Ņemot vērā to, ka Zatlera Reformu partiju man neizskaidrojamā veidā tomēr atbalsta visai prāvs Latvijas vēlētāju loks, šīs partijas izvirzītajam Ministru prezidenta kandidātam patiesi ir zināmas izredzes kļūt par valsts vadītāju.
Ko mēs zinām par cilvēku, kurš, iespējams, vadīs valsti jau pēc diviem mēnešiem?
Vispirms vēlētos pievērst uzmanību tam, ka Latvija ir vienīgā valsts vismaz Eiropā, kur uz valsts vadīšanu pretendē cilvēks, kurš nekad nav strādājis izpildvarā, kuram nav nekādas parlamentārā darba pieredzes un pat nekādas lielāka kolektīva vadīšanas pieredzes.
Latvijā līdz šim nav bijis neviens tāds Ministru prezidents, kurš pirms tam nebūtu strādājis kādā augstā izpildvaras postenī. Vismazāk pieredzējušie Ministru prezidenti pēc neatkarības atgūšanas bijuši Valdis Birkavs, kuram pirms amatā stāšanās bija tikai parlamentārieša pieredze, un Andris Šķēle, kurš pirms tam bijis tikai ministra vietnieks, tas ir, ja neskaita viņa vērienīgo uzņēmējdarbību.
Edmunds Sprūdžs
Salīdzināt Sprūdžu ar Birkavu tomēr ir grūti. Birkavs, vienīgais no Ministru prezidentiem, kuram nebija iepriekšējas darba pieredzes izpildvarā, tomēr, stājoties Ministru prezidenta amatā, bija 51 gadu vecs. Viņam bija divas augstākās izglītības, viņš bija juridisko zinātņu doktors. Sprūdžam, kā zināms, vispār nav augstākās izglītības. Nevienas.
Salīdzināt Sprūdžu ar Šķēli arī būtu nenopietni.
Gluži tāpat kā citur pasaulē, arī Latvijā partijas ir uzskatījušas par pašsaprotamu, ka, lai vadītu valsti, izpildvaras pieredze vai, sliktākajā gadījumā, parlamentārā darba pieredze, ir nepieciešama. Protams, tā vienmēr ir bijusi nevis formāla prasība, bet gan prasība pēc būtības. Skaidrs, ja kāds ir vadījis Latvijas banku, lielu biznesu, lielu partiju vai tamlīdzīgi, iespējams, pretenzijas nerastos, bet ir visai grūti iedomāties izpildvaras vadītāja amatā 31-gadīgu jaunekli, kurš vadījis nelielu firmiņu un nevalstisku organizāciju.
Protams, tam visam nebūtu nekādas nozīmes, ja šis jauneklis būtu ģeniāls, nu, vismaz ļoti talantīgs. Kādas pazīmes par to varētu liecināt? Hmm, padomāsim… Ja viņš nav vadījis, sasniedzis vai izdarījis neko tādu, kas par to liecina, varbūt viņam ir kādi zinātniski darbi? Varbūt viņš ir sarakstījis kādu grāmatu? Nu labi, uzrakstījis kādu rakstu? Varbūt bijis izcils zinātniskajās olimpiādēs, varbūt augstskolā?
Ak, neraža, nu neizdodas mums atrast nekādas ģenialitātes pazīmes. Nav Sprūdža kungs paveicis neko tādu, kas liecinātu, ka viņš ir ģeniāls. Vēl vairāk, viņa dzīves gājums vispār ir brīvs no jebkādas intelektuālas vai organizatoriskas izcilības.
Pieredzes, piemērotas izpildvarai, tātad, viņam nav nekādas. Pieredze politikā – vien pāris mēnešu. Augstākās izglītības nav. Kā ir iespējams, ka šāds cilvēks reāli, es pasvītroju – reāli, pretendē uz Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts vadīšanu? Kā tas ir iespējams? Viņš sapulci lāgā nekad nav vadījis, kā viņš var pretendēt uz valsts vadīšanu?
Atbilde jau nav tālu jāmeklē – pats Zatlers ir vēl vājāks, un partijā, kuras dibinātājos dominē parādu piedzinēji, nav viegli atrast Ministru prezidentu.
Un tomēr, šāds precedents ir baiss. Tas, galvenokārt, apliecina, ka šiem cilvēkiem vispār nav nekāda priekšstata, ko nozīmē vadīt valsti, kādas īpašības tas prasa, kāds darbs tas ir. Un viņi ir reāli pretendenti uz to, lai kopā ar Saskaņas centru vai Vienotību, vai ZZS veidotu valdību. Un ko Sprūdža kandidatūra liecina par Zatleru? Vai tāpēc bija jāatlaiž Saeima, lai izvirzītu par premjera kandidātu 31 gadus vecu jaunekli bez augstākās izglītības, bez jebkādas pieredzes un talanta pazīmēm? Abildes uz šiem jautājumiem drīz sniegs vēlētāji. Gaidu ar nepacietību.
Autors: Jurģis Liepnieks