Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) iecerētā kadastrālo vērtību pārrēķināšana, nemainot nekustamā īpašuma nodokļa politiku, daļai iedzīvotāju un arī daļai uzņēmēju būs smags trieciens. Tā raidījumā “Panorāma” norāda gan Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti, gan Ekonomikas ministrija. Visvairāk cietīs daļa uzņēmēju, lauksaimniecības zemju īpašnieki, kā arī privātmāju īpašnieki Rīgā un Pierīgā.
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte pētniece Sarmīte Barvika pilsētvides jautājumus, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokļa politiku dažādās pasaules valstīs, analizējusi daudzus gadus. Viņa atzinīgi vērtē kadastrālo pārvērtēšanu un uzskata to par labi izstrādātu sistēmu. Tomēr līdz ar jaunajām kadastrālajām vērtībām aktualizējas cits jautājums, kas jāskata atsevišķi – nekustamā īpašuma nodoklis, kas vietām pēc izmaiņām kadastrālajā sistēmā būtiski pieaugs, bet vietām arī kritīsies.
“Šis augstais nodoklis tomēr ir centrālā reģiona problēma.Tā ir privātmāju problēma, ja privātmājās dzīvo ne mazāk kā 10% Latvijas iedzīvotāju,” norādīja pētniece.
Rīgā privātmājās dzīvo 6% iedzīvotāju, un tieši šiem īpašniekiem nekustamā nodokļa slogs jau šobrīd nav mazs, bet kadastrālo vērtību aktualizēšana daudziem to var palielināt vairākkārt. Aizvadīto gadu laikā ne mazums iedzīvotāju īpašumus pārdevuši tieši pieaugušā nodokļu sloga dēļ. Barvika uzskata, ka nevajadzētu atkārtot kļūdas, kas pieļautas daudzviet pasaulē.
“Protams, ekonomika ir ļoti svarīga, jo bez ekonomikas mēs nevarēsim iztikt, bet mēs neiztiksim bez lojāliem iedzīvotājiem.
Šai politikai tomēr jābūt ne tikai vērstai, teiksim, uz šo budžetu, ka mums ir jāaizpilda šis budžets, bet mums ir arī jāskatās nākotnē un jāredz, kāda sabiedrība šeit dzīvos,” stāstīja pētniece.
Barvika uzsvēra, ka to var risināt dažādi, tajā skaitā pielāgojot saprātīgas nodokļa likmes. Piemēram, ASV vairākās pilsētās iedzīvotāji izcīnījuši iespēju mantot nodokli un nofiksēt to īpašuma iegādes brīža vērtībā.
Iespējas nodokļa politiku veidot saprātīgu ir arī noteikt nodokļa griestus, bet līdz šim Latvijā par to maz domāts. Nekustamā īpašuma nodokli un tā ietekmi pētījusi arī Līga Leitāne, Latvijas Universitātes pētniece. Viņa norādīja, ka, nemainot nekustamā īpašuma nodokļa politiku, daļa iedzīvotāju pēc kadastrālo vērtību pārvērtēšanas nonāks neapskaužamā situācijā. Visās teritorijās, kur ir aktīvāks darījumu tirgus, nodoklis var pieaugt vairākas reizes.
“Cilvēki, dzīvojot savos īpašumos, savās mājās, nevilšus nonāk [citu darījumu] ietekmē, un viņi būs spiesti ciest tādēļ, ka kaimiņos kāds ir pārdevis kādu īpašumu.
Rezultātā maksājums tikai pieaug, kaut gan cilvēks nav aktīvi piedalījies nekustamā īpašuma tirgū,” stāstīja eksperte.
Leitāne norādīja, ka ir jāmeklē risinājumi, un tas jādara steidzami. Var maksāt infrastruktūras nodokli pašvaldībām, vai izdomāt citu veidu. Liels risks ir arī vienīgā īpašuma atbrīvošana no maksājuma, jo tas varētu radīt papildu slogu īrniekiem. Sistēmai jābūt pārdomātai.
“Ekonomiski nav pamatota šāda rīcība nodokļa pieaugumam tādā kontekstā, ja mēs skatāmies salīdzinājumā ar Baltijas valstīm. Mēs jau tagad maksājam nekustamā īpašuma nodoklī lielākas summas nekā kaimiņvalstīs. Arī Eiropā pieeja uz dzīvojamām platībām, ko cilvēki nopirkuši, tomēr ir savādāka. Jautājums ir, ko mēs gribam panākt?” sacīja Leitāne.
To, ka kadastrālo vērtību pieaugums var radīt tālejošas negatīvas sekas, atzīmē arī Ekonomikas ministrijā, uzsverot ietekmi uz uzņēmējiem un norādot uz iespējamu izmaksu pieaugumu ražošanai, kā arī konkurētspējas samazināšanos. Tas būtu īpaši nepiemēroti pašlaik, Covid-19 radīto ekonomisko grūtību laikā. Ministrija kā risinājumu redz vai nu kadastrālo vērtību izmaiņu apturēšanu, vai nodokļu likmju pārskatīšanu.
“Ir jārunā tieši par to nodokļu likmi, ka viņai jābūt samazinātai, lai viņa nokompensētu to straujo kāpumu, lai viņš nebūtu tāds, kas rada šīs negatīvās sekas,” komentēja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Arī šeit, tāpat kā ar IN, lielāku slogu vajag likt uz bagātniekiem, nevis uz vidusšķiru. Citiem vārdiem, uz otro un trešo pilsētas māju nodokļus vajag stipri palielināt, nevis uz vienīgo pilsētas māju. Grezna Jūrmalas vasarnīca arī ir uskatāma par “otro māju”.