Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), reaģējot uz vakar Puaro.lv publicēto informāciju (Rojas vidusskolas ēdinātājs iegūst 220 000 000 EUR kontraktu ar Latvijas armiju! – Puaro.lv ), uzdevusi veikt pārbaudi par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu . Turklāt tiek apgalvots, ka Aizsardzības ministrija jau aizvadītā gada rudenī ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Var tikai minēt, vai aizsardzības ministre I.Mūrniece pārbaudi nolēma uzdot veikt tad, kad izlasīja Katrīnas Iļjinskas rakstu žurnālā Forbes, vai reaģējot uz Jurģa Liepnieka vakar publicētā videoieraksta neskaitāmajiem retvītiem.
Mūrniece ir uzdevusi veikt pārbaudi par kvalifikācijas prasībām iepretim noslēgtā līguma mērķim, informē ministrijaā.
Vienlaikus ministrija informēja, ka iepirkums tika sākts iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) laikā – 2021. gada 18. oktobrī un tika noslēgts pērn 22. decembrī.
Iepirkuma mērķis ir piegāžu un pasūtījumu veikšanas e-platformas administrēšana, piesaistot nepieciešamos resursus izpildei. Iepirkuma tehniskā specifikācija nosaka, ka komersantam, kurš uzvarēs šajā iepirkumā, nav pašam pilnībā jānodrošina nepieciešamās noliktavas pārtikas produktu un citu resursu uzglabāšanai, kā arī transports un citi materiāltehniskie līdzekļi.
Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu komersanta pienākums ir nodrošināt pārtikas piegādātājus un ražotājus, kuri piedalās komersanta izveidotajā platformā, līdzīgi kā tas ir pašlaik jau ar pastāvošo Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-katalogu.
Šāds risinājums tika izvēlēts, lai atvieglotu un aizstātu līdz šim esošo kārtību, kad katra Nacionālo bruņoto spēku vienība slēdza vispārējo vienošanos ar izvēlētajiem komersantiem un pati administrēja pasūtījumus. Rezultātā tiek nodrošināts ērtāks un centralizēts cenu pārskatīšanas mehānisms, kas pielāgots tirgus apstākļiem.
Savukārt pakalpojuma sniedzēja uzdevums ir nodrošināt maksimālu konkurenci katrā norādītajā pozīcijā, kas attiecīgi novērsīs pārlieku lielu vai pat mākslīgu produktu vai pakalpojumu sadārdzinājumu.
Šīs prasības bija norādītas pārtikas produktu ražotājiem iepirkuma tehniskajā specifikācijā, nosakot piegādātāju skaitu galvenajās pārtikas produktu kategorijās, piemēram, tādās produktu pozīcijās kā gaļas produkti un maizes produkti norādot, ka jābūt vismaz trijiem vai četriem piegādātājiem.
Saskaņā ar noteiktajām prasībām pakalpojuma izpildītājam ir jāveic pārtikas produktu uzglabāšana krīzes laikam, kas nenosaka obligātu nosacījumu nodrošināt uzglabāšanu savās telpās. Pārtikas produktu saraksts tika veidots kopā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) speciālistiem, un, pretēji publiski izskanējušajiem apgalvojumiem, “krīzes laika” pārtikai nav piemērotas tā saucamās “zaļās prasības”.
Tāpat Aizsardzības ministrijā norāda, ka iepirkuma pretendentiem bija noteikta prasība pēc vismaz triju gadu pieredzes līdz pieteikuma iesniegšanas dienai loģistikas pakalpojumu sniegšanā pārtikas piegādei vai ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai.
Visbeidzot būtiska prasība bija kandidātam uz pieteikuma iesniegšanas dienu apliecināt, ka līguma izpildē tiks nodrošināta pārtikas produktu rezervju uzglabāšana Latvijas teritorijā un produktu aprite atbilstoši to realizācijas un derīguma termiņiem, nodrošinot, ka pārtikas rezerves tiks uzglabātas Latvijas teritorijā un būs pieejamas krīzes gadījumā.
Aprēķinus par kopējo līguma summu, kas veido 220 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), līguma izpildes laikā (60 mēneši) veica NBS eksperti, ņemot vērā inflāciju, plānoto Valsts aizsardzības dienestu, kā arī plānoto NBS rezerves karavīru apjomu un administrēšanas izmaksas.
Saskaņā ar šo aprēķinu gadā līguma summa veidos 44 miljoni eiro bez PVN. Šajā summā iekļauts ne tikai kopējais ikdienas pārtikas patēriņš, kurš neveido visu minēto līguma summu, bet arī paredzamais patēriņš krīzes gadījumā, iespējamais pieprasījuma un pārtikas cenu kāpums kara apstākļos.
