Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem Latvijai sāk izmaksāt arvien dārgāk. Nākamgad jau vairāk nekā pusmiljardu eiro tērēsim nevis izglītībai, mediķiem vai drošībai, bet gan valsts parāda procentmaksājumos, vēsta TV3 Ziņas.
Ja nenotiek kas ārkārtējs, ik gadu finanšu ministrs rudenī vecajā ādas portfelī svinīgi nes nākamā gada valsts budžetu uz Saeimu. Un kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pēdējos 20 gadus praktiski visiem ir kas kopīgs. Proti, budžetā ir deficīts. Tikai vienu reizi, 2008. gadā, valdība bija apņēmusies nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, bet pat tad krīzes iespaidā budžetu nācās grozīt, un gads faktiski tika noslēgts ar deficītu.
Tā viss turpinās arī tagad. Valdība šonedēļ atbalstīja 2025. gada budžetu – nospriegotu kā stīga.
Deficīts turpat pie Māstrihtas kritērijos noteiktajiem griestiem 3 % no iekšzemes kopprodukta. To pārsniedzot, Latvijai sākas lielas ziepes Briselē, un par to politiķus brīdināja arī Fiskālās disciplīnas padome, sižetā skaidro TV3.
Dzirdam deficītu jeb dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, domājam – valsts parāds, jo kaut kā jau tas iztrūkums ir jāsedz. Un tieši par mūsu kopējām saistībām arī satraukusies Fiskālās disciplīnas padome.
Sagaidāms, ka nākamgad pirmo reizi valsts parāds pārsniegs 20 miljardu eiro. Ierasti gan valsts parāda nemērī tādos absolūtos skaitļos, bet gan kā procentu izteiktu no iekšzemes kopprodukta, no mūsu kopējās tautsaimniecības, bet arī šeit augšupejoša dinamika. 2027. gadā šis rādītājs būs jau 50%.
Eiropas Savienības kontekstā gan joprojām esam, tā teikt, zemajā galā ar valsts parāda līmeni, un Māstrihtas kritērijos noteiktā robežšķirtne ir 60%, bet dinamika nepārprotama. Un ar parādu parādās, protams, vēl viena neliela problēma.
Parādi ir jāatdod. Valdības gan to ierasti nedara. Tās savas saistības pārkreditē, paņem jauno aizņēmumu, lai segtu iepriekšējos.
Turpmākajos trijos gados vairāk nekā pieci miljardi eiro vai nu jāatdod jāpārkreditē. Un tas, kas atšķiras varbūt no laika pirms gadiem pieciem. Tagad lētās naudas laiks ir beidzies. Tas nozīmē augstus procentu maksājumus.
Šogad plānā, ka tērēsim jau 362 miljonus eiro procentu maksājumos. Matemātiku gaužām vienkārša. Gadā ir 365 dienu. Tas nozīmē, ka vidēji katru dienu viens miljons eiro nevis skolotājiem, nevis mediķiem, nevis mūsu kopējai drošībai vai citām vajadzībām, bet gan valsts parāda apkalpošanai. Nākamgad jau būs jātērē vairāk nekā 500 miljonu eiro valsts parāda procentu maksājumos, savukārt 2027. gadā sasniegsim jau tādu, tā teikt, patiesi velnišķīgu skaitli – 666 miljoni eiro.
Šogad politiķu pamatojums lielajam deficītam ir ģeopolitika un drošības vajadzības, bet kaut kāds skaidrojums jau vienmēr ticis sniegts. Kā akcentē pašreizējais Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, kurš pats sešas reizes aizgādājis deficīta budžetu uz parlamentu, tiekot plānota virzība uz bezdeficīta gadskārtējo tēriņu plānu.
Atceros ļoti daudz tādus plānus. Nav tā, ka politiķiem vienkārši ir ļoti grūti neiztērēt naudu, bet ietaupīt?
“Es jau sākumā teicu, ka tās vajadzības ir vairāk nekā naudas līdzekļu. Tā atšķirība ir liela, tāpēc arī varbūt nesanāk. Nu un protams, ka, jo sadrumstalotāka valdība, jo grūtāk to izdarīt,” skaidro Reirs.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Latvietis briviba
Par valsts naudas izšķērdēšanu un izzagšanu Ministru kabinetam ir jāuzņemas personīga atbildība??? Ir sastādīts valsts budžets un tas ir likums. Saprotu, ka to drīkst pārkāpt tikai valstī noteiktos ārkārtas gadījumos. Katru gadu Ministru kabinetam ir jāatskaitās sabiedrībai par budžeta izpildi. Par ko ministri un viņu padotie saņem tādas algas??? Par muldēšanu un nelikumīgu naudas aizņemšanos Latvijas Tautas vārdā. Kur tā ir tērēta, ja policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem, bērniem, pensionāriem naudas nepietiek!!!!!!
Nauda reāli ir nozagta specifiskā veidā. To ir saņēmuši cilvēki, kuri to ir izsaimniekojuši. Zaglim samaksāts par zagšanu. Ja cilvēks ieņem amatu un nespēj darbu veikt savu vājo zināšanu un prasmju dēl – tad viņš ir nelietis! Jāatdod būs tiem vientiešiem, kuri strādās un maksās nodokļus Latvijā. Tie jaunieši, kuri to saprot – strādā ārzemēs. Tur tad ir cerības uz veselības aprūpi, pensiju un juridisku taisnīgumu.
Stingri runājot te ir tikai viena izeja – defolts. Taču tad JV pa taisno aizies pa skuju taku kaut vai tāpēc, ka nāksies likvidēt vēstniecības, un kur tad liksies tādas āboliņas?
Nevaram. To varēja , kamēr bija lats. Eiro neviens negremdēs dēļ LV.
P\artokrātija te kaŗtīs nospēlē sarga;jot padomju varas balstus- padomes, valdes, ierēdņu armoiju. Tie visi drošībā un kāda kuram daļa te vēl par ka’du, kas palicis valstī>
Un tālāk būs tikai vairāk. Jo parāda apjoms pastāvīgi pieaug.
Un kurš tos procentus maksās? Šitie būs jau pensiju gados un saņems brangas pensijas…