Nils Sakss Konstantinovs: 10 rīcības punkti labām skolām Latvijā

NILS SAKSS KONSTANTINOVS

Iedvesmojoties no Alvja Hermaņa idejas par labāku politisko sistēmu, piedāvāju arī savu priekšlikumu kaut kam labākam.

10 rīcības punkti labām skolām Latvijā

1.Skolu vada direktors, nevis ministrija. Minimāla pārraudzība no ministrijas, pilna rīcības brīvība un atbildība skolai. Katrs direktors nāk ar skaidru vīziju par to, kas ir laba skola un kā viņš to plāno izveidot. Ministrijas svarīgākais uzdevums ir palīdzēt direktoram to izdarīt.

2. Dažādi bērni, dažādas skolas. Pieci dažādi skolu veidi, kas piemēroti dažādiem bērniem, spējām un vecāku vēlmēm: Iekļaujošā, Vispārējā, Jaunskola, Ģimnāzija, Profesionālā. To, cik katras kategorijas skolas ir nepieciešamas, nosaka pēc aptuvena aprēķina: 20% iekļaujošās, 40% vispārējās, 30% profesionālās, 1% ģimnāzijas. Izņēmums ir Jaunskolas (atlikušie 9%), kas ir dažādas eksperimentālās, māj-, mikro- vai digitālās tehnoloģijās balstītās skolas – tās var rasties visur, kur ir vismaz 1 bērns un 1 pieaugušais, kas gatavs uzņemties atbildību par viņa skološanu. Tātad, skolas varēs darboties arī ikvienā attālā lauku vietā..

3.Skolas vērtē starp līdzīgām skolām, nevis salīdzina pēc viena standarta. Iekļaujošās skolas vērtē pēc kritērija: Cik labi bērni jūtas un attīstās šajā skolā? Vispārējās: Cik labi bērni mācās šajā skolā?

Ģimnāzijas: Cik augstu šīs skolas absolventi spēj konkurēt starptautiskajā vidē un pasaules top universitātēs?

Profesionālā: Cik labi studenti spēj strādāt, pelnīt un pilnvērtīgi uzsākt pieaugušā dzīvi?

Jaunskola: Cik apmierināta ģimene vai kopiena ir ar šo skolu vai apmācības formu?

4.Trīs prioritātes visiem: lasīt, rakstīt, rēķināt. Neatkarīgi no skolas tipa, visiem bērniem tiek intensīvi mācīta latviešu valoda un matemātika. Šie ir vienīgie priekšmeti, kuros ir vienoti standarti un ministrija veic kopīgu skolēnu monitoringu sākot no 1.klases. Skolām ir pieejamas izbraucienu komandas – pieredzējuši pedagogi, mentori, skolotāju treneri, klases asistenti – kas uz noteiktu laiku ierodas skolā, lai palīdzētu uzlabot rezultātus šajās sfērās. Ārpus šīm prioritātēm, iekļaujošās skolas veido savu programmu atbilstošu konkrētās skolas kontekstam, bet vispārējās skolās mācās bilingviāli latviešu un angļu valodās pēc Starptautiskā bakalaurāta (IB) programmas, papildus apgūstot latviešu valodu un literatūru, Latvijas vēsturi un valsts aizsardzības mācību.

5.Vecākiem – plašāka izvēle, lielāka atbildība. Gala izvēle par bērna izglītošanu pieder ģimenei. Katrā skolā vecāki veido vecāku padomi, kura kopā ar valdi apstiprina darbā direktoru un dod mandātu īstenot viņa vīziju un redzējumu. Tāpat kā ikvienam vecākam ir tiesības izvēlēties savam bērnam piemērotāko skolu, tāpat ikvienai skolai ir tiesības atteikt uzņemšanu, ja bērna vajadzības nav atbilstošas skolas profilam vai iespējām.

6.Profesionālās skolas profesijas apgūšanai. Audzēkņiem profesionālajās skolās nav jāapgūst arī vispārējās skolas mācību viela. Viņu uzdevums ir pēc iespējas labāk apgūt izvēlēto profesiju un uzsākt pastāvīgu, labi nodrošinātu dzīvi. Papildus profesijas vajadzībām, viņi apgūst tikai matemātiku, latviešu valodu un vēsturi, kuros kārto vienu gala eksāmenu.

7.Katram bērnam divi pulciņi. Lai bērns attīstītos veselīgi un vispusīgi, katram bērnam Latvijā skolas gada laikā jātiek nodarbinātam divos ārpusklases pulciņos, no kuriem viens ir saistīts ar fizisku aktivitāti, bet otrs ar mākslu, amatniecību vai kultūru. Tie, kas vēlas nodarboties padziļināti, to var darīt sporta vai mākslas skolās. Citi – nodarbībās skolā pēc stundām. Vēl citi – jauniešu mājās, neformālās izglītības organizācijās, draudzēs, interešu klubos vai kopā ar ģimeni.

8.Ideoloģiski brīva, katram droša skola. Skolas ir vietas, kur kopā sadzīvo dažādi bērni no dažādām ģimenēm un pārliecībām. Tādēļ skola izvairās no nesaistītu NVO vai skolā nestrādājošu personu piedāvātām programmām, kursiem, skolēnu apmācībām u.tml. Izņēmums ir tad, ja skola ir skaidri definējusi un vecāku padome ir apstiprinājusi kādu noteiktu ideoloģisko pārliecību – piem., kādā reliģijā, konfesijā vai īpašā dzīves filozofijā balstītu programmu.

9.Zero Homework. Tāpat kā pieaugušajiem nav jāstrādā pēc darba laika, tāpat bērniem pēc mācībām nav jāmācās. Šo laiku ir labāk veltīt kopā būšanai ar ģimeni, draugiem, sportošanai, hobijiem un atpūtai no skolas. Lai šo sasniegtu, skolās ir vismaz viena mājas darbu stunda un iespēja skolā apgūt stundā nesaprasto vai pabeigt iesākto. Izņēmums ir ģimnāzijas, kur no skolēniem tiek sagaidīts nopietns pastāvīgs darbs arī ārpus stundām. Šis pats princips attiecas arī uz pedagogiem: jebkādi papīri, sapulces, kursi samazināti līdz minimumam, lai maksimuma laika varētu veltīt tikai savam tiešajam darbam – bērnu mācīšanai. Kad atpūšas bērni, atpūšas arī skolotāji.

10.Kustības, miegs, ēdiens. Visās skolās tiek ievērots princips līdzvērtīgi rūpēties par skolēna ķermeni un garu, fizisko un mentālo veselību. Reālajā dzīvē tas nozīmē nestrukturētu un kustīgu brīvo laiku vismaz 45 minūtes dienā, labu, vēlams vietējo pārtiku, siltas brokastis visiem, 15 minūšu snaudu tiem, kas to vēlas, un pusaudžiem mācību sākumu ne ātrāk kā 9.00 no rīta.

Šis, protams, ir ideālais modelis apspriešanas stadijā, nevis tuvāko darbu saraksts. Kādas jūsu domas?

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!