Vēlēšanu komentārs

Jurģis Liepnieks

Vienotība

Te mēs redzam, ko nozīmē bāze. Visi, kurus es pazīstu, prognozēja Vienotībai trīs vietas. Es pats arī.  Viņi dabūja četras.

Lielākais pārsteigums man ir tas, ka par Vienotību nobalsoja pat ļoti daudzi man zināmi bijušās Tautas partijas biedri.

Šie cilvēki citos apstākļos būtu balsojuši par ZZS, bet viņi nevar nobalsot par „Brokuli”.

Vienotības kampaņa bija nekāda. To vispār negribas saukt par kampaņu. Mediju plāns neprofesionāls, produkti garlaicīgi, lēti, neprofesionāli. Vēstījums muļķīgs.

Vienīgais, kas man ļoti patika, bija sociālo tīklu mikrokampaņa, acīmredzot, privāta iniciatīva – Es, Līga Vaidere, mainīšu vārdu uz Dārta Vaidere, ja manu mammu Inesi Vaideri ievēlēs. Tas bija skaisti, asprātīgi un mīļi. Žēl, ka partija nepalīdzēja ar resursiem, lai to kārtīgi izvērstu. Pabriks labi pastrādāja PR līmenī. Kariņa individuālā kampaņa gada sākumā arī acīmredzot ir nesusi augļus.

Viss pārējais pilnīgi nekāds. Iespējams, tāpēc, ka Vienotība apzinājās: viņiem arī neko nevajag. Izliktais politisko superzvaigžņu sastāvs un vēlētāju bāze, kurai šobrīd vienkārši nav alternatīvas par ko nobalsot, garantē zināmu rezultātu. Tā ir iedrošinoša zīme partijai pirms Saeimas vēlēšanām, neskatoties pat uz to, ka tik spilgtu zvaigžņu vairs nebūs.

Saskaņa

Es biju pārliecināts, ka “krievi” dabūs trīs vietas. Dabūja divas. Vienu Saskaņa, otru Ždanoka.

Saskaņas kļūda, protams, bija neizmantot Mamikinu kā kampaņas centrālo elementu. Ja uz visiem stabiem būtu bijis Mamikins un viņam pieskaņots vēstījums, savas divas vietas būtu tomēr dabūjuši.

Grūti nepamanīt arī neprofesionālo mediju plānu.

Kampaņas vēstījums liecina, ka Saskaņa šo kampaņu uztvēra tikai un vienīgi kā pirmo vilni Saeimas vēlēšanām, kas ir saprotama stratēģija.

Jāatzīmē, ka šīs ir pirmās vēlēšanas pēdējā laikā, kurās Saskaņa kampaņā neizmanto Ušakovu. (Vai tikpat kā neizmanto, jo viņš tomēr ir partijas vadītājs.)  Ždanoka skaitliski ir ieguvusi būtiski mazāk balsu nekā iepriekšējo reizi, tā kā arī no šīs puses it kā nekādu pārsteigumu.

Mamikins nepārprotami ir ļoti labs papildinājums partijai gan šajās vēlēšanās, gan ilgtermiņā.

Nacionālā apvienība

Kampaņas faktiski nebija. Daži radio klipi, kāds banerītis pēdējās dienās nez vai vispār ir analizēšanas vērti. Nacionālā apvienība toties ir vienīgais politiskais spēks, kas adekvāti un profesionāli uzvedas un komunicē sociālajos tīklos. (Tas ir, neskaitot absolūto čempionu Ušakovu, kuram pietuvoties pat attāli nez vai kādam tuvākā laikā ir cerības). Brokai neizsniegtā pielaide valsts noslēpumam bija liela, taču prognozējama PR neveiksme priekšvēlēšanu laikā. PR līmenī Broka arī nemācēja izmantot to, ka Grigule ir iztaisījusies pēc viņas. Jādomā, ka neveiksme ar pielaidi bija izsitusi viņu no sedliem. Šņore beidzot pa ilgiem laikiem ir labs pienesums partijai kadru ziņā un labi palīdzēs parlamenta vēlēšanās.

Lai arī PR līmenī partija strādāja aktīvi un laika gaitā ir iemācījusies labi komunicēt ar savu bāzi, galvenais secinājums –  Nacionālā apvienība nespēja šajā kampaņā pietiekami labi pārdot savu galveno trumpi Robertu Zīli un skaidru vēstījumu. Viena no Vienotības četrām balsīm viennozīmīgi ir atņemta Nacionālajai apvienībai.  Mani izbrīnīja Roberta Zīles paša pasīva attieksme. Redzams arī ierastais naudas trūkums. Nav brīnums, ja no partijas ir izstumti visi, kas spēja kaut ko organizēt.

