Evita Puriņa, IR.lv
Visvairāk svītrotā un sevi diskreditējušā Jelgavas novada līdzšinējā vadītāja atkalievēlēšanu izšķīra mājās palicēji
Pirms pāris gadiem, protestējot pret Ziedoņa Caunes (ZZS) un viņa vadītās domes apkaunojošo rīcību saistībā ar malumedībām, Jelgavas novada iedzīvotāji sniedza īstu pilsoniskās sabiedrības paraugstundu. Savāca 1200 parakstu un panāca, ka tiek gatavots likums par referendumiem pašvaldībās, ļaujot arī vēlēšanu starplaikos atlaist to vadītājus.
Tad kā varēja notikt, ka šajās vēlēšanās tas pats daudzu peltais Ziedonis Caune atkal ir uzvarētājs ar lielāko iegūto punktu skaitu?
Uz grābekļa bez apstājas
Sākumā minētās medības ir tikai viens no gadījumiem, kas ļāvis droši saukt Z.Cauni saukt par skandalozu un, vismaz vadoties no ētikas normām, augstajam amatam pilnīgi nepiemērotu pašvaldības vadītāju.
Īsi atgādināšu. Stājoties amatā, dome viņam noteica augstāko algu pašvaldības vadītāju vidū – 1950 latu, kas vēlāk pēc mediju spiediena gan tika samazināta. Nākamreiz plašu uzmanību piesaistīja 2009.gada nogalē, darba laikā sev un kolēģiem sarīkojot medības. Mežacūkas vajāšanu viņš vēlāk nosauca par budžeta plānošanas semināru neformālā atmosfērā un, izliekoties, ka nesaprot sabiedrības nosodījumu, solīja tādus rīkot arī turpmāk.
2011.gada 14.jūnijā – dienā, kad piemin komunistiskā terora upurus, novada priekšsēdētājs darba laikā bija redzams savas pašvaldības atpūtas pasākumā, kas notika brīvā dabā ar alkohola pudeļu klātiem galdiem. Arī to Z.Caune dēvēja par darba sanāksmi.
Vēlāk sekoja ļaušanās ažiotāžai saistībā ar baumām par “Swedbank” krīzi. Domes priekšsēdētājs, nenoskaidrojot apstākļus, nakts melnumā no tās uz Valsts kasi lika pārskaitīt vairāk nekā miljonu latu. Kad par to rakstīja vietējais laikraksts “Zemgales Ziņas”, Z.Caune reaģēja, liekot ierobežot tam pieeju domes informācijai.
Z.Caune tika atkārtoti pieķerts, pārkāpjam satiksmes noteikumus, bet uz Indiju ilgākā atpūtas braucienā devās kopā ar tās ceļu būves firmas vadītāju, kas ir regulāra uzvarētāja domes rīkotajos konkursos.
Bet lielākais skandāls, kas gandrīz maksāja Z.Caunem amatu, atkal bija saistīts ar medībām. Tā paša gada februārī vietējie iedzīvotāji sastapa novada priekšsēdi un viņa draugu ar pielādētu ieroci rokās vizināmies ar sniega motociklu netālu no vietas, kur īsu brīdi pirms tam atrada sašautas stirnas. Izsauktie policisti ļāva ieroci aizvest un Z.Caunem malumedību vietu pamest. Z.Caune žurnālistiem apgalvoja, ka ieroča nav bijis un, iespējams, nobildēts slotas kāts, taču pēc aculiecinieka video publiskošanas bija spiests atzīties melos.
Ar parakstiem iekustināja likumdevējus
Pārējie Jelgavas novada deputāti nesaskatīja vajadzību iebilst pret sava priekšsēdētāja rīcību, un tas saniknoja iedzīvotājus. Viens no viņiem – Kārlis Rimša, kurš arī pats tagad kļuvis par deputātu no Reformu partijas saraksta, pāris nedēļu laikā savāca 1200 iedzīvotāju parakstus ar aicinājumu atstādināt visu domi. Kad tas nenotika, parakstu vācēji vērsās pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, Z.Caunes partijas biedra Raimonda Vējoņa. Viņš solīja gatavot pašvaldību referendumu likumprojektu, lai dotu iespēju iedzīvotājiem arī vēlēšanu starplaikos atcelt no amata domes vadītāju.
