SKDS oktobrī veiktās aptauja liecina, ka nemainīgi līderis ir partija “Saskaņa”, par kuru balsotu 22,5% vēlētāju. Otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība, par kuru balsotu 13,1%, bet trešajā vietā Nacionālā apvienība, kura varētu iegūt 9,5% vēlētāju atbalstu.
Ceturtajā vietā ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas ir apsteigusi “Vienotību”. JKP ir 3,9% vēlētāju atbalsts, bet “Vienotībai” – 3,5%.
Latvijas Reģionu apvienību (LRA) atbalstītu ar 3,4%. Par jauno politisko spēku “Kustību Par” oktobrī balsotu 1,2% vēlētāju.
Šie seši iepriekšminētie politiskie spēki arī iekļūtu parlamentā, ja proporcionāli sadalītu neizlēmušo balsis katrai no partijām. Par savu balsojumu oktobrī nezināja 23,5%, bet 13,8% respondentu vēlēšanās nepiedalītos.
Līdz ar to 5% barjeru, kas nepieciešama, lai politiskais spēks Saeimā iegūtu deputātu mandātus, oktobrī pārvarētu “Saskaņa” (35,8%), ZZS (20,9%), Nacionālā apvienība (15,2%), JKP (6,3%), “Vienotība” (5,6%), LRA (5,4%).
Salīdzinot ar septembri, oktobrī par 1,9 procentpunktiem pieaudzis Nacionālās apvienības reitings. SKD aptaujā partijai pēdējā gada laikā tik augsts reitings nav bijis.
Arī partijai “Saskaņa” reitings pieaudzis, pat vairāk – par 2,3 procentpunktiem, tomēr tai ir bijis arī augstāks reitings. Savukārt ZZS oktobrī, salīdzinot ar septembri, reitingu kāpums ir par 1,5 procentpunktiem. Tas kāpis nedaudz arī Latvijas Reģionu apvienībai, iespējams, uz “Vienotības” un Jaunās Konservatīvās partijas rēķina, jo šīm partijām ir nelieli kritumi.
SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš spriež, ka pašlaik ar iedzīvotāju simpātijām politiskajām partijām “ir neskaidrība un nenoteiktība”.
“Izskatās, ka ir tikai trīs partijas, kas var lepoties ar ļoti lielu atbalstu – tā ir “Saskaņa” un Nacionālā apvienība, partijas, kurām ir stabili atbalstītāji, kurām ir elektorāts, arī ZZS mēs pie šīs grupas varam pieskaitīt, bet ar tādu atrunu, ka viņi šobrīd ir pie varas. Viņus publika uzskata par varnešiem un no viņiem arī prasa atbildību, kas un kā notiek valstī,” sacīja Kaktiņš.
Savukārt politologs Ivars Ījabs norādīja, ka “Vienotības” elektorāts šobrīd ir izšķīdis un tas grozās daudzos dažādos politiskajos spēkos. “daļa ir pie NA, daļa pie ZZS”.
“Arī partiju politiķi sāks skatīties, ko ar šiem reitingiem iesākt. Tur sāks runāt par apvienošanos. Tomēr tu nevari būt pirmais, kas prasa apvienoties, jo tā ir vājuma pazīme, tev ir jābūt tam, ko uzrunā,” norādīja politologs.
“Ja šobrīd notiktu vēlēšanas un nobalsotu atbilstoši aptaujai, mēs redzētu tādu koalīciju, kur ir divi dominējošie vēlētāji, un mazos brālīšus – proti to, kas ir palicis pāri no “Vienotības”,” pieļāva Ījabs.
13. Saeimas vēlēšanas notiks 2018. gada 6. oktobrī, pēc nepilna gada.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!