Plānotas apjomīgas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā

bizness

Valsts kanceleja ir sagatavojusi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumus. Tie piedāvā precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu.

Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Tādēļ Valsts kanceleja īsteno būtiskus konceptuālus pārvaldības risinājumus, kas ietverti konceptuālajā ziņojumā Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām.

Risinājumu starpā nozīmīgs akcents likts uz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz gan regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta līmenī, gan lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un izvērtēšanu.

Savukārt, lai stiprinātu aktīva akcionāra lomu likumā, piedāvāts nostiprināt valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem. Lai kaskadētu un precizētu valsts kapitālsabiedrībām sasniedzamos mērķus un izmantojamos instrumentus, grozījumos plānots nostiprināt arī pienākumu valsts kapitāla daļu turētājiem izstrādāt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules.

Vadoties no OECD vadlīnijās iestrādātajiem principiem, ar grozījumiem rosināts definēt vispārējos publiska kapitāla pārvaldības principus – mērķtiecīgu publisko resursu izmantošanu, kontroles nodrošināšanu un informācijas pieejamību sabiedrībai. Vienotas izpratnes par labas korporatīvās pārvaldības vispārējo principu tvērumu iedibināšana sekmēs šo standartu nostiprināšanu praksē un nākotnē novērsīs to, ka likuma subjekti pilda savus uzdevumus formāli, bez saturiskā piepildījuma.

Svarīgs aspekts likumu normu samērošanā ir plāns izslēgt šobrīd neefektīvās normas no Valsts pārvaldes iekārtas likuma un nepieciešamo regulējumu integrēt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar grozījumiem tiek salāgotas arī Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma normas ar Komerclikuma jauno reorganizācijas procesa un pārvaldes institūciju atbildības regulējumu, vienlaikus precizējot arī publiskas personas kapitālsabiedrību pārveides noteikumus.

Savukārt, lai novērstu kavēšanos attiecībā uz profesionālu un kompetentu pārvaldes institūciju locekļu izraudzīšanos nominācijas procesos, Valsts kanceleja rosina aizliegt uz laiku iecelto kapitālsabiedrības amatpersonu apstiprināšanu amatā atkārtoti. Tāpat iestrādāta prasība valdes un padomes atalgojuma politikas publiskošanai, kas ļautu pārliecināties, ka kapitālsabiedrībā ir izveidota pārskatāma atlīdzības sistēma arī vadībai.

Grozījumu projektā piedāvāts precizēt likuma normas, kas nosaka kapitāla daļu turētāja un tā pārstāvja pienākumus un dalībnieku sapulces kompetenci. Ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrībās dalībnieku sapulcē tiek pārstāvēts tikai viens dalībnieks un kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas, ar grozījumiem paredzēts piešķirt kapitāla daļu turētājam tiesības pieņemt lēmumus bez sapulces sasaukšanas jautājumos, par ko iepriekš pieņemts augstākās lēmējinstitūcijas lēmums vai rīkojums.

Visi izstrādātie priekšlikumi grozījumiem likumā “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” un “Valsts pārvaldes iekārtas likums” ikvienam ir pieejami TAP portālā, un Valsts kanceleja aicina interesentus izteikt par tiem viedokli līdz šī gada 11.augustam.

No 2023.gada 1.marta valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas funkcijas pilda Valsts kanceleja, šīs funkcijas pārņemot no likvidētā Pārresoru koordinācijas centra.

Avots: db.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
vajag pusi atņemt
vajag pusi atņemt

Valsts lielajos uzņēmumos vajadzētu noteikt algu griestus. Ja ir tik neaizvietojams speciālists, taisi savu privāto biznesu, pelni nav žēl. Bet valsts sektorā, kas ir visas tautas īpašums, būtu tikai normāli vidējā alga valstī x2 x3. Patriekt visādas Rubesas, Gausus no valdēm, un kā ģenerālprokurors teica – pusi no sazagtā atņemt. Un izrādīsies ka elektrība pēkšņi šajā reģionā būs lēta, degviela, komunālie. Un nodokļus nevajadzēs celt, pietiks medicīnai un izglītībai.

boss
boss

Valsts kapitālsabiedrībām, kas ir monopolstāvoklī, jākļūst par bezpeļņas sabiedrībām. Ja tas nenotiks, tad būsim vienmēr visur pakaļā.

aa10aa
aa10aa

kadreiz jau bija bezpeļņas, bet politiķiem nepatika

Cītara
Cītara

Pārstāstā gan nav apskatītas divas līdz šim klibojošas normas – padoju čļenu iestutēšana vairākās kapitālsabiedrību padomēsun valdēs vienlaicīgi, kas būtu aizliedzams nevis tikai kā nevelama un korupciju veicinosa prakse. Otra lieta ir padomes locekļu atbildība, kas šobrīd ir pilnīga nullē. Neveiksme vienā politdarbā nenozīmē kādu atturību vai nepadarīt personas iecelšanu citā valdē par pašsaprotamu. Čļenu totācijas aplis mēdz būt at alipsēm, bet labi cilvēki ir neaisstājami, gluži tā pat kā pilnīga bezatbildība par padomes darbiņu lēmumu sekām. Pie ministru un ierēdņi IQ- jebkura izgāzusies padome atradīs simtiem skaidroumu, kāpēc to lēmumi ir nesuši tādus vai citādus finansiālus, personāla vai tirgus… lasīt vēl »

levitkucins
levitkucins

Nevar vien izdomāt kā viltīgāk tos latišus apjāt. Lai viņu nav nekur un lai viņi nav nekas