Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja iztaujāt uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu divām amata vietām pieteikušos kandidātus.
Turpinot otrdien iesākto darbu, kad tika uzklausīti četri kandidāti, trešdien deputātu priekšā stājās pieci – rakstniece, Rīgas domes Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāte Eva Mārtuža, filozofs, bijušais interneta žurnāla “Satori.lv” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, RISEBA lektors Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzējs Ilmārs Jargans, žurnālists Jānis Zariņš un kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Roberts Putnis.
Tāpat kā pirmajā kandidātu iztaujāšanā katram kandidātam tika paredzētas 20 minūtes, lai gan dažos gadījumos šis laiks bija īsāks vai garāks, atkarībā no deputātu intereses un kandidātu spējām atbildēt uz deputātu jautājumiem. Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš cītīgi uzraudzīja laika ievērošanu, dažkārt pārtraucot kandidātu atbilžu sniegšanu, lai deputātiem paliktu laiks jautājumu uzdošanai, tomēr daži kandidāti tika steidzināti, lai gan 20 minūtes nemaz neiztērēja.
Pirmajai kandidātei Evai Mārtužai stājoties deputātu priekšā, Kaimiņš atgādināja, ka viņa jau otro reizi kandidē uz šo amatu. Sniedzot ieskatu par NEPLP darbu un uzdevumiem, Mārtuža uzsvēra, ka mediji veido kultūrtelpu, kurā mēs vēlamies labi dzīvot, un NEPLP ir savas funkcijas šī uzdevuma veikšanai, darbojoties kā mediju sadarbības un stratēģiskajam partnerim. Uzsverot finansējuma nepietiekamību mediju vidē, Mārtuža deputātus iepazīstināja ar ideju daļu finansējuma sabiedriskajiem medijiem iegūt no tehnoloģiju kompānijām, kuras izplata mediju saturu un gūst no tā peļņu. Kaimiņš gan jautāja, kāpēc viņa skaita naudu svešā maciņā?
Pirmajai kandidātei Evai Mārtužai stājoties deputātu priekšā, Kaimiņš atgādināja, ka viņa jau otro reizi kandidē uz šo amatu. Sniedzot ieskatu par NEPLP darbu un uzdevumiem, Mārtuža uzsvēra, ka mediji veido kultūrtelpu, kurā mēs vēlamies labi dzīvot, un NEPLP ir savas funkcijas šī uzdevuma veikšanai, darbojoties kā mediju sadarbības un stratēģiskajam partnerim. Uzsverot finansējuma nepietiekamību mediju vidē, Mārtuža deputātus iepazīstināja ar ideju daļu finansējuma sabiedriskajiem medijiem iegūt no tehnoloģiju kompānijām, kuras izplata mediju saturu un gūst no tā peļņu. Kaimiņš gan jautāja, kāpēc viņa skaita naudu svešā maciņā?
Kaimiņš arī sāka Mārtužu sīkāk izprašņāt par digitālo nodokli, ar kura starpniecību varētu finansēt medijus, bet Mārtuža atzina, ka detalizēti šo jēdzienu nevar paskaidrot. Norādot uz Mārtužas rakstiski komisijai iesniegtajā skatījumā pausto piedāvājumu “ierīkot īpašu reklāmas fondu, no kura tiktu finansēti” komercmediji, deputātus uzdeva precizējošus jautājums. No Mārtužas teiktā izrietēja, ka tas būtu “kopējais katls”, kurā savu artavu iemaksātu reklāmdevēji.
Deputāte Linda Liepiņa lūdza Mārtužu paskaidrot, kas domāts ar vīzijā minēto, ka “ES valstu mediji krievu valodā nekur neko neraida. Arī Latvijai jāpievienojas šai nostādnei”. Par šo jautājumu uzdeva arī Boriss Cilevičs, minot BBC, “Deutsche Welle” praksi raidīt arī krievu valodā. Mārtuža paskaidroja, ka, piemēram, viena trešdaļa no Latvijā FM apraidē raidošajām radio stacijām raida krievu valodā, kā arī daļa pārkāpj likuma normas. Par BBC un DW Mārtuža paskaidroja, ka tie ir pārrobežu kanāli, nevis valstu vietējie. Uz Liepiņas precizējošo jautājumu, vai par valsts naudu nebūtu jāfinansē raidīšana valodā, kas nav viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, Mārtuža atbildēja apstiprinoši.
Savukārt uz deputātes Daces Rukšānes-Ščipčinskas (AP) jautājumu par redakcionālās neatkarības izpratni, Mārtuža to salīdzināja ar radošo rakstnieces darbu, sakot, ka tā ir “brīva izvēle radīt to, kā es to redzu”. Mārtužas iztaujāšanas, kas ilga vien 13 minūtes, noslēgumā Kaimiņš atgādināja, ka iepriekšējā kandidēšanas reizē viņas vīzijā bijušas minētas pozitīvās ziņas, bet tagad vairs neesot. Mārtuža atbildēja, ka tas ir joprojām aktuāli, jo “cilvēkiem ir jāmīl sava zeme un valsts, un medijiem ir jāpalīdz to darīt”.
Lai gan Mārtuža patlaban ir Rīgas domes JKP frakcijas deputāte, ko gan nav norādījusi iesniegtajā CV, par viņas politisko piederību neviens deputāts jautājumus neuzdeva.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: delfi.lv
Lasītāju viedokļi