INGA PAPARDE, Neatkarīgā
Veselības nozarei nākamā gada budžetā ir apsolīts papildu finansējums – gandrīz 300 miljoni eiro, kas ir viena no lielākajām pēdējos gados piešķirtajām naudas summām medicīnai. Tomēr ir viens bet – tikai daļa no šīs naudas būs veselības nozarei pieejama jau no 2024. gada sākuma, pārējo valdība sola piešķirt ar atsevišķiem lēmumiem.
Vai tiešām būs stabils finansējums?
Nākamā gada veselības nozares budžeta prioritātes un valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus veselības aprūpes jomā apspriedusi Veselības nozares Stratēģiskā padome. “Stabils finansējums ir kritisks veselības aprūpes attīstībai, bet mums, nozarei, ir jāsaskata iespējas sistēmiskiem uzlabojumiem, inovācijām un efektivitātes palielināšanai,” sarunas komentē veselības ministrs Hosams Abu Meri. Galvenie vārdi ministra sacītajā noteikti ir “stabils finansējums”, jo veselības nozares profesionālās organizācijas un pacientu grupas vairākkārt ir norādījušas, ka veselības aprūpes finansēšanai beidzot ir jāparedz noteikts finansējums jau gada sākumā (palielināts jau bāzes finansējums), nevis jāaprēķina atbilstoši iepriekšējā gada bāzei un tad nepārtraukti jāpapildina, jo ar ieplānoto ir par maz, lai nosegtu pat elementāras vajadzības un valsts apņemšanos pret pacientiem.
Kā piemēru var minēt kompensējamo zāļu budžetu, kas katru gadu saņem objektīvi mazāku finansējumu nekā nepieciešams, lai izpildītu likumu, proti, piešķirtu medikamentus un medicīnas ierīces, kuras valsts apņēmusies kompensēt pacientiem. Tādā veidā jau vairākus gadus šajā budžetā veidojas deficīts, ko fragmentāri valdība aizlāpa ar papildus piešķirtu naudu.
Zāļu budžetā 41 miljona eiro deficīts
“Neatkarīgā” jau rakstīja par situāciju kompensējamo zāļu budžetā – no šogad papildus piešķirtās naudas veselības nozarei 21 miljons tiks atvēlēts zāļu apmaksai. Taču – kāds ir kopējais šā gada deficīts? Nacionālajā veselības dienestā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka kopējais deficīts 2023. gada budžetā ir jau 41 miljons eiro, taču valdība tā segšanai jau ir piešķīrusi 30,2 miljonus eiro. Par to liecina divi valdības lēmumi: Finanšu ministrijas šā gada 11. augusta rīkojums par apropriācijas izmaiņām kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanai – 15,5 miljoni eiro, un Ministru kabineta 26. septembra rīkojums par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – 14,8 miljoni eiro. “Par atlikušo summu šobrīd tiek gatavots papildu finanšu līdzekļu pieprasījums,” informēja Nacionālā veselības dienesta speciāliste Sintija Gulbe.
Vai šādi izskatīsies arī nākamais gads? Veselības ministrijā skaidro, ka finansējums ir rezervēts un neesot bažu, ka tas netiks piešķirts vai būs kavēts.
Daļu stabili, daļu – kā rezervi
Nākamā gada budžeta projektā “tiks piešķirts ievērojams papildu finansējums – 275 miljoni eiro”, liecina Veselības ministrijas informācija. Daļa no šiem līdzekļiem Veselības ministrijas budžetā tiks piešķirti no 2024. gada 1. janvāra, savukārt atlikusī daļa – tiks rezervēti nozares vajadzībām un piešķirti ar atsevišķiem valdības lēmumiem nepieciešamo reformu īstenošanai. Stabilais finansējums, par ko runā veselības ministrs, ir 167,2 miljoni eiro. Tos paredzēts izmantot vairākiem mērķiem. Viens no tiem ir cilvēkresursu attīstībai. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānoti vairāk nekā 66 miljoni eiro. Rezultātā ārstniecības personām paredzēts darba samaksas pieaugums (ārstiem – desmit procenti, aprūpes personālam – 5,5 procenti, atbalsta personālam – 5,9 procenti; pārējiem darbiniekiem – 44 eiro).
127 miljonus eiro novirzīs veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Tas ļaus samazināt pacientu gaidīšanas rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem, nodrošinot lielāku izmeklējumu un ārstniecisko manipulāciju apmaksu, primārās veselības aprūpes stiprināšanu un apmaksas tarifu pārskatīšanu stacionārajā sektorā, ņemot vērā reālo izmaksu pieaugumu. Nākamajā gadā papildu finansējums – 9,8 miljoni eiro – tiks novirzīti onkoloģijas jomas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes pilnveidošanai.
Papildus vairāk nekā 50 miljonus eiro plānots novirzīt kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanai – jaunu, efektīvu medikamentu iekļaušanai un zāļu pieejamības uzlabošanai pacientiem. No Veselības ministrijas saņemtās informācijas gan izriet, ka stabili gada sākumā kompensējamo zāļu budžets var rēķināties ar 21 miljonu eiro, bet pārējais acīmredzot būs jāpiešķir atsevišķi ar valdības lēmumu.
Mātes un bērna veselības pakalpojumu pieejamības un veselības uzlabošanai plānots novirzīt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Par šo naudu iecerēts uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību, nodrošināt papildu ambulatoros pakalpojumus, kā arī uzlabot vakcinācijas pieejamību.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Dabiski, ka jāpietur, jo nomirt gadās abiem – pacientam un arī dakterim. Vēl varētu zālēm dodamo naudu atvēlēt no slimībām mirušo kapu skulptūru ansamblim.
Ko tur sīkumoties! Nosauksim šo rezervi par – gan jau nosprāgs pats fondu.
Nu navar tak zināt kā būs. Varbut būs “austrumu” bankai jāpalīdz. Tā ir krievijas banka, tāpēc to nevar teikt. Viņiem tur tagad no austrumiem skabekli piegrieza. Progresīvie tur tagad mēģinās šantažēt sviedrus, bet redzēs vai sanāks