Nils S.Konstantinovs: Narkotiku dekriminalizācijas kampaņa izskatās pēc mēģinājuma piesaistīt vēl vairāk naudas pakalpojumiem, kuros jau šobrīd tiek dedzināti miljoni

“Pēc cipariem – katrs ceturtais Latvijas pusaudzis ir kaut kur ārstējies no atkarībām,” sociālajā vietnē Facebook raksta Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.

“Tas ir vairāk, nekā mums vispār ir pusaudžu, kas būtu pamēģinājuši kādu kaitīgu vielu… Saistībā ar dekriminalizācijas kampaņu – nupat jau parādījušies dažu organizāciju uzsaukumi, kas palīdz labāk saprast šo pēkšņo interesi. Psihiatre Beinarte intervijā pauž, ka jāceļ trauksme: neesot nekādu līdzekļu darbam ar atkarīgiem pusaudžiem un steidzīgi jāpiešķir nauda jauniem projektiem.

Apskatījos dažus faktus.

Labklājības Ministrija vien darbam ar atkarīgiem pusaudžiem pēdējā laikā atvēlējusi vairākus miljonus eiro.

Par šo naudu, piemēram, tiek īstenotas tādas programmas kā Pusaudžu resursu centrs un citas. Valsts tās iepērk no privātuzņēmējiem. Pēc viņu pašu datiem, pagājušajā gadā vienā šādā programmā ir “palīdzēts 11 000 pusaudžu”, bet 2022.gadā – 8 000.

Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir 100 tūkstoši pusaudžu (12-17 g.v.), tas nozīmē, ka viena programma vien divu gadu laikā ir ārstējusi un “palīdzējusi tikt galā ar atkarībām” katram piektajam Latvijas pusaudzim. Šim klāt vēl jāpieskaita citas programmas, pašvaldības un sociālo dienestu palīdzība, atkarību kabineti, narkologi, privāti strādājošie speciālisti.

Precīzu skaitu nevarēs iegūt, bet pēc šiem cipariem katrs ceturtais Latvijas pusaudzis, izskatās, ir kaut kur ārstējies no atkarībām.

Tas ir vairāk, nekā mums vispār ir pusaudžu, kas būtu pamēģinājuši kādu kaitīgu vielu… Šie cipari, līdz ar iztērētajiem līdzekļiem, protams, ir absurdi. Īpaši ņemot vērā, ka atkarību problēma nevis samazinās, bet palielinās. Un kā izrādās, problemātiskos pusaudžus nemaz neesot kur likt.

Vai nu Labklājības ministrijas programmās “manipulē” datus un uzdod krietni lielākus. Vai nu mēs masīvi “psiholoģizējam” bērnu problēmas un vedam visus uz speciālistu kabinetiem, ko vajag un nevajag. Vai arī tas, ko šajos kabinetos dara ar viņiem, nav pārāk efektīvi. Un varbūt viss kopā.

Pašreizējā sistēma to provocē.

Pakalpojumu sniedzējiem ir izdevīgi strādāt ar pēc iespējas lielāku skaitu bērnu, jo par to no valsts var dabūt pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Protams, tas nozīmē, ka nav gan iespējams nodrošināt īsti kvalitāti, ne arī ir interese strādāt ar pa īstam “grūtajiem” pusaudžiem.

Vēl viens piemērs – valsts var iepirkt trīs mēnešu rehabilitācijas programmu. Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka pusaudzis atnāk uz kabinetu (ja tiešām atnāk) vienreiz nedēļā uz vienu stundu. Tātad 3 mēnešu programma uz papīra dzīvē nozīmē 12 stundas jeb mazāk nekā vienu dienu darba.

Visbeidzot, mums joprojām nav nevienu datu par to, cik efektīvas vispār ir šīs palīdzības.

Mēs tērējam miljonus, bet nezinām, vai šie miljoni ir palīdzējuši kaut vienam pusaudzim.

Šādā situācijā ir neprātīgi (un arī nekaunīgi) prasīt vēl vairāk naudas.

Vispirms mums būtu jāsaprot, kur īsti aiziet esošie atkarīgajiem pusaudžiem paredzētie miljoni.

Un tad jāpadomā, vai tiešām tas, kā mēs tos tērējam, ir viņiem palīdzoši. Citādi izskatās, ka visa dekriminalizācijas kampaņa būs bijusi tikai mēģinājums piesaistīt vēl jaunas valsts naudas pakalpojumiem, kuros jau šobrīd tiek dedzināti miljoni.

Mums vajag nevis jaunas naudas un programmas, bet jaunu pieeju. Un es droši zinu, ka mums nevajag vēl vairāk dublēt jau esošās programmas. Ar atkarīgiem pusaudžiem ir jāstrādā uz ielām, sporta zālēs, skolās un skeitparkos.

Nevis tikai speciālistu kabinetos.”

Ir bezjēdzīgi kabinetos strādāt ar jauniešiem, kas ir atkarīgi no narkotikām, nestrādājot reālajā vidē, kur viņi ar narkotikām saskaras. Tādu pārliecību Latvijas Radio programmā Labrīt izteica Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Viņš atzina, ka ir pieļautas daudzas kļūdas, piemēram, slēdzot rehabilitācijas iestādes, kuras ar šādiem pusaudžiem strādāja. Interviju var noklausīties ŠEIT.

⁉️ pēc cipariem – katrs ceturtais Latvijas pusaudzis ir kaut kur ārstējies no atkarībām. 🤔 Tas ir vairāk, nekā mums…

Posted by Nils Sakss Konstantinovs on Piektdiena, 2024. gada 26. jūlijs

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
akta
akta
1 mēn. atpakaļ

Patiešām te ir apbrīnija spēja pūst burbuļus padomju varas degradētā sabiedrībā. Te tamponautomāti un kontracepcijas līdzekļi jādala un janodrošina bezmaksas pieeja, lai vismaz varētu sagatavoties un nokārtot centralizētos eksāmenus ar “2–” jeb 15%. Te apskaidrība jāvieš, kas patiesībā notiek kondženē un seksodroms ir jāpadara plašāk piejams visiem. Te policija jaievieš novērošanas monoitoringā, lai tikai skatītāji kādos koncertos vardarbīgi neskatītos uz dziedātājiem. Patiesas problēmas ziniet. Tomēr ne visi vēl saprot. Te tās vielas kritiski ir vajadzīgas. Skolas jāmāca kā pareizi lieto, kā izdalīt un dalīties. Vai tad tas ir mazāk svarīgi par dzimuma apzināšanu sākumskolā un pirmo iemaņu apgūšanu masturbācijā? Noteikti… lasīt vēl »

dakters
dakters
1 mēn. atpakaļ

Kāpēc jauniešu ārstēšana ir uzticēta Labklājības ministrijai???? Tur nav ne speciālistu, ne prasmju. Tā ir iestāde, kas nodarbojas ar pensiju aprēķinu, bērnu pabalstu, slimības lapu aprēķinu un bezdarbnieku pabalsta aprēķinu un izmaksu. Tur pārsvarā strādā grāmatveži. Sanāk, ka iedalīts tāpēc, lai arī labklājības ministrs un viņā politiskā partija tiek pie kādiem plūstošiem, nekontrolētiem ES un valsts budžeta līdzekļiem……

ka tik nāk un ripo
ka tik nāk un ripo
1 mēn. atpakaļ

Neparasti, ka pat dakterītis sāk uztvertNez kā saglabājis te skaidrāku skatu alkatības plosītajā cumftē