Kā atbilstošāko piemērojamā iepirkuma metodi iepirkuma komisija izvēlējās konkursa dialogu. Ņemot vērā, ka pārtikas loģistikas pakalpojums tika pirkts pirmo reizi, tika nolemts tehnisko specifikāciju sagatavot kopā ar industrijas pārstāvjiem. Pirms iepirkuma tika organizēta tikšanās ar Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas nacionālo kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas, Latvijas Loģistikas asociācijas un biedrības “Autopārvadātāju Asociācija” pārstāvjiem.
Aizsardzības ministrija norādīja, ka izvēlētā iepirkuma metode – “konkursa dialogs” – neierobežo konkurenci, jo iepirkuma pirmā posma nolikums tiek publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā un tajā var piedalīties jebkurš.
Šī procesa pirmajā posmā bija iespēja brīvi pieteikties jebkuram ieinteresētajam piegādātājam, nodrošinot izvirzītās kvalifikācijas prasības. Saskaņā ar šo uzaicinājumu iepirkuma pirmajā posmā pieteicās pieci komersanti. No tiem iepirkuma komisija trīs kandidātus – “Sanitex”, “Lanekss” un “Zītari LZ” – atzina par atbilstošiem izvirzītajām prasībām un šie komersanti saņēma uzaicinājumu iesniegt savus piedāvājumus.
No tiem savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Aizsardzības ministrija norāda, ka viens no pretendentiem – SIA “Sanitex” – piedāvājumu neiesniedza. Savus piedāvājumus iesniedza “Zītari LZ” un “Lanekss”.
Iesniegtie finanšu piedāvājumi tika izvērtēti atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, un par saimnieciski visizdevīgāko tika atzīts SIA “Zītari LZ” piedāvājums.
Aizsardzības ministrija vērsa uzmanību, ka galvenais šī iepirkuma izvēles kritērijs – administrēšanas izmaksas – ievērojami atšķīrās.
Ja “Zītari LZ” administrēšanas izmaksas veidoja 3%, tad “Lanekss” tās bija 48,5% no attiecīgajā mēnesī pasūtītā pārtikas preču apjoma. Līdzīgi kā administrēšanas izmaksas uzglabājamās pārtikas apjoma tarifam “Zītari LZ” bija viens eiro par 1000 kilogramiem, bet “Lanekss” – 42,56 eiro par šādu apjomu.
Kopumā vērtējot, “Lanekss” piedāvājums bija uzskatāms par nesamērīgi dārgu un neizdevīgu pasūtītājam arī apstākļos, ja nebūtu konkurences, norāda ministrija.
Kā vēl viens saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas kritērijs bija noteikts e-platformas novērtējums pēc lietošanas ērtuma un funkcionalitātes, un arī šajā kritērijā “Zītari LZ” piedāvājums esot bijis labāks.
Ministrija norādīja, ka līgumā ir noteiktas arī soda sankcijas, kā arī paredzētas darbības gadījumos, ja tiek piegādāti nekvalitatīvi pārtikas produkti vai netiek pildīti citi ar līgumu saistītie pakalpojumi.
Tāpat ministrija informēja, ka jau 2022. gada oktobrī tā ir iesniegusi visus ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Rojā reģistrēts uzņēmums “Zītari LZ” pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus.
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) rīkotajā iepirkumā “Loģistikas pakalpojumi par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” uzvarējis “Zītari LZ”.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Krištopān , taisi nākošo parlament izmeklēšanas komisiju par naudas izšķērdēšanu Aizsardzības ministrijā , kă Pabriks ,Harisons atstāja Bruņotos spēkus bez patronăm , par părējiem miljonu pasūtijumiem , vai kādam nebūs jāsēž .
šmara. nd3,14tā
Žēl, ka savu pieteikumu neiesniedza diennakts veikals, kafejnīca “Ters”. Ēstu belašus kā mīļie! Gan jau viņiem ir kāds busiņš, bet ja arī nav, tad par 220 miljoniem kādu pavecāku tomēr līzingā paņemtu.
Kāda tautība ir Ināriņai , aizdomīgi ?
Tāpēc gešeft iet uz urrā !
Bet tas jau normāli ka uz armijas visi pelna. Tur jau visi tēriņi noslepenoti. Tā tas ir bijis visos laikos un visās valstīs, izņemot kara laikā kaut kas pamainās uz kādu brīdi. Ja es būtu armijnieks, tad tikai zagtu un zagtu, jo tur zog visi.
Ministrei šajā gadījumā vajadzēja demisionēt, un pazust no politikas lauciņā uz visiem laikiem.
Hahaha
Nu ne jau viņas laikā tika noslēgti šie līgumi
Kur nu pazudīs , vieta taču jau aizņemta … . 🤣🤣🤣🤣