NEPLP potenciālais loceklis Putnis savulaik novedis “Delnu” līdz maksātnespējai

Ar pirmo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātu iztaujāšanu ir sācies process, kurā no 15 kandidātiem tiks izraudzīti divi, kas aizpildīs vakantās vietas. Kā vienu no atbilstošākajiem
NEPLP locekļa amatam Sabiedriskā konsultatīvā padome ir atzinusi arī kādreizējo sabiedrības par atklātību «Delna» vadītāju Robertu Putni, kā jau vēstījām iepriekš.

Saistībā ar iepriekšteikto, atkal aktuāls kļūst portālā nra.lv 2018. gadā pirmsvēlēšanu laikā publicēts raksts, kurā bijušais organizācijas Sabiedrība par atklātību «Delna» direktors Gundars Jankovs pauž sašutumu, ka 13.Saeimas vēlēšanās kandidē viņa priekšgājējs šīs organizācijas vadībā Roberts Putnis.

Pārvaldības principi

«Par Putņa darbiem spilgti liecina tas, kā viņš Delnu iedzina faktiskā maksātnespējā. Labas pārvaldības princips – tas, Civillikuma valodā runājot, ir, kad tu ar savu vai svešu mantu rīkojies kā gādīgs saimnieks. Bet labas pārvaldības princips un Putnis nav savienojami,» Neatkarīgajai teica G. Jankovs.

Lietas būtība

R. Putnis, sākot vadīt Delnu jau pirms «treknajiem gadiem», kā arī vadot šo organizāciju «treknajos gados», paņēma bankā divus lielus kredītus, kas ļāva kādu laiku arī «trekni» padzīvot Delnas aktīvistiem. Savukārt G. Jankovs pārņēma Delnas vadību pavisam «liesajos gados», kad  Delnai izbeidzās arī plašais finansējums no Sorosa fonda Latvija, un Jankovam nācās sūri un grūti izbaudīt R. Putņa plašās saimnieciskās darbības sekas.

Firmas.lv dati liecina, ka R. Putnis vienu gadu – no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 20. jūnijam – ir bijis viens no Delnas valdes priekšsēdētājiem, bet otra valdes priekšsēdētāja tobrīd ir bijusi arī [tagad 13.Saeimas deputāte] Inese Voika. Respektīvi, kā to liecina Uzņēmumu reģistra dati, šajā laika posmā Delnā ir bijusi divvaldība. Bet pēc tam gan līdz 2008. gada 21. maijam R. Putnis Delnā ir bijis galvenā persona. Savukārt G. Jankovs  Delnas  vadītājs ir bijis no 2013. gada augusta līdz 2016. gada aprīlim.

Divi kredīti

«Putņa saimnieciskā darbība izpaudās tā – viņš 2004. gadā paņēma hipotekāro kredītu Delnai 113 000 ASV dolāru apmērā dzīvokļa iegādei. Tā summa tiem laikiem bija adekvāta, jo dzīvoklis tika nopirkts Rīgas centrā, Čaka ielā. Bet tad Putnis «treknajos gados» – 2006. gada decembrī un 2007. gada janvārī – kā Delnas vadītājs paņēma klāt vēl 100 000 eiro, un sākotnēji tas tika paņemts kā patēriņa kredīts. Pēc tās informācijas, kas bija manā rīcībā, šī nauda tika iztērēta algām un dažādām stipendijām – lai labi dzīvotu. Nauda, iespējams, tika iztērēta arī t.s. lietussargu revolūcijas pasākumiem. Pēc dokumentiem varēja redzēt, ka tolaik Delnā labi padzīvoja.

Vēlāk šo patēriņa kredītu pārkreditēja, palielinot sākotnējā hipotekārā kredīta pamatsummu par šiem 100 000 eiro.

