Cūkgaļas zādzības kriminālprocess Latvijā ilgst 30 gadus; izvarošanas lietai – 27 gadi, cietusī jau mirusi

Indra Sprance (Latvijas Radio raidījuma “Atvērtie faili” žurnāliste)

Kamēr vidējie kriminālprocesu izskatīšanas termiņi Latvijas tiesās ar katru gadu uzlabojas un šobrīd pirmajā instancē pie tiesas sprieduma iespējams tikt pat pusgada laikā, atsevišķu kategoriju lietas iesprūst tiesās uz gadiem. Ir lieta, kas pirmās instances tiesā atrodas 30 gadus. Lai uzzinātu ko vairāk, Latvijas Radio devās uz Alūksni.

Tiesnese nav īpaši runīga

Vidzemes tiesu nams Alūksnē piektdienas priekšpusdienā ir kluss. Pie durvīm sagaida sargs, nevienu citu apmeklētāju nemana. Uz tiesu Alūksnē Latvijas Radio devās, jo tieši šajā tiesā šobrīd atrodas četras no desmit visilgāk Latvijā pirmajās tiesu instancēs līdz galam neizskatītajiem kriminālprocesiem. Šādu informāciju pēc Latvijas Radio lūguma ir apkopojusi Tiesu administrācija.

Visas četras lietas atrodas pie vienas tiesneses – Sanitas Vilciņas, bet senāk šiem procesiem bijuši citi tiesneši. Pirms došanās uz Alūksni ar tiesnesi Vilciņu Latvijas Radio vienojās par datumu un laiku, kurā ieradīsimies uzklausīt viņas skaidrojumu par to, kāpēc kavējas četru viņas tiesvedībā esošo kriminālprocesu izskatīšana. Taču, kad Latvijas Radio ir klāt, tiesnese saka, ka negribot sniegt interviju.

Saruna tomēr notiek, un sabiedrības interesēs tomēr būtu labi dzirdēt tiesneses skaidrojumu, tāpēc daļu sarunas arī publiskojam.

Garākais kriminālprocess – 30 gadi

Vilciņas tiesvedībā šobrīd ir vissenākais Latvijas pirmās instances tiesās līdz galam neizskatītais kriminālprocess. Šī lieta nodota tiesai pirms 30 gadiem – 1991. gada septembrī. Lieta pati par sevi nav sarežģīta.

Tiesnese stāsta: “Slepeni nozaga 100 kilogramus cūkgaļas. No kubula. Atlauza dēļus, iekļuva nodalījumā. Privātpersonai šķūnītī, kā jau laukos.”

Viņai šis process iedalīts 2018. gadā, bet pirms tam šai lietai bijuši divi citi tiesneši. Pirmajā desmitgadē šajā kriminālprocesā bija nozīmētas astoņas tiesas sēdes, bet pirms 20 gadiem tiesvedība apturēta. “Tā lieta ir apturēta. Tās visas ir apturētas saistībā ar to, ka ir izsludināta apsūdzēto meklēšana,” saka Vilciņa.

Viens kriminālprocesā par gaļas zādzību aizdomās turētais meklēšanā izsludināts 1991. gadā, bet otrs – 2001. gadā.

Kopš tā laika neviens par šo lietu neesot interesējies nedz no apsūdzēto aizstāvju puses, nedz prokuratūras.

Tiesnese pieļauj, ka par šo lietu vienkārši jau aizmirsts. Uz jautājumu, kas pie tā būtu vainojams, Vilciņa atbild, ka tiesnešiem ir darbs, bet arī prokuratūra neizrādot nekādu interesi. Un tā tas arī paliekot. Tiesnese stāsta, ka tiesa ik pa laikam esot nosūtījusi pieprasījumus policijai par apsūdzētajiem. Cik tieši bieži šīs darbības veiktas, Latvijas Radio noskaidrot tā arī neizdodas.

Valsts policijā uz tiešu jautājumu, vai apsūdzētos šajā 30 gadus senajā kriminālprocesā joprojām meklē, atbild vispārīgi un elektroniski: “Agrāk uzsāktās lietās nenotiek personu aktīva meklēšana, taču tā nav pārtraukta – tiek pārbaudīta pēdējā zināmā personas atrašanās vieta, tāpat tiek pārbaudītas atskaites un vai nav saņemti jauni dokumenti.”

Tikmēr tiesnese sola, ka bezgalīgi šis kriminālprocess nepalikšot neiztiesāts. Lietu varētu izskatīt arī apsūdzētajiem klātneesot.

