Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā.
Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023. gadā, 2,4% no IKP 2024. gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.
FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka investīcijās plānotais finansējums tiks novirzīts Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai, teikts ziņojumā.
Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot un aizsardzības ministram nedēļas laikā pēc FM ziņojuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā atbilstošus grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.
Tāpat Aizsardzības ministrijai uzdots pēc minēto grozījumu Valsts aizsardzības finansēšanas likumā stāšanās spēkā iesniegt FM informāciju par izdevumu palielinājuma 2023., 2024. un 2025. gadā sadalījumu pa konkrētiem pasākumiem un budžeta programmām/apakšprogrammām, pievienojot detalizētus izdevumu aprēķinus. FM pēc attiecīgās informācijas saņemšanas uzdots precizēt Aizsardzības ministrijas budžeta bāzes izdevumus 2023., 2024. un 2025.gadam.
Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju uzdots mēneša laikā pārskatīt un izstrādāt vienotus kritērijus finansējuma palielināšanai atlīdzībai, izvērtējot ministriju iesniegtos priekšlikumus iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai, kas saistīti ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem.
Tāpat valdība noteica, ka papildus nepieciešamo finansējumu 2022.gadā kārtējiem izdevumiem, tajā skaitā atlīdzības palielināšanai, lai nodrošinātu iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu, nozaru ministrijas nodrošina, pārskatot un izvērtējot ministrijām 2022.gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, un novirzot šim mērķim potenciāli iespējamo līdzekļu ekonomiju, nepieciešamības gadījumā sagatavojot priekšlikumus apropriācijas pārdalēm.
Valdība noteica, ka iesaistītās ministrijas nepieciešamās amata vietas iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai, kas saistīti ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem, nodrošinās esošo amata vietu ietvaros, nepalielinot kopējo amatu vietu skaitu valsts pārvaldē.
Valsts kancelejai uzdots aktualizēt informāciju par ilgstoši vakantajām amata vietām un sagatavot priekšlikumus drošības spēju stiprināšanai, kam nepieciešamas jaunas amata vietas, tās nodrošināt esošo vietu valsts pārvaldē ietvaros, samazinot ilgstoši vakantās amata vietas.
Ministriju priekšlikumus par papildu nepieciešamo finansējumu 2023. – 2025. gadam iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem paredzēts izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Mani vairāk izbrīna, no kuriens mūsu valstij tik daudz naudas? Kovīdcirkam – pa labi un pa kreisi, tagad neiespringstot aizsardzībai (kas ir pareizi) u.c.
Vācijai arī jāpalielina aizsardzības budžets līdz vismaz 2% no IKP.
baro vilku cik gribi, lācim vienalga lielāks
Mums ir jāpalielina naudas atmazgāšanas apjomi. No visurienes protams. Ukraina, Kazahstāna un pārejais NVS ir mums svarīgi partneri. Bet Rosija ir svarīgākais. Ja palielināsim atmazgātos kvantumus, palielināsim savu drošības sajūtu. Neviens neuzbrūk saviem ofšoriem Grieķija neuzbrùk Kiprai. Anglija neuzbrūk Graltāram. Amerika neuzbrùk Panamai. Ķìna neuzbrūk Honkongai. Japāna Singapūrai. Malaizija Brunejai. Saūdi Kuveitai. Francija Monako. Vācija Lihtenšteinai. Un Rosija neuzbruks savam ofšoram.
Brīnišķīgi, tad visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo ap Ādažu poligonu Sējā, Limbažu rajonā, Saulkrastos, Lēdurgā būs jādodas bēgļu gaitās kopā ar ukraiņiem. Tādu bumbošanu būs neiespējami izturēt.
Bumbošana. Olainē ķīmijas papilnam. Salaspilī Hes ar milzu ūdenskrātuvi. Radioaktīvi atkritumi. Siguldā amonjaks. Baldonē baiga visādu vielu glabātuve kas tur notiek? Un t.t.t. Cik vajag trotila jaudas Rīgai? Ar sirēnām jau netiksim cauri un patversmēm.. ..? Es par bēgļu pieņemšanu! Rīt tej tu sazin, pašiem kājām vai ar AIR Baltic kā mūsdienu valdības sava laika vecākie zveju laivās bij jābēg.