Tādējādi tika palielināts kredītslogs uz dzīvokli. Tā bija pilnīgi nepareiza domāšana – ka tiek paņemts patēriņa kredīts, bet tas slogs tiek pārnests uz nekustamo īpašumu. Tādējādi tika radīti draudi, ka nekustamo īpašumu nevarēs līdz galam izpirkt un tas tiks zaudēts, kā tas arī beigās bija.

Putnis, radījis problēmas, pats «notinās», un nākamajiem Delnas  direktoriem kopā ar organizācijas padomi jau bija jācīnās ar sekām.

Sākotnēji Sorosa fonds diezgan viegli deva naudu šā kredīta pakāpeniskai dzēšanai. Bet, kad es kļuvu par vadītāju, bija iedota pēdējā nauda no Sorosa fonda, kuru varēja tērēt kredītam. Jo to naudu, kas paredzēta konkrētu projektu mērķu sasniegšanai, nedrīkst tērēt kredīta dzēšanai. Manos laikos arī projektu naudu vairs nebija viegli dabūt, jo arī uz to bija liela konkurence. Tādējādi Delnai vairs nebija naudas, ko maksāt par kredītu. Bija jādomā par ziedojumu piesaisti. Bet ar to veicās tik slikti, ka tādas summas piesaistīt nevarēja.

Organizācijai draudēja maksātnespēja un bija jādara viss iespējamais, lai piesaistītu naudas līdzekļus tieši Putņa paņemto kredītu dzēšanai.

Gada garumā notika pietiekami smagas sarunas ar Swedbank par kredīta jautājumu. Mēs skaidrojām, ka sliktākais scenārijs ir Delnas maksātnespēja. Nolikvidējot Delnu, kas ietilpst starptautiskā Transparency tīklā, būtu starptautiska rezonanse. Mēs runājām arī ar Latvijas Swedbank mātes banku, tomēr viņi atbildēja, ka tā ir Latvijas uzņēmuma darīšana. Latvijas  Swedbank vilka līdz pēdējam ar domu, ka mēs naudu atradīsim, bet nebija jau, kur to naudu dabūt.

Beigās dzīvoklis tomēr bija jāpārdod. Mēs atradām klientu, kurš pērk dzīvokli, bet tomēr palika pietiekami liela aste. Dzīvoklis tika nopirkts par summu, kas bija mazāka par mūsu kredītu. Banka bija ar mieru. Tādējādi tikai tāpēc, ka Swedbank izrādīja korektu un pretimnākošu attieksmi, mums izdevās iziet no smagās situācijas «ar sausām kājām»,» atcerējās G. Jankovs.

Naudas vara

Parasti bankas bez atbilstošas ķīlas kredītus nedod. Neatkarīgā vaicāja, vai Delnai patēriņa kredītu bez pietiekama nodrošinājuma iedeva tāpēc, ka Swedbank valdes locekle Irīna Pīgozne tolaik bija arī Sorosa fonda Latvija valdes locekle? G. Jankovs atbildēja: «Es nezinu, kāpēc iedeva šādu kredītu, jo tas bija sešus gadus pirms tam, kad es kļuvu par Delnas vadītāju. Varbūt iedeva tāpēc, ka 2006.-2007. gadā bija liels uzplaukums un visiem bija daudz naudas? Varbūt tur kādas citas sarunas ir bijušas – es nezinu. Katrā ziņā dot 100 000 eiro kredītu biedrībai, kas ir sabiedriskā labuma organizācija, ir ļoti riskanti.»

Tāpat viņš atcerējās: «Izskatījās, ka iepriekš viņi labi bija dzīvojuši. Kad mēs vācāmies ārā no tā dzīvokļa, kuram bija vairākas telpas, tās visas bija piebāztas ar visādām nevajadzīgām lietām. Bukleti bija sapirkti – kaudzēm stāvēja neizdalīti, arī visādas uzlīmes. Bija redzams, ka bija milzīga nauda iztērēta, bet praktiskā ieguvuma nebija nekāda.»

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti  un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,    Twitter,  Youtube un Instagram!Facebook

Avots: nra.lv