Šobrīd nav iespējams ar pietiekamu precizitāti noteikt, cik trešo valstu absolventu patiesi paliek strādāt Latvijā, jo pieejamie dati sniedz atšķirīgus skaitļus, atzīts Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centra pētījumā “Starptautisko studentu integrācija un nodarbinātības iespējas Latvijā”.
2024./2025. mācību gadā Latvijas augstskolās studēja 66 952 studējošo, no kuriem 15% bija ārvalstu studenti. Starp šiem studentiem vairāk nekā puse jeb 6575 bija trešo valstu pilsoņi, kas Latvijā uzturējās uz termiņuzturēšanās atļaujas studijām pamata, ziņo LETA.
Trešo valstu studentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu pieaudzis par trim procentpunktiem. Kopš 2015. gada dinamika bijusi pozitīva, izņemot Covid-19 pandēmijas periodu no 2020. līdz 2022. gadam, kad studiju iespējas tika ierobežotas.
Lielākā daļa trešo valstu studentu nāk no Indijas, Uzbekistānas un Šrilankas. Latvijas augstskolas konkurē galvenokārt šaurā valstu grupā. Tas nozīmē, ka interese par studijām Latvijā koncentrējas uz dažām konkrētām valstīm, spriež pētnieki. Kopš 2017. gada visstraujāk pieaudzis Indijas studentu skaits, kam seko Uzbekistāna un Šrilanka.
Starptautisko studentu koncentrācija augstskolās atšķiras. Rīgas Tehniskajā universitātē studēja visvairāk trešo valstu studentu – 2606, kas veido aptuveni 85% no mobilajiem studentiem. Rīgas Stradiņa universitātē lielākā daļa ārvalstu studentu nāk no Eiropas Savienības valstīm, un trešo valstu studenti veido tikai ap 10% jeb 322. Latvijas Universitātē trešo valstu studenti veidoja aptuveni pusi no ārvalstu studentu kopskaita – 316.
Centrālās statistikas pārvaldes statistika liecina, ka 2024. gadā Latvijas augstskolas absolvēja 878 trešo valstu pilsoņi. Visvairāk absolventu bija no Indijas (298), Uzbekistānas (143), Ukrainas (99) un Šrilankas (79). Mazāk absolventu bija no Krievijas, Azerbaidžānas un Turcijas, bet pārējo valstu absolventu skaits nepārsniedz 17 cilvēkus.
Pētnieku ieskatā, vērtīgu ieskatu gan programmu efektivitātē, gan studentu motivācijā un patiesajos studiju nolūkos sniegtu dati, cik daudz trešo valstu studentu patiesi pabeidz studijas un paliek strādāt Latvijā. Ar pieejamiem datiem neesot iespējams pietiekami precīzi aprēķināt, cik liela daļa trešo valstu studentu, kas uzsāk studijas Latvijā, tās arī pabeidz.
Ziņojumā norādīts arī uz atšķirībām dažādos datu avotos par to, cik trešo valstu pilsoņu pēc studiju beigšanas paliek strādāt Latvijā. Tie varētu būt ap 30 līdz 40% trešo valstu absolventu, piesardzīgi lēš pētnieki.
“Eurostat” dati liecina, ka 2024. gadā 270 trešo valstu pilsoņiem tika mainīts uzturēšanās atļaujas statuss no studijām uz darbu. Taču šo datu interpretācija var būt ierobežota – daļa studentu turpina studijas maģistrantūrā vai doktorantūrā, vai ir mainījuši statusu citu iemeslu, piemēram, laulības dēļ.
Precīzāku ainu sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. 2024. gadā uzreiz pēc absolvēšanas darbu Latvijā sāka 283 trešo valstu pilsoņi, bet vēl 139 saņēma darba meklēšanas atļauju. Tātad kopumā aptuveni 43% absolventu palika strādāt vai meklēt darbu Latvijā, lēš pētnieki. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šis rādītājs ir līdzīgs – 2023. gadā aptuveni 48%, bet 2022. gadā aptuveni 58%.
Līdztekus pētnieki atkārtoti norāda uz iespēju turpināt studijas maģistrantūrā vai doktorantūrā, kas absolventiem ļauj strādāt pilnu darba laiku. Lai gan par šo pāreju nav precīzu datu, intervijas ar studentiem liecina, ka šis ceļš tiek salīdzinoši bieži izmantots, norādīts ziņojumā.
Lielākā daļa strādā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sektorā. Tomēr salīdzinājumā ar vietējiem Latvijas absolventiem, trešo valstu pilsoņi biežāk strādā mazāk kvalificētās profesijās, norādīts ziņojumā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!