Ilggadējais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora vietnieks Uldis Dzenītis biroja bijis spiests pamest tāpēc, ka atklājušies fakti par nepamatoti izdotām pielaidēm valsts noslēpumam, nevis tāpēc, ka viņš būtu bijis noguris no darba SAB un 46 gadu vecumā vēlējies doties izdienas pensijā, portālā Pietiek.com raksta B.Rulle.
Darbs valstij piederošās Parex bankas drošības direkcijas vadītāja amatā bijis kompromiss, kas Dzenītim piedāvāts, lai nevajadzētu palikt bez amata.
Kāpēc pameta amatu
SAB šefa vietnieka amatu Dzenītis ieņēma kopš SAB dibināšanas 1995.gadā. Pielaižu izsniegšana valsts noslēpumiem bija viena no Dzenīša atbildības sfērām, un tieši atklājušies fakti par nepamatotu augstākās kategorijas pielaižu (šāda pielaide nodrošina arī pieeju lielākajiem NATO noslēpumiem) izdošanu bijuši pamatā nelabprātīgajai amata pamešanai.
Vairāki droši avoti, kurus nav iespējams atklāt, jo tie parakstījušies par valsts noslēpuma neizpaušanu, Pietiek atzina – uz to, lai Dzenītis atstātu SAB priekšnieka vietnieka amatu, „uzspieduši” partneri NATO, jo viņu rīcībā bijusi informācija par nepamatotu augstākās kategorijas pielaides izdošanu arī kādai augstai armijas (NBS) amatpersonai, par kuru NATO bijušas aizdomas par sadarbību ar krievu specdienestiem.
Jautājums par Dzenīti šovasar (jūlijā) ticis izskatīts arī Valsts prezidenta vadītājā Nacionālās Drošības padomē (NDP). Lai nesaceltos plašs skandāls, esot nolemts, ka Dzenītis amatu SAB pametīs pēc paša vēlēšanās, medijiem izplatot versiju, ka viņš dodas pelnītā izdienas pensijā.
Tiesa, jau brīdi, kad ticis izlemts, ka Dzenītis amatu SAB atstās, meklēts risinājums, kā viņu iekārtot darbā, kas būtu saistīts ar drošības jautājumiem. Vieta Dzenītim atrasta valstij piederošajā tā sauktajā „vecajā” Parex bankā. Oficiāli par šo jauno Dzenīša amatu – Parex drošības direkcijas vadītājs – tika paziņots oktobra vidū.
Vai turpina konsultēt?
Tiesa, neoficiāli izskan, ka Dzenītis saites ar SAB nav pilnībā pārrāvis, – viņš esot SAB šefa Jāņa Kažociņa ārštata padomnieks. Ļoti labas attiecības Dzenītim esot ar Saeimas spīkeri, partijas Jaunais laiks līderi Solvitu Āboltiņu (Vienotība). Abi pazīstami jau kopš studiju laikiem, kad mācījušies Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Pats Dzenītis nekādus komentārus par iemesliem, kāpēc pameta augsto amatu SAB, nav sniedzis. Arī SAB Pietiek ir atteicies sniegt plašāku informāciju par to, kāpēc Dzenītis darbu birojā pameta.
Pēc SAB preses pārstāves Baibas Ratas-Saliņas Pietiek sniegtajām atbildēm, Dzenītis no SAB „devies izdienas pensijā, un izskanējušie minējumi par citiem amata atstāšanas iemesliem ir viennozīmīgi vērtējami kā izdomājumi”. Pēc SAB preses pārstāves atzītā, kadru mainība SAB esot ļoti neliela, taču arī darbinieki ar lielu pieredzi mēdzot pārtraukt dienesta attiecības.
Jautāta vai tā ir tiesa, ka Dzenītis kā ārštata padomnieks aizvien sniedz padomus SAB šefam, B.Rata-Saliņa atbildēja izvairīgi, ne īsti apstiprinot, ne arī noliedzot šādu informāciju.
„Dzenītis nav nekāda veida darba vai dienesta attiecībās ar SAB. Viņš neieņem ne SAB direktora, ne SAB ārštata padomnieka amatu. Tomēr nepieciešamības gadījumā valsts drošības iestādes turpina izmantot Dzenīša ilggadējo pieredzi likumdošanas jautājumos, kas saistīta ar valsts drošībās iestādēm,” norādīja SAB preses pārstāve.
Dzenītis bija SAB otra augstākā amatpersona. Viņš SAB strādāja no tā pirmsākumiem, pirms tam bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, karjeru viņš sācis kā izmeklētājs Cēsu prokuratūrā. Neoficiāli tieši Dzenītis pēc tam, kad no SAB direktora amata aizgāja Lainis Kamaldiņš, tika dēvēts par galveno SAB neformālo vadītāju.
Dzenīša amatu ieņēmis SAB Ārējās izlūkošanas pārvaldes darbinieks Andis Freimanis.
Iespējamais iemesls – Rajevs
Pēc neoficiālas informācijas, viens no tiem, kam ar Dzenīša parakstu bija izsniegta augstākās kategorijas pielaide dokumentiem, kas satur lielākos NATO noslēpumus, bijis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsnieks, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, pulkvedis Igors Rajevs.
Partneriem NATO pret pielaides izsniegšanu Rajevam bijuši iebildumi, jo viņš, iespējams, varētu būt saistīts ar Krievijas specdienestiem. Tikai šogad augustā, kā ziņoja LTV raidījums Panorāma, augstākās kategorijas pielaide NBS virsniekam tika atteikta. SAB atteikuma iemeslus neatklāja, un līdz ar pielaides atteikšanu ilgstoši NBS strādājošais Rajevs tika atstādināts no tādu pienākumu veikšanas, kam nepieciešama augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam.
Rajevs jau kopš 90. gadu vidus ieņēma vadošus amatus Latvijas armijā, tostarp piedalījies tā dēvēto miera nodrošināšanas operāciju plānošanā Irākā, Afganistānā u.c.
Mediji ziņojuši, ka 2008.gadā saistībā ar atsevišķiem gadījumiem, kas diskreditēja bruņotos spēkus, Rajevs (tolaik Sauszemes spēku komandieris) tika pārcelts dienestā Mācību vadības pavēlniecības komandiera amatā.
Aptuveni gadu vēlāk, kad Rajevs tika atbrīvots no NBS Mācību vadības pavēlniecības komandiera amata, tika pieļauts, ka atbrīvošana saistīta ar lietu, kuras ietvaros Latvijas kontingenta karavīri tika turēti aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas, kur dienēja starptautiskajā operācijā. Kriminālprocess par iespējamo ieroču kontrabandu tika sākts 2006.gada jūlijā pēc Latvijas kontingenta atgriešanās no operācijas Irākā. Publiski informācija par to izskanēja tikai 2009.gada sākumā, un pagaidām nav ziņu, ka šajā lietā kādai personai būtu uzrādīta apsūdzība.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek