Sakiet, ko vēlaties, bet uz jauno Saeimu tomēr var skatīties ar optimismu. Vismaz pirmie balsojumi pierāda, ka gluži trakā māja tur nav savākusies. Tieši otrādi – balsojumi bija izsvērti un varētu pat teikt, ka tālredzīgi.
Savā pirmajā balsojumā jaunā Saeima lēma par divu stundu pārtraukuma paņemšanu. Ar 56 balsīm PAR šis visnotaļ prātīgais lēmums tika atbalstīts. Un pareizi – labi var strādāt tikai tas, kas māk arī atpūsties. Šo tēzi apstiprināja tālākie balsojumi Nr.2 un Nr.3 par Valda Zatlera kandidatūru spīkera amatam. Kā zināms, tie bija nelabvēlīgi Zatleram. Un tas ir vēl pareizāk – jo īpaši ņemot vērā šīs odiozās personības pēdējos izteikumus. Tos par tārpiem.
Iedomāsimies situāciju, ja Zatlers būtu ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Kā gan viņš komunicētu ar deputātiem, kurus uzskata par neko vairāk kā pēdējām niecībām, kādas vien Dievs zem šīs saules radījis. “Tārps, nelien tribīnē!” viņš teiktu. Vai arī: “Par tārpu tu dzimis, tārps arī paliksi – un tikai ar tankiem kāds mainīs manu viedokli!” Nē, tas būtu pilnīgs neprāts publiskā amatā likt personu, kurš savus līdzcilvēkus dēvē par tārpiem. Bailes pat iedomāties, par ko Zatlers uzskata to tautas daļu, kas šos tārpus ievēlējusi Saeimā. Par putekļiem, droši vien. Par pīšļiem un trūdiem.
Protams, Zatlers ar saviem izteikumiem sāk palikt tikpat skandalozs kā Mels Gibsons dzērumā, vāvuļojot par ebreju tēmu. Un tomēr – ja tankus vēl varēja kaut kā izskaidrot, tad tārpi iezīmē pavisam dziļākus apziņas līmeņus. Šķiet, Zatlers šeit ir atsaucies uz mistērisko Bībeles tekstu par elli, “kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest”. Lai arī teologi līdz šai dienai nav vienojušies, kas tas par tārpu un kādēļ viņš nemirst, tad Zatlers ievieš zināmu skaidrību – tārps, tas ir ZZS biedrs. Tātad – elle ir vieta, kur Lembergs nemirst un viņa partija neizdziest.
Vēl viena versija ir, ka atsauce meklējama senākos avotos, proti, jūdu svētajos rakstos Torā. Vienā no Mozus grāmatām tur lasāms šāds pesimistisks pravietojums: “Tu gan dēstīsi vīna dārzus un tos apstrādāsi, bet nedz vīnu tu dzersi, nedz ražu novāksi, jo tārps to nograuzīs.” Varbūt Zatlers, iespaidojies no šī paredzējuma, veic preventīvus pasākumus – lai nekādi opozīcijas tārpi nelien grauzt viņa reformu koka augļus. Arī tā var būt.
Taisnības labad gan jāsaka – Zatlers nav vienīgais savā vārdā nosauktajā partijā, kurš pārcēlies uz dzīvi mītiskās dimensijās. Viņa biedrs Vjačeslavs Dombrovskis, pazīstams ar iesauku “Slava”, gājis līdzīgu ceļu. Vien atšķirībā no Zatlera, kam tuvākas bibliskās metaforas, Dombrovskis pasauli iztēlo vairāk šamaniskā tradīcijā. Runājot par deputātiem, kas pameta ZRP, Dombrovskis šo rīcību skaidro ar nozombēšanu, ko paveicis Klāvs Olšteins. Nu ko lai saka – kā Daugavas dzelmē joprojām Lāčplēsis cīnās ar Melno Bruņinieku, tā jebkura cīņa pret ļaunumu ir nebeidzama. Trīs oligarhi un naudas ietekme politikā gan ir izskausta, tomēr vietā nākuši melnās maģijas piekopēji ar zombēšanas rituāliem. Arī tā mēdz gadīties.
Tiešām nezinu, kādi apstākļi liek cilvēkiem nonākt pie tik dīvaina pasaules redzējuma. Varbūt drāžoties garām pelēkajām masām ar bākugunīm un sirēnām pa priekšu, visi apkārtējie sāk šķist vien nožēlojami tārpi. Varbūt uzskatot sevi par vienīgo saprātīgo būtni visumā, jebkuru opozīciju iespējams izskaidrot tikai ar zombiju uzbrukumu. Un varbūt bailes zaudēt varu un prestižu izraisa paranoju no infiltrētiem aģentiem, ar kuriem it kā pilna esot ZRP. Lai kas tas arī būtu, šāds pasaules uzskats noteikti nav raksturīgs vairumam šīs valsts ļaužu. Vismaz gribētos tā cerēt.
Vēl arī gribētos cerēt, ka Zatlera ienestais “Jaunais sākums” beigsies tā arī nesācies. Diez vai kāds no mums gribētu politiku, kurā par normu tiek uzskatīta viedokļu mainīšana ar tankiem un oponentu saukāšana par tārpiem. Labā ziņa ir tāda, ka laiku pa laikam mums ir teikšana pār to, kādu politiku gribam.
Arī šī Saeima, šķiet, tomēr negrib neko tādu. To pierāda fakts, ka Solvita Āboltiņa, kas vadīja iepriekšējo Saeimu un kopā ar to tika kaunā padzīta pēc 94% vēlētāju pieprasījuma, nu atkal vada jauno sasaukumu. Un nevienam tas nešķiet īpaši ironiski.
Kaut kādā savādā veidā – tā arī ir laba ziņa.
Autors: Nils Sakss