Šuplinska un Vitenbergs vadīs Kosmosa politikas darba grupu

Ceturtdien paredzēta pirmā Kosmosa politikas darba grupas sēde, kurā piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), liecina Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā publicētā ministres dienas kārtība.

30.jūnijā notika svinīgā līguma parakstīšana par Latvijas iestāšanos Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociētās dalībvalsts statusā. Šuplinska (attēlā) toreiz teica, ka šodien gaidāmajā sēdē tiks lemts par nacionālās kosmosa stratēģijas izstrādi, termiņiem, atvēlētā finansējuma sadalījumu un citiem jautājumiem.

Tāpat ministre stāstīja, ka ministrijā jau ir izveidota kosmosa politikas darba grupa, kuru vada divi ministri – Šuplinska un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Šuplinkas ieskatā, iestāšanās EKA asociētās dalībvalsts statusā palielinās Latvijas konkurētspēju un dos iespēju pārliecinošāk integrēties Eiropas kosmosa vērtību ķēdē.

Līguma parakstīšanas pasākumā Šuplinska stāstīja, ka pērn vasarā, kad bija pienācis atskaitīšanās posms par paveikto EKA, ministrei sejā bijis ironisks smīns, jo “Latviju par kosmosa lielvalsti grūti nosaukt”, kā arī papildus līdzekļu ieguldīšana kosmosa apguves attīstīšanā ministrei likusies nereāla.

Politiķe uzsvēra, ka jau šobrīd kosmosā iegūtos datus izmanto teju katrs iedzīvotājs, kā arī to, ka šis līgums ļaus iespējas zinātnē, pētniecībā un tehnoloģijās izmantot krietni daudzveidīgāk.

Pēc viņas teiktā, EKA īstenotie projekti ir arī svarīgi tautsaimniecībai. “Latvijas iestāšanās EKA un kļūšana par asociēto dalībvalsti ir ceļš uz ekonomisko izaugsmi, vienlaikus tas ļaus iegūt papildu avotus un partnerus, kas ļaus attīstīties valstij,” pauda ministre.

Kļūstot par asociēto dalībvalsti, palielinās iemaksas, kas Latvijai jāveic aģentūras programmā, taču reizē palielinās Latvijas iespējas vairāk līdzdarboties projektos, piesaistīt lielāku finansējumu, kā arī izveidot starpnozaru produktus, klāstīja Šuplinska.

Līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem, un pēc šī termiņa tiks izvērtēta Latvijas darbība, pēc kā ministrija spriedīs, vai Latvijai kļūt par EKA pastāvīgo dalībvalsti vai turpināt darbību kā asociētajai dalībvalstij, piebilda ministre.

Lai ministres parakstītais līgums stātos spēkā, tas līdz 29.jūlijam vēl jāratificē Saeimai.

Jau ziņots, ka EKA Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā, kas Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā.

Tāpat šāds lēmums sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums trīs miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū. Savukārt daļa finansējuma no dalībvalstu ieguldījuma veido EKA budžetu, ko izmanto EKA infrastruktūras uzturēšanai, jaunu programmu veidošanai un administrēšanai kosmosa nozares tālākai attīstībai.

Latvijas sadarbība ar EKA sākās 2009.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, kam sekoja Eiropas Sadarbības valsts līguma noslēgšana ar EKA 2015.gadā, Latvijai kļūstot par EKA sadarbības valsti.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!