Pa ceļam no SAB līdz arhīvam “pazuduši” vairāk nekā 3000 čekas ziņotāju

čekas maisi

Publiskotajā bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) alfabētiskajā kartotēkā trūkst gandrīz 700 aģentu kartīšu, vēsta žurnāls “Ir”, kas izveidojis “čekas” aģentu elektronisku datubāzi un salīdzinājis to ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) informāciju.

Žurnāls izpētījis, ka VDK alfabētiskās kartotēkas apjoms izrādās daudz mazāks, nekā solīts, turklāt atšķirība mērāma simtos vai pat tūkstošos – atkarībā no tā, kurus TSDC nosauktos datus ņem par atskaites punktu.

“Alfabētiskā kartotēka satur 7998 kartītes,” bija teikts TSDC sagatavotajā skaidrojumā, kas decembrī publicēts arhīva mājaslapā līdz ar čekas kartotēkām. Taču alfabētiskajā kartotēkā atrodami dati tikai par 7291 cilvēku. Dažiem aģentiem bija pa divām vai pat trim kartītēm, tāpēc publicētās alfabētiskās kartotēkas kopskaits ir nedaudz lielāks – 7320. Starpība ir vēl lielāka un pārsniedz pat 3000 vienību, ja publicēto kartotēku salīdzina ar skaitli, ko TSDC nosauca medijiem novembrī pirms “čekas maisu” atvēršanas – tad tika ziņots, ka alfabētiskajā kartotēkā ir 10 612 kartītes. Vēl cits skaitlis – 9723 – parādās oficiālajā pieņemšanas un nodošanas aktā, ko aprīļa beigās parakstījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs, nododot fiziskās kartotēkas Nacionālajam arhīvam.

Pērn 1.novembrī oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” interneta portāls informēja, kāds ir decembrī publicējamo trīs VDK aģentu kartotēku apjoms. TSDC vadītāja Zinta Ābola sniedza šādus skaitļus: alfabētiskajā kartotēkā 10 612 kartītes, statistiskajā – 4141, ārštata darbinieku – 75. Šos pašus skaitļus pērn sniedza arī SAB, kura ietvaros darbojas TSDC, – kopējais VDK aģentu kartīšu daudzums ir 14 753, alfabētiskajā kartotēkā 10 612 un statistiskajā kartotēkā 4141.

Taču jau pāris mēnešus vēlāk, kad ieskenētās kartītes publiskoja internetā, to kopskaits uz papīra pēkšņi bija sarucis – TSDC skaidrojumā, kas publicēts Nacionālā arhīva interneta vietnē, lasāms jau stipri mazāks skaitlis: 7998 kartītes alfabētiskajā kartotēkā. Šī skaidrojuma autors bija ilggadējais TSDC vadītājs, tagad konsultants Indulis Zālīte.

SAB, TSDC un Nacionālais arhīvs situācijai skaidrojumu nav spējuši dot. “Tā ir absolūta mistika,” par novembrī TSDC nosaukto alfabētiskās kartotēkas kopskaitu 10 612 izteicies Zālīte. Viņš pats neņemas to izskaidrot un par šī skaitļa rašanos neesot guvis skaidrību arī no Ābolas. Zālīte arī neesot varējis īsti pamatot, kā ticis pie kartīšu skaita 7998, ko ierakstījis TSDC skaidrojumā arhīva interneta lapā – liekas, ka esot skaitījis no digitālām kopijām.

Arī Nacionālais arhīvs pagaidām nezina atbildi uz jautājumu, cik aģentu kartīšu īsti ir VDK alfabētiskajā kartotēkā. Arhīvs pērn no SAB saņēma tikai ieskenētos kartīšu attēlus, nevis fizisko kartotēku. 3.decembrī parakstītajā pieņemšanas un nodošanas aktā nav minēts kartīšu skaits trijās digitalizētajās kartotēkās, bet gan tikai datu apjoms un elektronisko failu kopskaits mapēs. Proti, divās zibatmiņās nodoti kopumā 62,65 gigabaiti informācijas. Arhīvs digitalizētās kartītes pirms publicēšanas neskaitīja, uzsvērusi arhīva direktore Māra Sprūdža. Arhīvs arī nav pārbaudījis skaitļus, ko Zālīte minējis arhīva interneta vietnē publicētajā skaidrojumā, jo paļāvušies uz pieredzējušā čekas dokumentu pētnieka profesionālismu.

