Ģenerālprokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu divu personu, tostarp Saeimas deputāta Ata Zakatistova (“KPV LV”), apsūdzībā par finanšu līdzekļu 26 620 eiro apmērā izkrāpšanu un mēģinājumu izkrāpt finanšu līdzekļus 2420 eiro apmērā no SIA “Eco Baltia grupa”, informēja prokuratūrā.
Saskaņā ar apsūdzību 2016. gadā Zakatistovs vienojušies ar AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu par finanšu līdzekļu izkrāpšanu no AS “Eco Baltia” meitassabiedrības SIA “Eco Baltia grupa” nolūkā finansēt Zakatistovu kā politiskās partijas politiķi. Tamužs informējis SIA “Eco Baltia grupa” vadību par nepieciešamību viņam saņemt Zakatistova sniegtās konsultācijas, jau iepriekš zinot, ka faktiski konsultācijas netiks sniegtas.
Saskaņā ar līgumiem, kas tika noslēgti starp SIA “Eco Baltia grupa” un Zakatistovam piederošo uzņēmumu SIA “Per capita”, laika periodā no 2016. gada jūnija līdz 2017. gada maijam Zakatistovam bija jāsniedz konsultācijas par organizācijas pārmaiņu vadības jautājumiem un vides, ilgtspējīgas un resursu taupības politikas izstrādes jautājumiem, skaidroja prokuratūrā.
Lai gan konsultācijas faktiski netika sniegtas, Zakatistovs ik mēnesi iesniedza SIA “Eco Baltia grupa” apmaksai rēķinus par it kā sniegtām konsultācijām, bet Tamužs neinformējis SIA “Eco Baltia grupa” vadību, ka līgumos paredzētās konsultācijas faktiski nav saņemtas.
SIA “Eco Baltia grupa”, būdama maldināta par konsultāciju sniegšanas faktu, pārskaitīja uz SIA “Per capita” bankas kontu kopumā 26 620 eiro.
SIA “Eco Baltia grupa” neapmaksāja pēdējo iesniegto rēķinu par 2420 eiro, jo uzņēmuma vadībai radās aizdomas, ka noslēgtie konsultāciju līgumi tiek izmantoti nelikumīgai politiskās partijas finansēšanai.
Personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par svešas mantas lielā apmērā iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Lieta nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Krimināllietā uzsākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai (par tās amatpersonas izdarītu krāpšanu juridiskās personas interesēs).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2019. gada aprīlī rosināja partijas “KPV LV”Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Zakatistovu un uzņēmēju Tamužu saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu. Zakatistovs iepriekš apgalvoja, ka konsultācijas nav bijušas fiktīvas, tāpat uzņēmējs vainu neatzina.
Saeima sēdē 2019. gada jūnija sākumā atbalstīja Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai, ko bija lūgusi Ģenerālprokuratūra.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Man šķiet, ka šitādas safantazētas “krāpšanas” sāk ķerstīt lai nebūtu jāķeras klāt lielajiem, īstajiem zagļiem. Vārdu sakot — tautas acu aizmālēšana.
Vai kāds man sakarīgi var paskaidrot, kā var konstatēt, ka nav bijusi konsultācija, un kā sakarīgi var pierādīt, ja tiešām ir bijusi konsultācija?
Cik man zināms, tad konsultācijas parasti ir ar diskrētu raksturu un netiek afišētas. Ja jau sniedz konsultāciju, tad ir savstarēja uzticēšanās. Ja tās nav un es visu laiku pieprasu, lai būtu vismaz rakstisks apliecinājums, ka sniedzu konsultāciju, tad tas viennozīmīgi norāda, ka ir savstarpēja neuzticēšanās, un tādai konsultācijai vairs nav jēgas.