Arī Augstākā tiesa 26.februārī noraidīja Andas Rožukalnes prasību pret SIA “Mediju nams” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu un pret SIA “Cocoon” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.
Senāta Civillietu departaments rīcības sēdē ir izskatījis kasācijas sūdzību lietā par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu un atzinis, ka nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to spēkā stājas Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība noraidīta.
Prasītāja bija vērsusies tiesā pret atbildētājiem – SIA “Mediju nams” un SIA “Cocoon”, lūdzot tiesu uzlikt pienākumu atsaukt tiem piederošajos portālos publicētajā rakstā ietvertus izteikumus, kas satur negatīva rakstura aizdomas un tādu viedokli par prasītāju, kas ir viņas godu un cieņu aizskarošs, kā arī kaitē viņas reputācijai, kam viņas ieņemamajā – sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amatā jābūt nevainojamai.
Gan Rīgas pilsētas tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa prasību noraidīja pilnībā.
Rīgas apgabaltiesa, vērtējot, vai publicētās ziņas ir nepatiesas un aizskar godu un cieņu, vadījās pēc Senāta un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām. Kopumā tiesa atzina, ka raksts satur subjektīvu, apgalvojuma formā izteiktu viedokli – vērtējumu par prasītājas amata pienākumu neapmierinošu izpildi un darba organizāciju, kas vidējam lasītājam nevarētu radīt priekšstatu, ka tiek publicēta ziņa par pieļautiem likumpārkāpumiem. Tiesa konstatēja, ka raksta autors tajā ietvertos izteikumus pamatojis, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju par prasītājas profesionālo darbību ārpus pamatdarba, un atsaucies uz tiesību normu, kas noteic, ka prasītājas amatam jābūt viņas pamatdarbam. Viedokļa formulēšanai autora rīcībā bijis pietiekams faktiskais pamatojums, proti, publiski pieejamā informācija. Kā papildus argumentu augstāka pieļaujamās kritikas sliekšņa noteikšanai tiesa uzsvēra to, ka, lai arī prasītājas ieņemamais amats formāli nav valsts amatpersonas amats, tas tomēr ir saistīts ar nozīmīgu valsts uzticētu pienākumu pildīšanu, kam pamatoti pievērsta paaugstināta sabiedrības uzmanība. Publikācijā ietvertā informācija nav atzīstama par tādu, kas tiek aizsargāta ar likumu vai aizskar prasītājas godu un cieņu. Tādējādi izskatāmajā lietā nevar konstatēt pamatus, kas pieļautu ierobežot atbildētāju vārda brīvību.
Jurģa Liepnieka paskaidrojumu tiesai var izlasīt šeit: Nekompetenta, neadekvāta, augstprātīga – Puaro.lv.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!