Šī kampaņa liek domāt, ka NA starts Saeimas vēlēšanās var būt vājāks nekā parasti, jo nacionāli noskaņots cilvēks var droši balsot arī par tieši tikpat nacionālo Vienotību, kurai vismaz ministri un valsts pārvaldē kompetenti ļaudis nav jāmeklē pa pakšiem un jāpieaicina no malas.

ZZS

It kā jau viss loģiski. Partija, kuras reitings kopumā ir faktiski tāds pats kā Vienotībai, būtiski augstāks nekā NA, ieguva vienu vietu. It kā nekas īpašs, bet tomēr tā „Brokule”… Man grūti noslēpt to, ka es personiski domāju: tas viss bija tizli.

Tajā pat laikā jāatzīst – „Brokulei” bija pats labākais mediju plāns šajās vēlēšanās.

Mediju plānotājiem visas iespējamās uzslavas.

Vēstījums – cilvēks pirmajā vietā, izraisa tikai smīnu. Sociālajos tīklos un PR līmenī attiecīgi katastrofa, kuru neviens pat necentās labot. Radio reklāmas it kā bija pareizi un mērķtiecīgi vērstas uz savas bāzes uzrunāšanu un savu nopelnu izrādīšanu. Rezultātā viena vieta. Bāze savā vietā, izlīda no mežiem un nobalsoja, lai cik nesaprotami tvitera publikai tas arī šķistu.

Latvijas Krievu savienība

Ždanoku ievēlēja mājās palicēji. Pārsvarā latvieši. Ko lai citu te saka? Tik vienkārši tas ir. Viņa nebūtu savākusi piecus procentus, ja aktivitāte būtu bijusi lielāka.

Tas, ka radikāli noskaņots krievu tautības vēlētājs pastāv, nav nekāds jaunums un viņš meklē iespēju izpausties. Nav pamata teikt, ka šī grupa ir kļuvusi lielāka, bet tā ir un viņiem nevajag dārgas kampaņas, lai zinātu, kādā sarakstā atrast savējo. Ždanoka ir pietiekami pieredzējusi un gudra, lai mācētu nodot savu vēstījumu savai auditorijai. Lielie priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi arī palīdz tieši šādiem politiķiem.

Latvijas attīstībai

Žagara kampaņa. Šķiet, ir jāsaka, ka tā bija vislabākā šajā priekšvēlēšanu ciklā. Facebook mikrokampaņa “Vai tu redzēji sevi Žagara reklāmā?” vispār bija perfekta, labākais, ko līdz šim kāds politiķis piedāvājis sociālo tīklu kampaņās Latvijā.

Mediju plānošana lieliska, avīze ļoti laba un pat tā pa laukiem braukājošā fūre, neskatoties uz zināmu putrošanos vēstījumos, bija laba lieta.  Lindas Leen, Opolais, ķirurga Ērgļa, Rēvalda un citu atbalsta kampaņa spēcīga. Vispār viss ļoti labi. Pāris vietiņas, kur piesieties varētu atrast, bet kopumā ļoti labi.

Ja viss tik labi, tad kāpēc rezultāts tāds? Tāpēc, ka kampaņa nerisināja stratēģiskās  partijas Latvijas attīstībai zīmola problēmas un, tā kā partijai savas vēlētāju bāzes pagaidām nav, tad ar koncentrēšanos uz Žagaru nebija iespējams atbildēt uz tiem jautājumiem, kas sabiedrībai par šo partiju ir.  Rezultātā taktiski spoži, pilnīgi garām stratēģiski. Tajā pat laikā partija ir attīstījusi Žagaru un tas partijai noderēs Saeimas vēlēšanās.

Latvijas Reģionu apvienība

Es šo nesapratu. Kas tas bija? Vai tas tiešām bija mēģinājums iekļūt Eiroparlamentā? Nevar būt, neticu, ka Bondars tiešām varēja domāt, ka viņu ievēlēs. Pazīmēties pirms Saeimas vēlēšanām? Diez ko veiksmīgi laikam nesanāca. Man grūti komentēt.

Vispār šis ir ļoti mulsinošs projekts. Nez kā tiešām profesionālie un lieliskie pašvaldību vadītāji, kas ir apvienojušies šajā partijā, vērtē šo savas organizācijas iznācienu?

Steidzami jādomā, kā apvienoties ar kādu īstu partiju.

 

Autors: Jurģis Liepnieks

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments