Valsts kontrole: Latvijas valsts parāda pieaugums apdraud fiskālo ilgtspēju

2025. gada 2. septembrī Valsts kontrolē saņemts Vilora Eihmaņa iesniegums par valsts parāda vadību. Atbildē Valsts kontrole sniegusi skaidrojumu par iepriekš veikto revīziju rezultātiem un aktualizētajām problēmām, kas saistītas ar valsts budžeta deficītu un parāda pieaugumu.

Valsts kontroles vēstulē uzsvērts, ka iestāde pārbauda rīcību ar publiskajiem līdzekļiem revīziju ietvaros un sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai. Konstatēto problēmu gadījumā tiek informētas atbildīgās institūcijas un, ja nepieciešams, tiesībsargājošās iestādes.

Valsts parāds – pieauguma tendence un riski

Revīzijās konstatēts, ka Latvijas vispārējās valdības parāda apjoms ik gadu pieaug, jo budžets plānots ar deficītu. Lai gan parāds nepārsniedz Māstrihtas kritēriju (60 % no IKP), Finanšu ministrija nav veikusi izvērtējumu par optimālo parāda līmeni Latvijai. Tā vietā parāda daļa tiek pārfinansēta un papildus palielināta deficīta segšanai.

Šāda pieeja nav ilgtspējīga, īpaši ņemot vērā Latvijas negatīvās demogrāfiskās prognozes – ar iedzīvotāju skaita samazināšanos valsts parāda slogs uz katru nodarbināto tikai pieaug.

Kritika par budžeta deficīta struktūru

Valsts kontrole kritiski vērtē faktu, ka aizņemšanās līdzekļi tiek izmantoti ne tikai valsts attīstības vajadzībām, bet arī ikdienas izdevumu segšanai. Tas norāda uz nepietiekamu fiskālo disciplīnu un ilgtermiņā var apdraudēt sabiedrības spēju segt valsts finanšu saistības.

Trūkumi finanšu vadībā

2018. gada finanšu revīzijā norādīts, ka Valsts kases aprēķini par parāda prognozēšanu ir neprecīzi, kas rada risku par lielākiem nākotnes maksājumiem.

2021. gada revīzijā uzsvērts, ka valdība jau otro gadu palielina maksimālo valsts parāda apjomu, vienlaikus pieaugot inflācijai un samazinoties iedzīvotāju skaitam.

2024. gada revīzijā konstatēts straujš parāda pieaugums (+8 % gada laikā), kas skaidrojams ar deficīta finansēšanu, aizdevumu izsniegšanu un risku rezervēm.

Galvenie apdraudējumi

1. Kredītreitinga uzturēšana – ja tas tiktu pazemināts, valsts aizņemšanās izmaksas palielinātos.

2. Demogrāfiskā situācija – sabiedrības novecošanās un darbspējīgo skaita kritums palielinās parāda slogu nākotnē.

3. Politikas nenoteiktība – enerģētikas, investīciju un finanšu plūsmas pārvaldības trūkumi var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku un fiskālo stabilitāti.

Valsts kontrole aicina valdību būtiski uzlabot fiskālās disciplīnas ievērošanu un pārdomāti plānot budžeta izdevumus. Īpaša uzmanība jāpievērš investīcijām un sabiedrības neaizsargātāko grupu atbalstam, lai samazinātu ekonomikas recesijas riskus un nodrošinātu valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā.

Pielikumā: pilnā atbilde

Godātais Eihmaņa kungs!

Valsts kontrolē ir saņemts  Jūsu 2025. gada 2. septembra iesniegums/pieprasījums.

Vēlamies paskaidrot, ka Valsts kontrole rīcību ar publiskā sektora līdzekļiem  pārbauda revīziju ietvaros. Par revīzijā konstatēto mēs ziņojam attiecīgajām iestādēm, ja konstatētais skar šo iestāžu darbību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, ja konstatēti tiesību normu pārkāpumi. Atklāto trūkumu novēršanai mēs sniedzam ieteikumus revidējamai vienībai.

Jautājumi saistībā ar valsts parādu ir bijuši un ir Valsts kontroles uzmanības lokā, veicot revīzijas finanšu vadības jomā. 

 Valsts parāda vadības jautājumi skatīti lietderības revīzijas ziņojumā “Budžeta plānošana Latvijā – vai esošā pieeja ir efektīva?” . Vērtējot budžeta izstrādes procesu, revīzijā secināts, ka ir vairākas jomas, kurās skaidri iezīmējas ilgtermiņa domāšanas trūkums. Viena no būtiskākajām jomām, kurā ir ļoti svarīgi paredzēt šī brīža lēmumu sekas uz valsts finanšu ilgtspēju, ir fiskālā jeb valsts naudas disciplīna. Konstatējām, ka: 

– lai arī Latvijas vispārējās valdības parāda līmenis nesasniedz Māstrihtas kritērijā noteiktos 60%, Finanšu ministrija nav veikusi ekonomiski pamatotu izvērtējumu par tieši Latvijai optimālo valsts parāda līmeni, kas ilgtermiņā neuzliktu nepamatotu slogu sabiedrībai, ņemot vērā pesimistiskās demogrāfiskās izaugsmes tendences; 

