Pēteris Apinis: Hosam, uzmanies! Matu krāsa satur ļoti daudz toksisku un kancerogēnu vielu!

Vēlēšanas tuvojas ar joni. Katrs tām gatavojas – kā pieprot un saprot iespēju iepatikties vēlētājām un vēlētājiem. Mans draugs, Veselības ministrs Hosams Abu Meri no iesirma kunga pārtapis šarmantā brunetā. Iespējams, ka viņa mati paši no sevis mainīja toni, bet šī iespēja ir tikpat reāla, ka man pēkšņi izaugs kupli mati kā tas bija senās jaunības dienās.

Pēdējo nedēļu laikā – nudien nezinu, vai tas ir saistīts ar Hosamu vai nē, pasaules literatūrā parādījušies daudz rakstu, kas matu krāsu ierindo pašu indīgāko sadzīves priekšmetu vidū. Ārsti un ķīmiķi iesaka pārskatīt normas un liegt virkni ķimikāliju iekļaut matu krāsas sastāvā. Eiropā matu krāsošana ir milzu industrija. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā aptuveni 60% sieviešu regulāri krāso matus, bet beļģi un nīderlandieši raksta, ka 75%. Vīrieši matus krāso retāk – aptuveni 10% – daļa jaunībā lai kļūtu krāsaināki, bet vairums vecumā – lai slēptu sirmumu. Tad nu kopā ar Hosamu matus Eiropā krāso 200 – 250 miljoni cilvēku. Vidējā eiropiete, kura krāso matus, to dara 6–10 reizes gadā. Man par milzīgu pārsteigumu izrādījās, ka mēdz būt sievietes, kas matus krāso katru dienu, piemēram, aktrises. Kopumā tas nozīmē miljoniem tonnu ķīmisko vielu, kas katru gadu nonāk sākumā uz cilvēku galvām, gan vēlāk kanalizācijas sistēmā un jūrā. Būtiski, ka krāsošanu nosaka pašizpausme vai mode – jauniešu vidū populāras ir nevis dabīgas krāsas, bet gan mākslīgi toņi. 

Ņemot vērā matu krāsošanas popularitāti Latvijā, Eiropā un visā pasaulē, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts toksicitātei un riskiem, proti, ķīmiskām vielām, kas atrodamas matu krāsu sastāvā. Jau gadu desmitiem ekspertu komisija Cosmetic Ingredient Review vērtē matu krāsošanas līdzekļos izmantoto ķīmisko vielu drošību; tomēr nekur nav atrodams visaptverošs pārskats par matu krāsošanas līdzekļu sastāvdaļām un risku, kas saistīts ar matu krāsošanu. Par matu krāsu sastāviem ir pretrunīgi dati. Pēdējos desmit gados ekspertu komisija ir aizliegusi virkni ķīmisko vielu (galvenokārt pamatojoties uz kancerogenitātes pētījumiem ar dzīvniekiem – iztēlojieties, ka pētnieki katru dienu krāso jūsu suni vai kaķi). Ir izteikts daudz pamatotu aizdomu un relatīvi drošu pierādījumu, ka matu krāsošana, bet īpaši friziera darbs palielina vēža risku. Domāju, ka padziļināti ķīmiskie un sistēmiskie toksikoloģijas pētījumi nākotnē varēs sniegs atbildes uz šo sabiedrības veselības jautājumu.

Matu krāsas tiek iedalītas oksidatīvās un neoksidatīvās atkarībā no to ķīmiskā sastāva un sastāvdaļām. Iedalījums ir arī pēc krāsas noturības – pagaidu (8–12 mazgāšanas reizes), puspastāvīga (∼24 mazgāšanas reizes) vai pastāvīga (līdz mati izaug). Attiecībā uz ķīmisko sastāvu – oksidatīvās matu krāsas biežāk ir pastāvīgās vai puspastāvīgās, savukārt neoksidatīvās matu krāsas – pagaidu vai puspastāvīgās. Oksidatīvās krāsas tika ieviestas 19. gadsimta beigās un piedzīvoja strauju izaugsmi ap 1970. gadu; pašlaik pasaules matu krāsu tirgū dominē dažādas jaunas pastāvīgas oksidatīvās ķīmiskās matu krāsas. Pastāvīgajām matu krāsām ir vislielākā tirgus daļa starp visām mūsdienu matu krāsām Āzijā, Amerikā un Eiropā. 

Pagaidu matu krāsas sastāv no ūdenī šķīstošām skābām un bāziskām krāsvielām, kurās ir azo– vai antra–hinoona grupas; tās parasti uzskata par nekaitīgām, jo tās nogulsnējas uz matu virsmas un neiesūcas matu garozā. Tām nav nepieciešams oksidētājs, un tās parasti noņem, matus mazgājot. 

Puspastāvīgās matu krāsas sastāv no skābām un bāziskām krāsvielām, kurās ir azo grupas, antrahinoni, trifenilmetāni vai nitro– atvasinājumi, tādi kā hromofori. Jonu mijiedarbība vai van der Vāla spēki veicina šo zemas molekulmasas savienojumu nogulsnēšanos uz matu struktūrām. Matu krāsa no puspastāvīgajām krāsām parasti saglabājas vairāku šampūna lietošanas reižu laikā. Pastāvīgās matu krāsas iekļūst matos, lai mainītu dabisko matu krāsu; tās biežāk saistītas ar blakusparādībām un rada lielāku risku cilvēka veselībai.

Pastāvīgajām matu krāsām nepieciešami trīs komponenti: prekursori, tas ir, primārie starpprodukti, kas sastāv no orto- un para- aromātiskajiem amīniem, kas aizvietoti ar amino grupām un/vai hidroksīdiem; savienotāji, kas veidojas no aromātiskajiem savienojumiem meta-, kurus aizstāj elektronu donoru grupas, piemēram, m-fenilendiamīni, rezorcīns, naftols un citi atvasinājumi; un oksidētāji sārmainā vidē, galvenokārt ūdeņraža peroksīds amonjaka klātbūtnē.

Godātajam Veselības ministram ar krāsotiem matiem un visām lasītājām ar līdzīgu pieeju ķīmisko produktu lietošanai skaistumam un pašizpausmei uzskaitīšu 30 galvenās sastāvdaļas matu krāsās, bet pārāk neanalizēšu katras šīs sastāvdaļas iespējamo alerģisko vai onkogēno iedarbību (nerakstīšu arī populāros saīsinājumus): p-fenilendiamīns, N-monoacetil-p-fenilendiamīns, N,N-diacetil-p-fenilendiamīns, N-fenil-p-fenilendiamīns, N,N-bis(hidroksietil)-p -fenilendiamīns, hidroksipropilbis (N-hidroksietil-p-fenilendiamīns), 2-hloro-p-fenilendiamīns, 4-metoksil-m-fenilendiamīns, p-metilaminofenols, 2-metil-5-hidroksietilaminofenols, 2,4-diaminofenols, hidrohinons, t-butilhidrohinons, toluol-2,5-diamīns, toluol-3,4-diamīns, Disperse Blue 7, Disperse Violet 1, Disperse Yellow 3, Acid Violet 43, Basic Blue 99, HC Blue nr. 2, HC Yellow nr. 5, HC Red nr. 7, 3-nitro-p-hidroksietilaminofenols, 4-amino-3-nitrofenols, 4-amino-2-hidroksitoluols, 1-naftols, rezorcīns, o-fenilendiamīns, 4-hloro-o-fenilendiamīns, 4-aminobifenils un di-n-butilftalāts.

Katra no šīm vielām ir analizēta un katrai ir savas blaknes un sava ietekme uz cilvēka veselību. Par katru no šīm vielām ir pētījumi, un atbilstoši šiem pētījumiem var secināt, ka šīs vielas var būt nekaitīgas un ļoti bīstamas, un to nosaka matu krāsošanas biežums, konkrētās vielas koncentrācija matu krāsā un vesela virkne ar pašu krāsošanas procesu saistītu padarīšanu, par ko labi zina profesionāli frizieri. 

Parasti, ja raksta un runā par matu krāsu toksicitāti, tiek minēts alerģisks kontakta dermatīts, ādas kairinājums un sensibilizācija, ādas pigmentācijas izmaiņas, acu kairinājums un citas pazīmes, kas novērojamas uzreiz un kuru parādīšanos kaut kādā mērā var sasaistīt ar matu krāsošanu. Tādas toksicitātes pazīmes kā vairogdziedzera funkcijas traucējumi, svara zudums, skeleta malformācijas, deģenerēti sēklinieku kanāliņi, nefrotoksicitāte, citotoksicitāte gandrīz nekad vai vismaz ļoti reti saistīta ar matu krāsās esošajām indēm.  

Matu krāsošanas kontaktalerģija rodas matu krāsu lietotāju galvas ādā, sejā un rokās kā apsārtums, sīku pūslīšu veidošanās vai ādas lobīšanās. Sabiedrība kā drošas un nekaitīgas uztver augu izcelsmes matu krāsas, piemēram hennu, melno tēju un indigo pulveri, bet šīs dabīgās vielas satur tanīnu – lielas, sarežģītas polifenola molekulas, kuru izraisītā alerģiskā reakcija ir saistīta ar interleikīna 6 un interleikīna 8 aktivāciju.  

Frizieri saskaras ar matu krāsām visos krāsošanas procesa posmos, viņiem ir ievērojami lielāks ādas sensibilizācijas risks nekā tiem, kam viņi matus krāso. Aizsargcimdu lietošana matu krāsošanas laikā un brīdinājumi uz produktu etiķetēm par nepieciešamību veikt jutīguma testu pirms lietošanas ir samazinājuši matu krāsu izraisītu alerģiju sastopamību frizieru vidē. Frizieru izglītošana un apmācība ir būtiska, lai samazinātu arodrisku un novērstu matu krāsu izraisītu ādas sensibilizāciju. Neatkarīgi no cimdiem un apmācības frizieriem ir augsts risks saslimt ar profesionālu rinītu un astmu, jo ikdienas darbā viņi bieži tiek pakļauti kairinātājiem un alergēniem, piemēram, persulfātam un PPD matu krāsās. Ādas saskare ar matu krāsām var izraisīt citas smagas, bet retas kontaktalerģijas, tostarp kakla un sejas pietūkumu un angioedēmu

Daudz nopietnāka slimība, kuras izcelsmē lielāka vai mazāka nozīme var būt matu krāsām ir sistēmiskā sarkanā vilkēde, kas ir autoimūna slimība, kurā papildus ādas bojājumiem vērojami dažādu sistēmu veselības traucējumi..

Un protams, ir taču tāda akūta kontaktdermīta pazīme, kas saistīta ar matu krāsām, kā matu izkrišana. 

Lasot pētījumus par matu krāsas radītām problēmām izrādījās, ka vieglās pieejamības un augstās toksicitātes dēļ cilvēki attīstības valstīs, kuri vēlas izdarīt pašnāvību, mēdz mēģināt to izdarīt, iedzerot matu krāsas ar konkrētām vielām (neceriet – šī iemesla dēļ nerakstīšu – kuras tieši vielas klātbūtne ļauj veikt pašnāvību). 

Saindēšanās ar matu krāsu var izraisīt letālas sekas, piemēram, pneimotoraksu, rabdomiolīzi un akūtu nieru bojājumu. Iepriekšminēto ļoti indīgo matu krāsu uzņemšana caur muti rada smagu traumu elpceļiem un var izraisīt dispnoju, asfiksiju un citus elpošanas simptomus. Rabdomiolīzes patoloģiskā pamatā ir kalcija jonu noplūde no gludā endoplazmatiskā tīkla, kas izraisa ilgstošu muskuļu kontrakciju un neatgriezeniskas izmaiņas muskuļu struktūrā. Rabdomiolīzes laboratoriskā pazīme ir kreatīnfosfokināzes koncentrācija plazmā >10 000 U/L. Ja pacienti tūlīt nesaņem agresīvu ārstēšanu, viņi mirst. 

Viena no bīstamākajām matu krāsošanas toksicitātes problēmām ir reproduktīvā toksicitāte un vairogdziedzera hormonu sintēzes traucējumi. Diezgan daudz pētijumu ar dzīvniekiem un retrospektīvi pētījumi pierāda, ka matu krāsošana grūtniecības laikā nākotnē var nozīmēt bērna aptaukošanos, hipertensiju, insulīna vielmaiņas traucējumus, dzimumdziedzeru funkcijas traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, kā arī vēzi.

Tātad – būtiskais, kāpēc zinātnieki pēta matu krāsošanas iespējamo kaitējumu, es rakstu šo rakstu, bet jūs to lasāt, ir atbildes meklējumi uz jautājumu – vai ir saistība starp matu krāsošanu un vēzi. 

Diezgan pārliecinoši pierādījumi norāda, ka frizieriem un bārddziņiem ir lielāks urīnpūšļa vēža risks saistībā ar profesionālo saskari ar arilamīniem. Pētījumu rezultāti liecina, ka personām, kas strādā šajās profesijās ilgāk par 10 gadiem, ir ievērojami paaugstināts urīnpūšļa vēža risks. Kaut urīnpūšļa vēzis biežāk sastopams vīriešiem, korelācija starp frizieres profesiju un urīnpūšļa vēzi pārliecinoši plašāk novērojama sievietēm. Pētījumos starp matu krāsotājām, kur tika izpētīti citi traucējošie faktori, piemēram, lietošanas ilgums, lietošanas biežums, vecums pirmajā lietošanas reizē, krāsas tonis, nekonstatēja nozīmīgu saistību starp matu krāsu lietošanu un urīnpūšļa vēzi. 

Krūts vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm un otrais izplatītākais vēža nāves cēlonis pasaulē. Pašreizējie pierādījumi nav viennozīmīgi, aprakstot saikni starp matu krāsu lietošanu un krūts vēža risku. Esmu atradis gan rakstus, kur plašos epidemioloģisko gadījumu kontroles pētījumos korelācija nav atrasta, proti – saitsība, ka matu krāsošana palielina krūts vēža risku sievietēm. Pretstatā tam ir gan vairāki gadījumu kontroles pētījumi, gan prospektīvs pētījums, gan vairākas metaanalīzes, kas liecina, ka matu krāsošana ir saistīta ar krūts vēža kancerogēno risku. Ir pierādīts, ka matu krāsošana pusaudža vecumā palielina krūts vēža risku premenopauzes un menopauzes vecumā. 

Endokrīnās sistēmas darbību traucējošas ķīmiskās vielas ir eksogēni aģenti, kas mijiedarbojas ar estrogēnu receptoriem vai estrogēnu signālceļiem, traucējot endokrīnās sistēmas fizioloģisko funkciju un piena dziedzeru audu attīstību. Šajā heterogēnajā ķīmisko vielu grupā ietilpst parabēni, bisfenoli un ftalāti – proti, tās ir vielas, kas plaši tiek izmantotas visdažādākajās sadzīves ķīmijas precēs, bet īpaši jau kosmētikas un personīgās higiēnas līdzekļos un, protams, ir sastopamas matu krāsās. Endokrīnās sistēmas darbību traucējošas ķīmiskās vielas var nokļūt no asinsrites mātes pienā pasīvās difūzijas ceļā un pēc tam nonākt zīdaiņa organismā, barojot bērnu ar krūti.

Šīs endokrīnās sistēmas darbību traucējošas ķīmiskās vielas ietekmē hormonu līmeni zīdaiņiem un traucē to dzimumšūnu attīstību. Protams, pētījumu par to – vai ar vēzi ātrāk saslimst to māšu meitas, kurām māte krāsojusi matus grūtniecības laikā, nav pietiekami, taču pētījumos ar dzīvniekiem tas jau ir pārliecinoši apstiprinājies. 

Mātes matu krāsošana mēnesi pirms grūtniecības, grūtniecības laikā vai zīdīšanas laikā tiek uzskatīta par riska faktoru bērna veselībai.

Bērnu audzēji ir otrais izplatītākais bērnu mirstības cēlonis attīstītajās valstīs, kurās leikēmija veido aptuveni 35,8 % un ieņem pirmo vietu. Mātes matu krāsu lietošana grūtniecības pirmajā trimestrī palielina bērnu akūtas limfoblastiskās leikēmijas risku, bet zīdīšana paaugstina bērnu akūtas mieloīdās leikēmijas risku.

Neiroblastoma ir visbiežāk sastopamais vēzis zīdaiņiem, kas jaunāki par 12 mēnešiem, un tā veido aptuveni 6–10 % no visiem bērnu audzējiem pasaulē. Ja matu krāsošana notiek mēnesi pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā, neiroblastomas risks bērniem nedaudz palielinās neatkarīgi no izmantotās matu krāsas veida, un šis efekts divkāršojās, ja māte lietoja puspastāvīgus matu krāsošanas līdzekļus. Mātes matu krāsošana mēnesi pirms grūtniecības un zīdīšanas laikā palielina ļaundabīgo dzimumdziedzeru (dzimumšūnu) audzēju risku viņu dēliem.

Hematopoētiskie vēži ir ļaundabīgu audzēju grupa, kas rodas perifērajā asinīs, kaulu smadzenēs un limfohematopoētiskajā sistēmā, tostarp leikēmija, multiplā mieloma un limfoma. Dažu slimību etioloģija joprojām nav skaidra. Dati par matu krāsu potenciālo kancerogēno ietekmi uz asinsrades sistēmu ir pretrunīgi, ir jāveic turpmāki pētījumi, lai novērtētu risku. Tomēr diezgan pārliecinoši zināms, ka matu krāsu izraisītas leikēmijas un citu ļaundabīgu limfātisko audzēju risks palielinās, ja matu krāsu lietošanas ilgums ir ilgstošs un liels lietošanas biežums. Turklāt ir ziņots, ka limfomas risks matu krāsu lietotājām salīdzinājumā ar nelietotājām bija paaugstināts par 19–26%, ja krāsošanas biežums pārsniedz 12 reizes gadā. 

Raksta noslēgums ar secinājumiem

Mūsdienu matu krāsas ir krietni drošākas nekā tās, ko izmantoja pagājušā gadsimta vidū, taču tās joprojām ir spēcīgu un indīgu ķīmisku vielu kokteilis.

Matu krāsošanas preparāti parasti tiek iedalīti oksidatīvajos un neoksidatīvajos veidos. Virkne oksidatīvo un neoksidatīvo ķīmisko vielu ir atzīta par drošu lietošanai matu krāsās, un šis drošības aspekts ir vielas koncentrācija matu krāsā. Personiska vai profesionāla saskare ar matu krāsām joprojām var izraisīt dažāda veida toksicitāti un blakusparādības, bet ilgtermiņā var būt onkogēna.

Lai gan pēdējo desmitgažu pierādījumi nav ļāvuši izdarīt viennozīmīgus secinājumus par korelāciju starp matu krāsu lietošanu un kancerogēnā riska iespējamību, mēs nevaram ignorēt to, ka konkrētās apakšpopulācijās ir pozitīva saistība starp matu krāsu lietošanu un saslimstību ar vēzi. 

Mātes matu krāsošana mēnesi pirms grūtniecības, grūtniecības laikā vai zīdīšanas periodā ir riska faktors leikēmijas, smadzeņu audzēju un sēklinieku audzēju iespējamībai. 

Lai gan galveno vēža pētniecības centru vienprātīgais viedoklis liecina, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai saistītu matu krāsošanu ar vēzi, vairāki pētījumi uzsver ar matu krāsošanas līdzekļiem saistīto toksicitāti un kancerogenitāti kā sabiedrības veselības problēmu. 

Sistēmu stratēģijas, kas ietver kvantitatīvo modelēšanu, var sniegt skaidrību par saskares izraisītām šūnu un molekulārām izmaiņām, kuras citādi varētu palikt neatklātas. Paredzams, ka šīs pašreizējās un jaunās toksikoloģijas metodes ļaus ievērojami labāk novērtēt sarežģītus maisījumus, piemēram, matu krāsas, un tādējādi ļaus izvērtēt šo sabiedrības veselības problēmu, balstoties uz datiem un uz faktiem. 

Izlasot virkni rakstu par matu krāsu toksicitāti un kanceroģenēzi vai izdarīt dažus secinājumus – nekrāsot matus biežāk kā reizi mēnesī (12 reizes gadā), nekrāsot matus mēnesi pirms grūtniecības, grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. 

Matu krāsas nav nāvējoši indīgas, ja vien tās netiek norītas. Toties tās var būt toksiskas audiem un izraisīt spēcīgas reakcijas. PPD (P-fenilēndiamīns) ir visizplatītākā viela tumšajās krāsās. Tā ir spēcīgs alergēns, kas var izraisīt smagu dermatītu, pietūkumu un retos gadījumos pat anafilaktisko šoku. Amonjaks un resorcinols var kairināt elpceļus un ādu. Amonjaks palīdz krāsai iekļūt matā, bet vienlaikus var radīt dedzinošu sajūtu uz galvas ādas.

Es neticu, ka zināma daļa ķīmisko vielu un endokrīnās sistēmas darbību traucējošas vielas caur galvas ādu nenonāk asinsritē. Jādomā, ka tie ir salīdzinoši mazi ķīmisko inžu daudzumi un organisms šīs indes spēj izvadīt, tomēr aknām tās kaitē. 

Jautājums būtu – ja nu ir neapvaldāma vēlme krāsot matus, derētu šo to ievērot. Būtu jāveic testu uz elkoņa locītavas 48 stundas pirms matu krāsošanas. Būtu labi palielināt intervālus starp matu krāsošanām. Matus būtu jākrāso labi vēdināmā telpā, matu krāsa nebūtu jātur ilgāk, kā norādīts instrukcijā. Tonējošie šampūni un krāsas bez amonjaka ir saudzīgāki.

Patīk kādam šī atziņa vai nē, bet matu krāsa ir inde.