Pēc pieciem gadiem veselības aprūpes sistēmā varētu trūkt aptuveni 2400 darbinieku, konferencē “Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā” par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
To apliecinot Labklājības ministrijas (LM) apkopotie dati par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu veselības un individuālās aprūpes profesijās.
Viņš norādīja, ka līdz ar sabiedrības novecošanos veselības aprūpes joma kļūst arvien nozīmīgāka. Novērojams, ka jau tagad trešdaļai sabiedrības veselības problēmas ierobežo ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.
Vienlaikus tautsaimniecības ilgtspējīgai attīstībai ir kritiski svarīgi nodrošināt nepieciešamo speciālistu skaitu veselības aprūpes sistēmā.
Izaicinājums novērojams īpaši jaunu darbinieku apmācīšanas procesā, kas ir ilgstošs.
Kā atzīmēja Miezainis, EM šobrīd strādā pie “sudraba ekonomikas” attīstīšanas un motivējošu pasākumu kopumu izveides, lai pēc iespējas ilgāk noturētu cilvēkus darba tirgū.
EM pārstāvis, atsaucoties uz LM datiem, norādīja, ka pērn veselības un individuālās aprūpes profesijās nodarbināto liels īpatsvars novērojams tieši vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem. Šajā vecuma grupā pērn strādājuši nedaudz virs 14 000 iedzīvotāju.
Piektdien Rīgā notiek starptautiska konference “Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā”, kurā eksperti un politikas veidotāji diskutē par veselības aprūpes darbaspēka izaicinājumiem un risinājumiem Eiropā.
Pasākuma aktualitāti Veselības ministrijā (VM) pamato ar to, ka cilvēkresursu nodrošinājums veselības aprūpē ir viens no lielākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan citviet Eiropā. To vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija, izgaismojot, cik būtiska krīzes apstākļos ir pieejamība veselības aprūpei un veselības aprūpes sistēmas kapacitāte.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
kur tad tie darbinieki paliks???mediķi ir ilgdzīvotāji un pensijas skaitīties darbā netraucē.
padarbojas pāris stundas un slodze gatava. varbūt beigs tās haltūras un maksas pieņemsanas valsts kabinetos .
Bravo! Sniegums tuvojas kuminācijai – kādēļ lai šajā nozarē būtu citādāk kā citās (žogu, tiltu , dzelzceļa un aviokompāniju). Treknie puntni savus kuponus nogriezuši, relaksēti lūkojas Vidusjūras peizāžā.
Kas tā tāda pa veselības aprūpi?
Ko tas, bļeģ, nozīmē?
Vienīgais pa ko man nau bijs jāmaksā (nu 2,50…) i rentgens, pēc tam kad es biju sadziedējis locītavas lūzumu mājās pats, un man vajadzēja ķirurga “aci”.
Zobārstu atļauties nevaru, jo darba te nau. Žoklis izpujis.
Ja es sadragātu roku/kāju tā līdz amputācijai – meklētu stiepli, stāpleri un Jonsered/HILTI, nevis kaukādu “veselības aprūpi”.
Kad 1reiz nosprāgs visi tie Vienotību vēlētāji?
Zobus mazgāt neesi mēģinājis?