Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanai kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.
Komisijas sēde sākās ar deputātu diskusijām par to, kā skatīt šo jautājumu. Uz sēdi bija ieradies Jurašs, kā arī deputāts Andrejs Judins (JV), kurš uzsvēra, ka grib iepazīties ar lietas materiāliem.
Judins uzskata, ka piekrišanu izdot deputātu nevar dot, ja ir fakti, kas norāda, ka pieprasījums ir politiski motivēts. Judins akcentēja, ka, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanai, katram deputātam jābūt iespējai iepazīties ar visiem pieejamiem dokumentiem.
Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās – slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās šodien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī. Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties gan Judins, gan Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.
Komisijas priekšsēdētāja atturējās prognozēt, vai Saeima par šo jautājumu lems jau nākamnedēļ. Šodien komisijas sēdē uzdot savus jautājumus paspējuši vien aptuveni trīs deputāti, jo dažiem parlamentāriešiem bija “ļoti izvērsti jautājumi, komentāri”, pastāstīja Kursīte-Pakule.
Viņa informēja, ka visiem deputātiem būs iespējams iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem iepazinās arī Mandātu komisija. “Ja ir šaubas par politisko izrēķināšanos, tad jādod iespēja deputātiem iepazīties ar materiāliem, lai šīs šaubas kliedētu,” uzsvēra komisijas vadītāja. Viņa arī piebilda, ka Juraša publiski paustais atšķiras no tās informācijas, ko prokuratūra sniedza komisijai.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes teica, ka, saprotot lielo sabiedrības interesi, apsvērs iespēju publiski paust plašāku informāciju par nodarījuma saturu un būtību.
Šajā gadījumā sabiedrībā ir zināma neizpratne par to, kāpēc lūgts izdot Jurašu kriminālvajāšanai, tādēļ “savā ziņā ir attaisnojams”, ka Saeimā šim jautājumam tiks veltīts vairāk laika, teica Urbāns. Viņš norādīja, ka komisijas sēdē bija arī “juridiska rakstura diskusija” par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.
Komentējot to, ka iepriekš kriminālprocess par Juraša rīcību tika izbeigts, bet tad atjaunots, Urbāns skaidroja, ka tāda procedūra ir paredzēta Kriminālprocesa likumā. Urbāns norādīja – kad prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, amatā augstāks prokurors, realizējot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, izvērtēja šā lēmuma likumību un pamatotību un secināja, ka ir pamats šo lēmumu atcelt. Urbāns piebilda, ka periodā, kopš tika atcelts iepriekšējais prokurora lēmums, ir iegūti arī jauni pierādījumi.
Viņš arī uzvēra, ka nav izjutis nekādu spiedienu – nedz no virsprokurora, nedz no ģenerālprokurora, nedz no politiķiem.
Kā jau vēstījām, kādreizējais KNAB puspriekšnieks pats ticis apsūdzētā statusā – Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kuros lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Foto: Saeima.lv
Manuprāt, esmu tālu no politiskās izpratnes, kas notiek Latvijā, bet tas, ka aizvien nepatīkamāk kļūst saprast ,KURAM politiķim ticēt un uzticēties ir nenoliedzams fakts. Pat rakstu virsraksti liek samulst. Vai tas, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanai kriminālvajāšanai, jo grib iedziļināties,izpētīt šo prasību – izdot, ir raksturojams kā vilcināšanās? TAS IR TIEŠI APSVEICAMI! Rodas cerība, ka jautājums tiks kārtīgi izvētīts un pieņemts taisnīgs lēmums. Beidzot taču Latvijā ir jāsāk valdīt tiesiskumam. Izturību jums, Janīnas Kursītes-Pakules vadībā!
Gribētos jums piekrist, tikai savādi sanāk, ka tad, kad vajadzēja Saeimas atļauju Šlesera kriminālvajāšanai un Saeima “vilcinājās”, tad sākās nu tāāds tracis, kas pati zināt, kā beidzās. :)
Ar to es gribu teikt, ka Saeima nav izmeklēšanas iestāde, un tai būtu jāapmierina saņemtais lūgums, proti, jānobalso par Juraša izdošanu.
Ar tām tieslietām viss ir vislabākajā kārtībā. Ja tādi Juraši , pārkāpjot likumu, kuru radījuši gandrīz vai paši pārkāpēji manipulējot vai arī citādi ietekmējot arī deputātus, viss notiktu, kā iecerēts. Ja jau knāba augstai personai nekautrējas piedāvāt kukulīti, tad deputātu koalīcijas padomi ietekmēt, kādēļ būtu jākautrējas. Pat tiesnesīši nekautrējas, miljona vērtu kukuļa devēju, atbrīvot no ieslodzījuma un aizsūtīt ”ārstēties” uz Austriju. Tagad var priecāties par kukuļdevēja atsūtītām videomontāžām it kā slimības pierādījumiem.Bet tādus Jurašus uz Austriju nelaidīs ārstēties ne traks. Tikai ‘fēleris tais likumos iezadzies. Kukuļdošana un korupcija neskaitās valsts noslēpums.