Piešķir naudu septiņiem privātajiem muzejiem, bet mazākas summas nekā tika lūgts
Valsts septiņu privāto muzeju atbalstam ir nolēmusi piešķirt 327 000 eiro, bet atvēlētās summas ir mazākas nekā tika lūgtas.
Kā informē Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) pārstāve Ilona Skuja, programmā “Profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” kopumā atbalstā sadalīti 450 000 eiro, no kuriem lielākā daļa -327 000 eiro – aizies septiņiem privātajiem akreditētajiem muzejiem.
Privāto muzeju atbalstam VKKF padome bija rezervējusi finansējumu 240 000 eiro apmērā, bet pēc pieteikumu izvērtēšanas šiem muzejiem piešķirtais kopējais finansējums sasniedzis 327 000 eiro.
VKKF Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Una Sedleniece skaidro, ka 2025.gadam Kultūras mantojuma nozarē izskatīti 19 projektu pieteikumi, kuros kopumā tika lūgts 863 532 eiro atbalsts, tostarp septiņu privāto muzeju kopējā pieteikumi summa sasniedza 639 282 eiro. Ar daļēju līdzfinansējumu atbalstīti 15 projektu pieteikumi par kopējo summu 450 000 eiro.
Muzeja “Ebreji Latvijā” darbības atbalstam piešķirti 15 000 eiro no prasītajiem 34 800 eiro, biedrības “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” darbībai no 2023. līdz 2025.gadam iezīmēti 50 000 eiro no prasītajiem 89 502 eiro. Savukārt Ziedoņa muzeja pamatdarbība no 2025. līdz 2027.gadam paredzēti 80 000 eiro, lai gan muzejs tika lūdzis piešķirt 159 110 eiro.
Žaņa Lipkes memoriāla darbībai un muzeja krājuma saglabāšanai no 2025. līdz 2027.gadam piešķirti 100 000 eiro no projektā lūgtajiem 113 671 eiro, 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība no 2025. līdz 2027.gadam tiks atbalstīta ar 50 000 eiro no prasītajiem 87 400 eiro.
Kalnciema muzeja darbības nodrošināšanai no 2025. līdz 2027.gadam piešķirti 19 000 no lūgtajiem 19 800 eiro. Kā atzīmē VKKF, Latvijas Mākslinieku savienības projekts “Latvijas Mākslinieku savienības muzeja darbības atbalsts” ir atbalstīts Vizuālās mākslas nozares nevalstisko organizāciju (NVO) konkursā. No pieprasītajiem 77 600 eiro VKKF šim mērķim novirzīs 13 426 eiro.
Kultūras mantojuma nozares profesionālo NVO programmā nošķirti no atbalsta, kas piešķirts privātiem akreditētiem muzejiem, VKKF ar 3000 eiro atbalstījis biedrības “Popes muiža” darbību, 20 000 eiro novirzīs biedrības “Cēsu mantojums” administratīvās kapacitātes stiprināšanai, vēl 8000 eiro iezīmēti biedrības “Oleru muiža” darbības atbalstam.
Savukārt ar 20 000 eiro atbalstīs Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrības darbību no 2025. līdz 2027.gadam, 15 000 eiro piešķirti biedrības “Creative Museum” darbības atbalstam un kapacitātes stiprināšanai no 2025. līdz 2027.gadam.
Latvijas Arheologu biedrības darbība no 2025. līdz 2027.gadam atbalstīta ar 9000 eiro, Latvijas Restauratoru biedrība – ar 22 000 eiro, biedrības “Icomos Latvija” kapacitātes stiprināšanai un darbības atbalstam līdz 2027.gadam iezīmēti 17 000 eiro, savukārt Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas atbalstam no 2025. līdz 2027.gadam paredzēti 22 000 eiro.
Skuja pauda, ka ekspertu komisija vērtēja organizāciju darba rezultātus iepriekšējā periodā, iecerēto aktivitāšu nozīmību kultūras mantojuma nozares kontekstā, kā arī organizāciju līdzšinējo pieredzi un spējas savas ieceres īstenot. Privāto akreditēto muzeju projektu pieteikumos papildus vērtēta muzeja pamatfunkciju izpilde un atbilstība muzeju akreditācijas prasībām.
Vairāki privātie akreditētie muzeji pirms naudas sadales pauda neapmierinātību, ka finansējumu to darbībai turpmāk nepiešķirts Kultūras ministrija, nododot šo uzdevumu VKKF.
KM aicināja VKKF padomi lemt par programmas paplašināšanu profesionālo NVO atbalstam kultūras mantojuma nozarē, nosakot, ka tajā tiek paredzēts papildu finansējums un projektus var pieteikt arī akreditētie privātie muzeji.
Kā iepriekš informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, tas darīts, lai izskaustu vēsturiskus, politiskus lēmumus, ar kuriem finansējums valsts budžeta veidošanas procesā iepriekšējos gados piešķirts atsevišķiem privātajiem muzejiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Mākslinieku savienības kolekcija ir lielākā 20. gadsimta otrās puses vizuālās mākslas atspoguļojums un tā ir valstiska mēroga kolekcija. LMS muzejam apgriežot tā jau nepietiekamos līdzekļus darbu pieejamība apskatei var tikt apgrūtināta.
no pirmās
2 s. atpakaļ
Nu kā tad tā – privātu muižiņu personisko kolekciju uzturēšanai vairs tā pat naudu nedos. Nomenklatūra te tā iespītējusies. Nesaprotami kāpec par visu nodokļu maksātāju naudu jāatbalsta tā vai cita bedrība– kuru statūti saka, ka to uzdevums ir atbastīt biedru intereses, nevis kaut ko valstiski nozīmīgu darīt. Ir pareizās un nepareizās biedrības – gluži kā Zemkopības ministrijā, līdzības te tiešas un nepārprotamas starp kazu audzētāju biedrību un mākslinieku īpašo grupu. Tādi laiki. Visam šitam tik un tā kopa mazāk naudas nekā Kondženes seksuālās novērošanas un aprūpes zistēmai nogrūda jau šogad. Ministres specifika.
Mēlonis Šmasks
7 s. atpakaļ
27 gadus vecas pirmskolas skolotājas ārstēšanai no prasta vēža, vajadzēja CIK?
ak, nebija. Vienotība pasūtija drsti.
A jampampiņu cirka veidošanai ir VISI miljoni.
Vairāk nekā Chuck Norris can do pull-up’s
Ja 3vienotību vēlētāji mirst – nav žēl. žēl ir tikai ka mirst pa vēlu, pirms vēlēšanām, nevis pēc.
Es aiztaisīšu tavu kroplu purnu. Es esmu Andris Lagzdiņš, un es tavas mokas izbeigšu.
Joske
14 s. atpakaļ
Atkal vizuālā māksla tiek padzīta zem grīdas. Mākslinieki paši nopelna cik spēj un nepārtiek no nodokļiem, bet sabiedrība gan grib mākslu baudīt par velti. Muzikants nospēlē un viņam par priekšnesumu samaksā, bet mākslinieka darbus var izstādē baudīt un māksliniekam neko nemaksāt un vēl pastiprināt nodokļu režīmus māksliniekiem.
Mākslinieku savienības kolekcija ir lielākā 20. gadsimta otrās puses vizuālās mākslas atspoguļojums un tā ir valstiska mēroga kolekcija. LMS muzejam apgriežot tā jau nepietiekamos līdzekļus darbu pieejamība apskatei var tikt apgrūtināta.
Nu kā tad tā – privātu muižiņu personisko kolekciju uzturēšanai vairs tā pat naudu nedos. Nomenklatūra te tā iespītējusies. Nesaprotami kāpec par visu nodokļu maksātāju naudu jāatbalsta tā vai cita bedrība– kuru statūti saka, ka to uzdevums ir atbastīt biedru intereses, nevis kaut ko valstiski nozīmīgu darīt. Ir pareizās un nepareizās biedrības – gluži kā Zemkopības ministrijā, līdzības te tiešas un nepārprotamas starp kazu audzētāju biedrību un mākslinieku īpašo grupu. Tādi laiki. Visam šitam tik un tā kopa mazāk naudas nekā Kondženes seksuālās novērošanas un aprūpes zistēmai nogrūda jau šogad. Ministres specifika.
27 gadus vecas pirmskolas skolotājas ārstēšanai no prasta vēža, vajadzēja CIK?
ak, nebija. Vienotība pasūtija drsti.
A jampampiņu cirka veidošanai ir VISI miljoni.
Vairāk nekā Chuck Norris can do pull-up’s
Ja 3vienotību vēlētāji mirst – nav žēl. žēl ir tikai ka mirst pa vēlu, pirms vēlēšanām, nevis pēc.
Ko tu vāries, ķēms?
Es aiztaisīšu tavu kroplu purnu. Es esmu Andris Lagzdiņš, un es tavas mokas izbeigšu.
Atkal vizuālā māksla tiek padzīta zem grīdas. Mākslinieki paši nopelna cik spēj un nepārtiek no nodokļiem, bet sabiedrība gan grib mākslu baudīt par velti. Muzikants nospēlē un viņam par priekšnesumu samaksā, bet mākslinieka darbus var izstādē baudīt un māksliniekam neko nemaksāt un vēl pastiprināt nodokļu režīmus māksliniekiem.