Taču tiesneses aizņemtības dēļ gan šogad tas visdrīzāk nenotiks. Līdz ar to uz spriedumu šajā lietā varētu gaidīt varbūt nākamgad – tad tas būtu 31 gadu kopš lieta nodota tiesai.

Izvarošanas lietai – 27 gadi

Pie tiesneses Vilciņas atrodas vēl viena ļoti ilga krimināllieta, turklāt par daudz nopietnākiem pārkāpumiem nekā 100 kilogramu gaļas zādzība. Proti, 1994. gadā tiesā nonāca lieta par izvarošanu un huligānismu.

“Tās lietas ir apvienotas 2019. gadā, jo tā viena bija mums – kas bija par huligānismu. To otru no Balviem pārsūtīja – par izvarošanu. To mēs tagad skatām,” saka Vilciņa.

Šajā 27 gadus vecajā kriminālprocesā apsūdzība ir smaga. Par 14 gadus vecas meitenes izvarošanu 1993. gadā. Tiesvedības procesam sākoties, 1994. gadā Balvu tiesā šai lietai bija nozīmētas vairākas tiesas sēdes, bet tās visas atliktas. Apsūdzētais izsludināts meklēšanā, bet krimināllietas iztiesāšana apturēta.

2018. gadā lieta tika pārsūtīta no Balviem uz Alūksni. Procesā nomainījās ne vien tiesas un tiesneši, bet arī prokurori. Jaunākā prokurore Dzintra Bokta informē, ka kopš 2019. gada lietā notikušas četras tiesas sēdes. Viņa atbildi gatava sniegt tikai rakstiski: “Sākotnēji uzsākām lietu skatīt aizmuguriski, jo persona tā arī uz tiesas sēdi nebija ieradusies, nebija neko ziņojis. Tad atklājās, ka 2018. gadā persona Rīgā nomainījusi pasi un uzrādījusi dzīves vietu Ukrainā, taču nav tikusi apcietināta.”

Prokurore vērš uzmanību uz apstākli, ka aizdomās turamais 2018. gadā spējis brīvi nomainīt personas dokumentu un netika apcietināts. “No sodāmības izziņas vispār nav redzams, ka apsūdzētajam būtu šāda krimināllieta. Vienīgais ieraksts ir par krimināllietu apvienošanu tiesā 2019. gadā. Loģiski spriežot, ja policijas datu bāzē ir ievadīta informācija par kādai personai piemērotu drošības līdzekli – apcietinājumu, pie robežas šķērsošanas robežsargiem vajadzētu to fiksēt un ziņot policijai, tāpēc arī jautājums par to, kāpēc tomēr nefiksēja un neapcietināja? Neesmu lietas kursā, kāda pārbaude tiek veikta pie pases nomaiņas Pilsonības un imigrācijas dienestā. Secinājums – 

vienkārši kāda atbildīgā persona nebija veikusi savus pienākumus – nebija ievadījusi informāciju datu bāzēs, kas radīja tālākās sekas,”

uzsver prokurore Bokta.

Latvijas Radio par šī apsūdzētā meklēšanu viedokli lūdza arī Valsts policijai. Tās pārstāvji norāda, ka persona šobrīd nemaz neatrodas meklēšanā.

Policija atbildēja: “1999. gadā policija noskaidroja personas atrašanās vietu, proti, tika noskaidrots, ka persona atrodas trešajā pasaules valstī, un par to tika paziņots tiesai. Šādos gadījumos lietas virzītājs – tiesa – pieprasa personas izdošanu Latvijai. Plašākas informācijas policijai nav. Neredzam meklēšanas pieprasījumus, jo tiem ir jāatrodas lietā. Ja nav meklēšanas pieprasījuma, persona netiek izsludināta meklēšanā.”

Kā tā ir sanācis, paskaidrot nevar arī tiesnese Vilciņa: “Es saku – pie manis tā nonāca 2018., 2019. gadā. Kādi iemesli bija tai Balvu tiesā – grūti man spriest.”

Šajā kriminālprocesā atšķirībā no vissenākās – zādzības lietas ir zināms nākamās tiesas sēdes datums. Tā notiks vēl šogad – novembrī. Ja rezultāts būs drīzs, kā to pieļauj tiesnese, tad tiesa līdz pirmajam spriedumam būs nonākusi 27 gadu laikā.

Diemžēl cietusī puse – sieviete, kas tika izvarota 14 gadu vecumā – šo spriedumu tā arī nebūs sagaidījusi. Viņa nomira 2014. gadā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv