraidošā lēmuma argumentus.

“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 320. panta ceturto daļu attiecīgajā nolēmumā, balstoties uz aprakstošajā daļā norādītajiem apstākļiem, jānorāda tostarp secinājumi, argumenti, uz kuru pamata tiek taisīts nolēmums, t.sk. norādot apsvērumus, kuru dēļ kādi argumenti tiek akceptēti vai noraidīti, tiesību normas, uz kuru pamata nolēmuma pieņēmējs izdara savus secinājumus, atsauces uz izmantotajiem citiem tiesību avotiem, kā arī konstatēto lietas apstākļu juridiskais novērtējums un secinājumi par izlemto jautājumu. Taču tikai faktisko apstākļu izklāstījumu un vispārīgu frāžu izmantošanu nevar atzīt par atbilstošu iepriekš minētajam,” uzsver Novum Riga vadība, piebilstot, ka arī jaunākajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir uzsvērts pienākums lēmumā izklāstīt būtiskākos lietas apstākļus. “Proti, procesa dalībnieki var sagaidīt konkrētu un skaidru atbildi uz tiem argumentiem, kas ir izšķiroši lietas iznākumam, tiesību piemērotājam ir pienākums sniegt konkrētu un skaidru atbildi uz lietas iznākumam izšķirošiem argumentiem, t.i. tiesas nolēmumos būtu pienācīgi jānorāda to pamatā esošie iemesli, jo sabiedrībai, īpaši apsūdzētajam, jāspēj saprast spriedums. Minētais tāpat attiecas uz prokuroru nolēmumiem,” akcentē fonda pārstāvji.

Tāpat Novum Riga sarakstē ar tiesībsargiem uzsvērts, ka neizprotams ir FID sākotnēji paustais apgalvojums par pamatotajām aizdomām fonda iesaistē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Proti, cik pamatotas varētu būt aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja fonda līdzekļi tiek izmantoti labdarības programmu īstenošanā un administratīvo izdevumu segšanai. “Mūsu ieskatā, iegādājoties bērniem dzirdes aparātus un sedzot ārstniecības izmaksas, fonds nevarētu izdarīt finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvā puse var izpausties vairākos veidos, bet lielākoties kā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas “iepludināšana” legālajā biznesā nolūkā gūt peļņu vai izmantošana noziedzīgo darbību turpināšanai. Savukārt fonda mērķiem nevar būt peļņas gūšanas raksturs. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests (VID) regulāri veic fonda līdzekļu izlietošanas pārbaudes, izvērtējot, vai fonds līdzekļus izlieto vienīgi fonda norādītajiem mērķiem,” akcentē Novum Riga pārstāvji, piebilstot, ka fonda līdzekļu izcelsmes likumību pārbauda kredītiestādes (turklāt biedrības un nodibinājumi skaitās augsta riska klienti), bet fonda līdzekļu izlietojumu pārbauda VID.

Novum Riga arī uzsver, ka līdz šim publiski nav zināma informācija, ka gadījumos, kad tiesībsargājošās iestādes vēršas pret kādu reāli strādājošu uzņēmumu, tiktu iesaldēti vai arestēti visi uzņēmuma aktīvi, tajā skaitā naudas līdzekļi kontos.

“Līdz šim tiesībsargājošo iestāžu attieksme pret reāli funkcionējošiem uzņēmumiem ir bijusi tāda, ka dažādi nodrošinājuma līdzekļi tiek piemēroti tiktāl, lai strādājošā uzņēmuma darbība netiktu pilnībā paralizēta, jo pretēja rīcība īsā laikā novestu pie uzņēmuma darbības pārtraukšanas un likvidācijas vai maksātnespējas. Piemēram, tā sauktajā “būvnieku karteļa lietā”, Gan Bei krimināllietā vai arī Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, cik Novum Riga zināms, nevienai no darbojošām juridiskām personām nav arestēti kredītiestāžu kontos esošie līdzekļi, un gan visi lielākie Latvijas būvuzņēmumi, gan ēdināšanas, gan tirdzniecības uzņēmumi, kuru darbības likumība tiek pārbaudīta, joprojām netraucēti var veikt savu saimniecisko darbību,” pauž Novum Riga pārstāvji.

Portāla Puaro.lv ir sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots : Diena.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Top
Top

Laikam kaut kas grandiozs ir jāpiesola…

Derdz
Derdz

Ja dāmai emocijas un uz to iecertas, tad racionālism nelīdzēs

aksakalene
aksakalene

kāda gan starpīgba? Ka tik dāmu komitejā visām maksātu tos nieks 10 tjst € mēnesī un kaut uz ANO vai pie pāvesta…. ka tika maksā

GNOMIK
GNOMIK

Un kam tad tāds Novum ir palīdzējis, kuru pabalstījis utt. Un kāpēc tur ir 9 MIO? Nebija kam palīdzēt???