Tikai 24.aprīlī arhīvs no SAB saņēma arī fiziskās kartotēkas, un tagad ir sākusies dokumentu pārbaude, lai varētu pabeigt to pieņemšanu. Šajā dokumentā parādās vēl cits alfabētiskās kartotēkas kartīšu skaits – 9723.

Kopš VDK dokumentu pārņemšanas arhīvs jau ir atklājis vienu nelielu kļūdu TSDC iesniegtajos dokumentos – saistībā ar aģentu uzskaites papildu kartotēku jeb, pašas čekas saīsinājumā, DKUA. Tās saturs pagaidām vēl nav publiskots, jo nezināmu iemeslu dēļ šī kartotēka pērn netika iekļauta likumā par VDK dokumentu publicēšanu. Tikai pēc “čekas maisu” atvēršanas daži vēsturiskās izpētes komisijas locekļi sāka celt trauksmi, ka visi aģentu vārdi tomēr nav atklāti, un tad nāca gaismā informācija par šo papildu kartotēku. Tajā ir 447 kartītes, taču TSDC uzskaitē un arī pieņemšanas un nodošanas aktā ir norādīts skaitlis 446. Zālīte skaidrojis, ka tā bijusi drukas kļūda.

Kā atzīmē izdevums, redzot vairākus tik atšķirīgus alfabētiskās kartotēkas skaitļus, atmiņā uzausuši nostāsti par aģentiem, kuru vārdi no VDK kartotēkas izņemti. Zālīte gan noliedz, ka tas būtu bijis iespējams.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,TwitterYoutube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
augusts
augusts

Lai tikai nesaka, ka kādu vervēja piespiedu kārtā. Uz VDK stukaču vietām bija jāstāv rindā lai tiktu. Bijušajā DDR Austrumvācijā un Čehoslovākijā katrs 3. iedzīvotājs bija Štāzī ziņotājs. LPSR tik lielas kvotas varbūt nebija, bet diez vai latviešiem bija mazāka kāre stučīt, dabūt ārpuskārtas dzīvokli un atļauju braukt uz “kapvalstīm”.

SKAIDĪTE
SKAIDĪTE

NAV JĀBRĪNĀS, KUR PALIKUŠAS KARTĪTES!? DAŽS LABS IZLIEKAS PAR ”GODĪGU” CILVĒKU, LAI GAN LĪDZ TAM TĀLU…ČEKAS MAISI JĀTURPINA PUBLICĒT! IR JĀZIN TO BEZGODĪGO CILVĒKU VĀRDI, KURU SADARBOŠANĀS REZULTĀTĀ CIETA NEVAINĪGI, VĒL ARĪ TIE CILVĒKI, KURI ATTEICA SADARBOTIES! VIŅIEM TIKA ATŅEMTAS TIESĪBAS IEGŪT IZGLĪTĪBU IZVĒLĒTĀ SPECIALITĀTĒ?! CIETA ARĪ ĢIMENES LOCEKĻI, KURI NEVARĒJA IZPRAST PĒKŠŅĀS IZMAIŅAS SAVĀ ADRESĒ…AR GADIEM UZZINĀM VISAS ATBILDES UZ DAUDZAJIEM ”KĀPĒC”?! PAR NODARĪTO ĻAUNUMU IR JĀMAKSĀ. CENA, DIEMŽĒL, NAV MAZA…ARĪ DZĪVE LIEK ATZĪMES PAR PADARĪTO DARBU…

Svētais Pēteris
Svētais Pēteris

Bez žuļic;ibām nekur nevar Latvij;a neko nevar izdarīt!

Stienis
Stienis

Nu, nu – nesāc nu vispārināt un visu šo kroplību attiecināt uz katru no mums un visu mūsu valsti.