Pašvaldību referendumu likumprojekts sagatavots, lai arī iestrēdzis Saeimā, bet Z.Cauni Valsts policija reabilitēja – gadu pēc medībām izbeidza kriminālprocesu, secinot, ka stirnas mirušas pašas un ierocis varētu nebūt īsts. Vietējā sabiedrība, spriežot pēc neparasti daudzajām atsauksmēm masu medijos, dusmojās, bet par šādu iznākumu īpaši nebrīnījās, zinot priekšsēdētāja draudzīgās attiecības ar policijas amatpersonām un atceroties viņa pēkšņo viesošanos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē dienā, kad tur veica beigto stirnu rentgenuzņēmumus.
1200 neanonīmi paraksti novadā, kurā dzīvo nepilni 25 tūkstoši iedzīvotāju, un atklāta nostāšanās pret pašvaldības vadību, kas var nepatīkami atspēlēties, ir daudz. Pieņemu, ka vēl laba tiesa domāja līdzīgi, bet nevēlējās parakstīties.
Tāpēc vietā ir jautājums, kā pēc tik daudzām reizēm, kurās Z.Caune pierādījis savu neatbilstību pašvaldības vadītāja amatam, viņu ne vien ievēlēja novada domē, bet atzina par labāko kandidātu no 98 kandidējušajiem. CVK dati liecina, ka Z.Caunes vadītais ZZS saraksts novadā ieguva 37,7 procentus balsu un sešas no 17 vietām domē, bet viņam pašam ir lielākais punktu skaits starp visiem kandidātiem.
Bez harismas un brīvbiļetēm
Atšķirībā no Rīgas mēra Nila Ušakova Z.Caunes dome nav piešķīrusi sabiedriskā transporta brīvbiļetes pensionāriem vai izdarījusi ko tikpat vērienīgu, ko ciniķi varētu tulkot kā vēlētāju uzpirkšana. Viņam nepiemīt dažiem kolēģiem citās pašvaldībās raksturīgā harisma un spēja viegli iekarot cilvēku sirdis. Galu galā nevar teikt, ka Jelgavas novadā iedzīvotāji būtu tik pārtikuši, ka vēlēšanās piever acis uz skandāliem un balso tāpēc, ka citādi viss kārtībā. Nav arī tā, ka ZZS un pārējos piecos sarakstos nebūtu citu pamanāmu cilvēku. Vietējais laikraksts “Zemgales Ziņas” raksta, ka ievēlētie un viņu partijas pieļauj ZZS atstāšanu opozīcijā, taču ne jau Z.Caunes reputācija šajās sarunās tiek minēta kā arguments! Tas faktiski apliecina, ka vienīgā sirdsapziņas balss jaunajā domē būs jau minētais K.Rimša, bet no pārējiem ievēlētajiem citu morāles izpratni gaidīt lieki.
Atbildi uz jautājumu, kāpēc novadā, kur tā alka pēc pārmaiņām, viss palicis pa vecam, domāju, vismaz daļēji var meklēt ļoti zemajā vēlētāju aktivitātē. Jelgavas novadā vēlēšanās piedalījās tikai nedaudz vairāk kā trešā daļa vēlētāju (34,67% jeb 6337 no 18 287 balstiesīgajiem). Par uzvarējušo ZZS sarakstu nobalsoja 2389 cilvēki, kas uz visu balsstiesīgo fona ir maz – tikai 13 procenti. Savukārt Z.Caunem, lai kļūtu par līderi, pietika ar 789 plusiem un 538 vēlēšanu zīmēm, kurās atzīmes nebija veiktas. Faktam, ka viņš ir arī visvairāk svītrotais kandidāts (632 svītrojumi), šajā gadījumā nozīmes nav.
Skandāli nemotivē iet uz vēlēšanām
Zemā aktivitāte īpaši jau Zemgales novados nav jaunums, taču salīdzinājumā ar 2009.gadu balsotāju skaits Jelgavas novadā ir dramatiski krities – no 43,77 procentiem toreiz līdz 34,67 tagad. Tātad domes vadības nepārtrauktā iesaistīšanās skandālos nebūt nemotivēja cilvēkus doties pie urnām un izmantot pavisam taustāmu iespēju kaut ko mainīt.
Tik mazas vēlētāju aktivitātes apstākļos varbūt vietā ir jautājums, cik lielā mērā balsojušais mazākums reprezentē mājās palikušā vairākuma domas. Nezinot iemeslus mājās palikšanai, grūti šos cilvēkus nosodīt, taču skaidrs, ka pati no sevis situācija neuzlabosies un diez vai pēc četriem gadiem cilvēki pēkšņi kļūs apzinīgāki. Tad maza jēga būs arī pašu iniciētajam pašvaldību referendumu likumam, kura projekts lēmumu pieņemšanā prasa visai augstu līdzdalību.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: ir.lv