– vispārējās valdības parāda apjoms katru gadu pieaug, jo valsts budžets katru gadu (revidējamā periodā) ir plānots ar deficītu, kura finansēšanai nepieciešams aizņemties finanšu tirgos. Valsts parāds, kas veido 97% no vispārējās valdības parāda, tiek nevis samazināts, bet gan tiek pārfinansēta tā saistību daļa, kam iestājies termiņš, kā arī papildus tiek veikta aizņemšanās, lai segtu esošo budžeta deficītu. Nevērtējot iespēju atdot valsts parādu, bet paredzot tikai pārfinansēšanu un valsts parāda palielināšanu, lai finansētu deficītu, nav nodrošināta atbildīga un ilgtspējīga valsts fiskālā politika. Demogrāfiskajai situācijai pasliktinoties, vispārējās valdības parāda slogs uz katru nodarbināto personu tikai pieaugs;

– ar budžeta deficītu un attiecīgi ar vispārējā valdības parāda palielinājumu šobrīd tiek finansēti izdevumi ne tikai valsts attīstībai, bet arī ikdienas izdevumi, kas ir negatīvi vērtējams, jo neliecina par ilgtspējīgu valsts finanšu.

Finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2018. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”  norādīts, ka Valsts kases pieeja un aprēķini, kā prognozēt un apkalpot valsts parādu ir neprecīzi un pastāv risks, ka maksājumi par valsts aizņēmumu nākotnē būs lielāki nekā prognozēts. 

Finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2021. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem”  Valsts kontrole vērsa uzmanību, ka jau otro gadu pēc kārtas tiek palielināts gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktais maksimālais valsts parāds gada beigās. Lai arī Latvijai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm ir samērā zems valsts parāda līmenis, tomēr, vērojot lejupejošo iedzīvotāju skaita tendenci, Valsts kontrole jau vairākkārt ir aicinājusi valdību sekot, lai valsts parāda līmenis nekļūst pārmērīgs un tā uzturēšanai sabiedrība spēj nodrošināt stabilu IKP izaugsmi. Valsts kontroles ieskatā mērķēti atbalsta pasākumi vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām un pārdomātas investīcijas, kas palīdzētu mazināt ekonomikas recesijas riskus, būs arī nākamā pārskata perioda izaicinājumi augstas inflācijas un nenoteiktības apstākļos, kad grūti prognozēt ģeopolitiskās situācijas un energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku.

Finanšu revīzijā “Par Latvijas Republikas 2024. gada konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu”  konstatēts, ka valsts parāds pēdējos gados strauji pieaug, kas galvenokārt ir saistīts ar valsts budžeta deficītu, valsts aizdevumu izsniegšanu, kā arī resursu rezerves uzturēšanu dažādu risku vadībai. 

Minētajā revīzijā Valsts kontrole vērsa uzmanību uz Finanšu ministrijas konsolidētā saimnieciskā gada pārskata vadības ziņojumā norādīto informāciju: 

– valsts parāds, kas 2024. gada beigās ir 19 056 047,0 tūkst. euro nominālvērtībā (bez parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultāta), pieaudzis par 8 %. Tā pieaugums saistīts ar pagājušajā gadā veiktajiem aizņemšanās pasākumiem kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā, lai finansētu valsts budžeta deficītu un pārfinansētu valsts parāda saistības;

– lai gan Latvijas ekonomikas un fiskālie rādītāji līdz šim ir bijuši noturīgi pret Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā netiešo ietekmi, taču, ekonomikas ātrāku izaugsmes atjaunošanos un valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanos var aizkavēt izdevumu pieaugums prioritārām jomām – valsts drošībai un aizsardzībai; 

Lai gan Eiropas Komisijas Eiropas semestra jeb pusgada pavasara paketē Latvijas neto izdevumu pieaugumu ir novērtējusi kā atbilstošus ES fiskālās disciplīnas noteikumiem, tomēr:

– ņemot vērā lēnāku IKP pieaugumu un pieaugošos izdevumus valsts aizsardzībai, kā arī nākamajos gados pārfinansējamo valsts parāda saistību apmēru, ļoti būtiski noturēt Latvijas kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, lai finanšu tirgu uzticība valsts kredītspējai saglabātos arī turpmāk. Kredītreitinga pazemināšana var ietekmēt iespējas nodrošināt aizņemšanos finanšu tirgos ar labvēlīgiem nosacījumiem, izraisot valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieauguma risku ilgtermiņā, kā arī valsts kā aizņēmēja reputāciju kopumā; 

– finansiālā nenoteiktība un trūkumi finanšu plūsmas plānošanā, piemēram, enerģētikas politikas pārvaldībā, investīciju jeb finanšu ieguldījumu plānošanā, kā arī finanšu līdzekļu izlietošanas uzraudzības trūkumi, var ietekmēt valsts budžetu un parāda apmēru, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko attīstību; 

– valsts parāda pieauguma ierobežošana, Latvijai būs liels izaicinājums apstākļos, kad Eiropas Komisija ir atbalstījusi Latvijas pieteikumu izmantot elastību ES fiskālajos noteikumos, lai ievērojami palielinātu aizsardzības izdevumus; 

– sabiedrības straujā novecošanās un demogrāfiskā situācija (ņemot vērā arī demogrāfiskā prognozes nākotnei) nākotnē var radīt būtisku ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem un attiecīgi uz valsts parādu. 

Ar cieņu valsts kontrolieris Edgars Korčagins

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!