Valsts policijas (VP) lietvedībā ir 35 kriminālprocesi, kuros tā izmeklē iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu likvidējamās “ABLV Bank” klientu darījumos, apliecinājusi VP pārstāve.
Kā zināms, pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojuma, kurā norādīts uz bankas iespējamo iesaisti korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn februārī sāka pārbaudi, kas pagājušā gada vasarā pārtapa kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.
VP pārstāve apliecinājusi, ka šajā lietā notiek aktīva sadarbība ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un citām Latvijas tiesībsargājošām iestādēm.
“Papildus tam ENAP 1.nodaļas lietvedībā ir 35 kriminālprocesi par dažādiem laika periodiem, kuros izmeklēšana tiek veikta par iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un kur tiek vērtēti “ABLV Bank” klientu darījumi,” norādīja VP.
“ABLV Bank” likvidators Arvīds Kostomārovs norādīja, ka ierosinātie kriminālprocesi liecina par nu jau likvidējamās bankas labo sadarbību ar Kontroles dienestu un Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, kā arī valsts vēlmi arvien vairāk veltīt pūles šādu noziegumu izmeklēšanā.
“Kontekstā ar informāciju par 35 procesiem, jāatzīmē, ka 2018.gada februārī bankai bija vairāk nekā 22 000 klientu, kuri ik dienu veica tūkstošiem darījumu. Ņemot vērā, ka to vidū bija arī klienti paaugstināta riska kategorijā, bankā 16% darbinieku strādāja atbilstības jomā. Izmantojot automatizētas sistēmas un veicot iekšējas izmeklēšanas aizdomīgu darījumu identificēšanai, gan dažādus ārējus auditus, tika sagatavoti ziņojumi, uz kuru pamata pēc tam var tikt lemts par kriminālprocesu ierosināšanu,” teica Kostomārovs.
Viņš uzsvēra, ka tā ir “jebkuras kredītiestādes ikdiena – rūpīgi sekot līdzi klientu darījumiem un ziņot, ja tiek saskatītas kādas aizdomīgas pazīmes. Turklāt, kā iepriekš ziņots, banka pēdējos gados īstenoja ļoti plašus risku pārvaldīšanas pasākumus, tai skaitā pēdējo gadu laikā atsakoties no īpaši riskantiem klientiem, kopumā klientu skaitu samazinot par aptuveni piektdaļu”.
Jāatgādina, ka “FinCEN” februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
“FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Pēc šiem paziņojumiem “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka “ABLV Bank” izsniegto licenci ir anulējusi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēc “FinCEN” ziņojuma publiskošanas paziņoja, ka sācis pārbaudi par šajā paziņojumā minēto informāciju, ka “ABLV Bank” vadība izmantojusi kukuļdošanu. Tāpat KNAB pēc pašas “ABLV Bank” iesnieguma sācis kriminālprocesu, lai gan bankas vadība iepriekš kategoriski noliegusi kukuļu došanu.
Lasītāju viedokļi