Dronu koalīcija buksē, iepirkumi velkas mēnešiem un pat gadiem, ar uzņēmējiem neviens nevēlas runāt. Lēmumu pieņemšana tiek novilcināta. Šādu kritiku no nozares saņem aizsardzības ministrs Andris Sprūds un viņa vadītā ministrija. Sarunā ar “Nekā personīga” Valsts prezidents piekrīt, ka Ministrijas darbā problēmas esot.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir atvaļinājis Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra vadītāju brigādes ģenerāli Ervīnu Kopeiku. Viņu saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu dienesta viltojumu šopavasar atstādināja no amata. Centrs ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša iestāde, kas Nacionālajos bruņotajos spēkos rīko iepirkumus. Tā uzdevums bija organizēt skandalozo 220 miljonu vērto pārtikas iepirkumu.
Skandāli ap iepirkumiem arī esot viens no iemesliem, kāpēc aizsardzības nozarē solītie darbi nesaskan ar vārdiem – tā skaidro vairāki mūsu uzrunātie militārās nozares uzņēmēji, kuri kameras priekšā runāt atteicās, jo turpina sadarboties ar ministriju un armiju.
Ierēdņu pusē esot bailes pieņemt lēmumus, kas ir rezultāts situācijai, kas pēc kāda militāro iekārtu ražotāja vērtējuma esot “tuvu katastrofai”.
No vairākiem uzņēmējiem nākot signāli, ka nevar paļauties uz iepirkumu grafikiem un termiņiem. Kā absurdāko piemēru uzņēmēji min iepirkumu par pašgājējhaubicu remontu. Tas tika izsludināts pirms 5 gadiem, bet noslēdzies tikai tagad.
Saeimā pirms diviem mēnešiem un arī šonedēļ bija sasaukta īpaša komisija, kas vērtēja dažādās armijas vajadzības, uzņēmēju iespējamos piedāvājumus un spēju sadarboties. Joprojām uzņēmēji laužoties aizslēgtās durvīs – tā saka komisijas vadītājs.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS):
“Tie saukļi – miljons dronu šogad Ukrainas atbalstam. Attīstīsim inovācijas militārajā industrijā ir labi, viņi ir vajadzīgi. Protams, ka no nulles…
Mums nekas nav īsti bijis, mums nav militārās industrijas.
Diemžēl zem saukļiem nav darbu. Ministram reāli būtu jāatrota piedurknes un reāli jāiet druvā. Pie pašiem uzņēmējiem, jātiekas, jāprasa, kur ir problēma, kā var visātrāk to atrisināt.
Tas notiek?
Nenotiek, tāpēc, ka ar uzņēmējiem tikšanās nenotiek.”
Konkrēts piemērs – apvidus auto FOX jeb LAPSA. Tā prototipu pēc aizsardzības nozares pasūtījuma izstrādāja privātuzņēmēji. Piesaistīja investorus. Armijas uzdevums bija – šim auto jāspēj izturēt paaugstinātas slodzes, Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus kā arī jābūt vienkāršam lietošanā un apkopē.
Tas radīts no neatstarojošiem materiāliem, ir nepamanāms ar zemu siluetu, klusu motoru.
Turklāt auto modificēšana, lai ātri mainītu izmantošanu dažādiem taktiskiem uzdevumiem, ir vienkāršāka nekā konkurentu ražojumiem, kas tapuši zem lielo autorūpnīcu zīmoliem.
Kopš prototipa izstrādes jau pagājuši vairāki gadi, bet uzņēmēji tā arī nav saņēmuši atbildi no Aizsardzības ministrijas, vai apvidus auto būs nepieciešami mūsu armijai vai arī nē.
Neoficiāli zināms, ka uzņēmēji bija pat apsvēruši kompāniju ar prototipa ražošanas tiesībām vienkārši pārdot Ukrainai, ja jau Latvijai tas nav vajadzīgs.
Kulbergs turpina: “Prototips pasūtīts, visiem ļoti patīk, viss ir skaidri un forši.
Arī ārvalstīs ir potenciāls pieprasījums, bet ir muļļāšanās ar atbild – jā, pasūtīs, nepasūtīs, būs, nebūs.
Tieši to mēs arī atbildēja komisijā, ka nav šīs skaidrības. Arī atbilde nē, ir atbilde, bet nav šīs atbildes.”
Aizsardzības ministrija kopš pagājušā gada decembra strādāja bez valsts sekretāra, kas ir galvenais atbildīgais par ministrijas darba organizēšanu.
Fakts, ka mēnešiem ministrija faktiski bijusi bez saimnieka, kara apstākļos bijusi milzu kļūda.
Laikā, kad mums ir jāpalīdz Ukrainai un ministram jābūt kara ministram nevis jātiražē lozungi, kam neseko darbi, novedis pie nozares uzticības zaudēšanas.
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) norāda:
“To, ka bija šādas problēmas arī Saeimā komisijas par to tika informētas tieši no militārās industrijas puses tieši par kontaktu uzturēšanu, par to, ka trūkst kapacitātes.
Politiskie paziņojumi ir skaļi. Politiskās prioritātes valdības līmenī un ministrijā ir noteiktas, bet atpaliek izpilde tieši no ministrijas un NBS.”
Saeimas un Valdības kuluāros pēdējās nedēļās izskanējuši minējumi, ka Rīgas pils saimnieks izteicis neapmierinātību ar aizsardzības ministra darbu. Iespējams iemesls tam ir jaunais ministrijas valsts sekretārs, kurš iepriekš strādāja par prezidenta padomnieku.
Sarunā ar Nekā personīga ministru prezidente Evika Siliņa noliedza, ka tuvākajā laikā varētu būt plāns nomainīt ministru.
Edgars Rinkēvičs sarunā ar “Nekā personīga” min, ka sagaida Ministrijas aktīvāku darbu daudzās jomās. Un diplomātiski izvairās publiski vērtēt vai kritizēt ministra darbu, jo tas esot premjeres uzdevums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pasūtijuma rakstam nav autora.
Atliek cerēt, ka puisis pašam pieleks, ka ir pēdējas laiks doties atpakaļ uz RSU murgotavu, kur ir īsti vieta. Nevajag pārāk ilgi ar tik depresīvi pēlēku toni gremdet jau tā šķidro mazspējīgo valdību