Dronu incidentā, kas notika šogad 13.janvārī Rīgas lidostā, nav konstatēta iesaistīto amatpersonu ļaunprātīga rīcība, secinājusi Satiksmes ministrijā (SM) izveidotā komisija, kas pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) uzdevuma vērtēja amatpersonu rīcību dronu incidentā.
SM norāda, ka izvērtējums ir iesniegts Ministru prezidentei.
Komisijas ieskatā dronu incidentā nav bijusi iesaistīto amatpersonu ļaunprātīga rīcība, vienlaikus iesaistītajām institūcijām nekavējoties ir jāveic virkne darbību, lai stiprinātu aviācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
SM līdz otrdienai, 11.februārim, sniegs redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem aviācijas un citu kritiskās infrastruktūras objektu drošības nodrošināšanai pret nesankcionētiem dronu lidojumiem.
Komisija secināja, ka incidenta laikā Rīgas lidostas, VAS “Latvijas gaisa satiksme” un Civilās aviācijas aģentūras (CAA) amatpersonas un operatīvie darbinieki, atbilstoši iepriekš noteiktām rīcības procedūrām, nodrošināja civilās aviācijas lidojumu drošumu. Lai novērstu apdraudējumu lidojumu drošībai atbilstoši procedūrām, uz laiku tika slēgta gaisa telpa, novirzot vairākas lidmašīnas uz rezerves lidlaukiem, tomēr komisijas ieskatā vēl ir jāievieš virkne uzlabojumu.
Tāpat komisija izvērtēja iesaistīto iestāžu lomu un spēju reaģēt uz kritiskās infrastruktūras apdraudējumu atbilstoši ģeopolitisko apstākļu izmaiņām un atzina, ka ir nepieciešami uzlabojumi.
SM no Rīgas lidostas padomes un valdes kā no kritiskās infrastruktūras pārvaldnieka sagaida aktīvāku rīcību risku politikas uzlabošanā. Tāpat SM sagaida uzlabojumus dronu radīto risku pārvaldībā, kurā ir jāiekļauj arī pretdarbības spējas nesankcionētu dronu lidojumu pārtraukšanai.
Vienlaikus lidlauka operatīvajiem dienestiem ir jāuzlabo savstarpējās sadarbības procesi, tostarp jāizveido dronu incidentu pārvaldības vienība, kurai, iekļaujot visas operatīvajā darbā un incidentu reaģēšanā iesaistītās struktūras, atbilstoši Eiropas aviācijas drošības aģentūras vadlīnijām ir jānodrošina dronu incidentu pārvaldība, norāda SM.
Ministrijā uzsver, ka incidenta izvērtēšanas rezultātā ir veikti vairāki tehniskie un taktiskie uzlabojumi. Tostarp ir pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā. Pēc ministrijā minētā, patlaban visas incidentu novēršanā iesaistītās puses nekavējoties saņem vienotu informāciju, kas ļauj attiecīgi rīkoties.
Tāpat līdz brīdim, kad Rīgas lidostā tiks izvietota šā gada 30.janvārī noslēgtā iepirkumā “Bezpilota gaisa kuģu radara noma” paredzēto iekārtu uzstādīšana, CAA ir radusi iespēju Rīgas lidostas teritorijā uzstādīt papildus dronu uztveršanas iekārtu, kas patlaban papildina Rīgas lidostā esošo sistēmu.
Vienlaikus Rīgas lidostas teritorijā ir nodrošināta arī pārvietojama dronu detekcijas sistēma, ko CAA ir nodevusi lietošanai Rīgas lidostā. Tāpat ir panākta vienošanās, ka minētās sistēmas darbosies līdz brīdim, kad Rīgas lidostas kapacitāte atbilstoši tiks nokomplektēta ar iekārtām, kas paredzētas norādītajā iepirkumā.
Atbilstoši Nacionālās civilās aviācijas drošības komisijas pirmdien, 3.februāra, ārkārtas sēdē nolemtajam starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem būtu noslēdzama rakstiska vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām.
Ministrijas ieskatā ar šādu vienošanos būtu precīzāk jāatrunā procedūras, tehniskās spējas, termiņi un citi nozīmīgi jautājumi, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu veiktiem nesankcionētiem lidojumiem. Tāpat šāda prakse būtu pārnesama arī uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību.
Janvāra beigās Siliņa uzdeva SM līdz 5.februārim izvērtēt līdzšinējos rīcības algoritmus un iespējamos tos uzlabojumus, kā arī sniegt amatpersonu, tostarp Rīgas lidostas, CAA un “Latvijas gaisa satiksmes”, atbildības vērtējumu saistībā ar dronu incidentu 13.janvārī Rīgas lidostā.
Iepriekš par šo tēmu rakstījām:
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vārna vārnai taču neknābs- pašu cilvēki – ierēdņi vienā nomenklatūras frontē ar padomēm un valdēm. Kādi paŗkā[pumi? Kurā vietā? Nav te bijuši nekādi droni vai lidojošas muces. Tā ka maksājiet tikai laikus tās paaugstinātās algas un piemaksas par īpašo centību
Pareizi, dumjība nekad nav bijusi ļaunprātīga, bet pastāv kā personas neatņemama īpašība.