Valdība ceturtdien vienojās no nākamā gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro, tādējādi tā sasniegs 380 eiro.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka lēmumam necelt minimālo algu straujāk jeb par 37 eiro, kā to piedāvāja labklājības ministrs Jānis Reirs (V) , izšķiroša bija vakardienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrita pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.
Šo iemeslu dēļ šodien koalīcijā tika panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par 10 eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.
Iepriekš izskanēja, ka minimālās algas palielinājums par 10 eiro radīs papildu slogu daudzām valsts iestādēm, īpaši kultūras, veselības jomā un tas samazina pieejamo fiskālo telpu. Premjers arī piebilda, ka nepieciešams strādāt, lai pabeigtu iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir nepieciešams finansējums.
Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.
Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu.