Rīgas domes veiktie transporta infrastruktūras uzlabojumi izdabā velobraucējiem, ieriebjot uzņēmējiem

Rīgas pilsētas attīstība un plānošana un satiksmes infrastruktūras un transporta jautājumi ir Rīgas vicemēra Viļņa Ķirša pārziņā. Spriežot pēc mērkaķa ātrumā augošā veloceliņu skaita pilsētā un proporcionāli tam pieaugošajām uzņēmēju raizēm, izmaiņas transporta infrastruktūrā notiek nevis lai kaut ko uzlabotu, bet lai ieriebtu kādam citam.

Pēc velojoslu izbūves Bruņinieku ielā, Aleksandra Čaka un Avotu ielu kvartālā likvidētas gandrīz visas autostāvvietas, kā rezultātā tur izvietotajos uzņēmumos samazinās klientu plūsma un tiek apgrūtinātas preču piegādes, norādījuši komersanti izdevumam “Dienas Bizness” .

Rīgas dome (RD) informējusi, ka Bruņinieku ielā ir ierīkotas sešas īslaicīgas stāvvietas preču piegādei, kurās transports var atrasties līdz 30 minūtēm uz preču izkraušanas brīdi. Savukārt uzņēmumu klienti aicināti izmantot Bruņinieku ielas posmos pieejamās B zonas, kā arī blakus ielu autostāvvietas. Uzņēmēji gan uzskata, ka tas problēmu pilnībā neatrisina.

Velojoslas nopietni apgrūtina ikdienas darbu, jo gandrīz katru dienu ir jāsaskaras ar problēmām preču piegādes laikā, izdevumam stāsta tipogrāfijas Ulma projektu vadītājs Kaspars Pavēnis. Darbam nepieciešamos materiālus tipogrāfijai pārsvarā piegādā smagās automašīnas, kuru manevrētspēja ir ierobežota, kā rezultātā bieži tiek nobloķēta satiksme, mēģinot preci nest iekšā ar rokām. Pārsvarā tas ir papīrs, kas nāk paletēs un sver tonnas. Tas pats notiek ar tālāko transportēšanu, jo gatavā produkcija bieži jāsūta uz ārvalstīm – sagatavotajām paletēm pakaļ brauc kurjerkompānijas, kuras arī pārsvarā izmanto smagos auto, stāsta Pavēnis, piebilstot, ka autostāvvietu trūkuma dēļ cieš arī tipogrāfijas klienti.

“Uz Bruņinieku ielas atrast brīvu vietu automašīnai šobrīd ir praktiski neiespējami. Mums teorētiski ir pagalms, kurā varam ielaist savus klientus, taču arī tur bieži vietu nav, tāpēc cilvēki ir spiesti meklēt stāvvietu visas Bruņinieku ielas garumā vai paralēlajās ielās, tas nozīmē pazaudētu laiku un klientu neapmierinātību. Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc velojoslām, mēs it kā saprotam, ka bez tām mūsdienu Rīgā vairs neiztikt, tajā pašā laikā nav skaidrs, kāpēc velojoslas izbūvētas abos virzienos, lai gan Bruņinieku iela ir vienvirziena iela. Neesam novērojuši, ka velojoslas izbūve būtu palielinājusi gājēju plūsmu. Attiecīgi neredzu, ka tas varētu būt kā būtisks iemesls, lai nejauši garāmgājēji pamanītu mūsu tipogrāfiju. Manuprāt, stāvvietu daudzums būtu jāpalielina, jo Bruņinieku ielā atrodas dažādi uzņēmumi, tajā skaitā internetveikali, spa, fizioterapeitu pakalpojumi un citi. Lai nodrošinātu kvalitatīvu apkalpošanu, ir nepieciešama vieta, kur šo uzņēmumu klientiem atstāt savus auto, lai saņemtu pakalpojumus,” atzīmē K. Pavēnis.

Arī uzņēmēja A. Zeltiņa Bruņinieku ielas pārbūvi vērtē negatīvi, norādot, ka remonta darbi divu gadu garumā radījuši neskaitāmas neērtības gan viņas biznesam, gan klientiem. Telpu kapitālajā remontā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro, tāpēc tās atstāt uzņēmēja nevēlas. Viņa rosina šo problēmu risināt, vienā ielas pusē veloceliņu noņemot un atjaunojot autostāvvietas, uzsverot, ka ielas padarīšana par gājējiem un velosipēdistiem draudzīgāku nekādā veidā neveicina jaunu klientu piesaisti.

“Pie mums dodas pastāvīgie klienti, kas noparkojas, piecu minūšu laikā izņem pasūtījumu vai skaidri zina, ko iegādāties. Šīs situācijas dēļ mēs jau divus gadus ciešam zaudējumus, jo mani klienti neuzrodas uz ielas. Tie ir turīgi cilvēki, kas pārvietojas ar auto un ir ļoti aktīvi. Mani klienti nebrauc ar velosipēdiem. Radusies situācija ir absolūti neizdevīga ikvienam, kas uz šīs ielas attīsta biznesu,” izdevumam stāsta Zeltiņa.

Par Rīgas domes veikto transporta infrastruktūras uzlabojumu kaitējumu biznesam noraizējušies arī citi uzņēmēji, par ko var izlasīt Armanda Vilciņa rakstā “Dienas Bizness”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: “Dienas Bizness”