Militārie ražotāji nemierā ar Aizsardzības ministrijas neskaidro komunikāciju

Nākamnedēļ Ministru kabinetā plāno skatīt Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju. Tajā aprakstīti mērķi militārās industrijas un ražošanas attīstībai Latvijā, taču joprojām trūkst plāna stratēģijas īstenošanai. Par to neizpratni pauž uzņēmēji, kuri ir gatavi iesaistīties, taču ministrija tiem nav atbildējusi – kas Latvijai ir vajadzīgs, ziņo “Nekā personīga”.

Piecus hektārus lielajā laukā Jaunmārupē līdz nākamā gada vidum plānots uzcelt rūpnīcu. Tā ir daļa no uzņēmuma “VR Cars” militāro visurgājēju “VR FOX” ražošanas plāna. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ali Jansons stāsta, ka gadā tur plānots izgatavot ap 200 mašīnām. Ap ražotni plānots mācību poligons, kurā apmācīs NBS instruktorus.

“VR Cars” 2020.gadā ieguva Aizsardzības ministrijas grantu mašīnas prototipa radīšanai. To uzraudzīja arī NBS, lai pārliecinātos, ka tā atbilst militārajiem standartiem un bruņoto spēku vajadzībām. 2022.gadā uzņēmums prezentēja pirmo auto. Togad mašīnu izrādīja arī militārajā parādē.

Virsbūvi, rāmi, amortizatorus un vairāk nekā 1500 citas mašīnai vajadzīgās detaļas ražo uz vietas garāžā Jaunmārupē. Pie mašīnas strādā inženieri, un mehāniķi.

Ali Jansons, VR CARS Valdes priekšsēdētājs, skaidro: “Mēs vairākus gadus ieguldām un ieguldāmās summas nav mazas, tas ir miljonos […] Neizrakstot nevienu rēķinu. […]

Savukārt no bankas tu nevari dabūt finansējumu…bet tur jau nav problēma, ka tā mašīna ir zaļa un ka tas ir militārs, tur jau vairāk ir tas, ka uzņēmums kā tāds, kamēr nav sācis ražot, kamēr tu nevari parādīt uzņēmuma datus, ka re kur esam saražojuši tik mašīnas, mums ir peļņa tik un mēs tur varam apmaksāt to naudu bankai, es gribētu teikt, ka tur vairāk jautājums ir tajā.”

Uzņēmuma jauda ļautu saražot līdz 50 mašīnām gadā, taču gatavas ir tikai divas. Šogad varētu uzbūvēt vēl trīs. Pērn novembrī valdība deva akceptu Aizsardzības ministrijai pirkt VR Fox. Paredzēts, ka iegādāsies vairāk nekā 30 transportlīdzekļus. Līgums joprojām nav noslēgts.

Trīs gados kopš Krievija karo Ukrainā Aizsardzības ministrijai joprojām nav skaidra plāna, kā attīstīt militāro industriju Latvijā. Uzņēmēji ministrijai pārmet to nepietiekamu iesaistīšanu plānošanā.

Pagājušā gada vidū Saeima apstiprināja Aizsardzības industrijas likumu. Aizsardzības ministrija izveidoja vadlīnijas uzņēmumu iesaistīšanai militāro spēju stiprināšanā. Aprēķināts, ka līdz 2028.gadam Nacionālajos bruņotajos spēkos valsts ieguldīs aptuveni 6,5 miljardus eiro, no kuriem absolūtais vairākums – 4,6 miljardi – paredzēti tieši spēju un infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai. Vadlīnijas gan ir tikai aptuvenas, jo NBS plāni tiek aktualizēti reizi trīs mēnešos, kas nozīmē, ka prioritātes var mainīties.

Tagad ministrija sagatavojusi arī aizsardzības industriju atbalsta stratēģiju. Ministrija plāno zaļā koridora ieviešanu militārās ražošanas dokumentu iegūšanai un atvieglojumus likumos militāro rūpnīcu izveidošanai. Plāns ir līdz 2028.gadam sākt vismaz 2 jaunu militāro ražotņu projektus.

Ivars Eniņš piemin konsultatīvo padomi, kuras izveidošana arī paredzēta stratēģijā. Drošības industriju tajā pārstāvēs Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Industrijas attīstības konfederācija, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Padome paredzēta, lai iesaistītu militāro vajadzību plānošanā arī uzņēmējus.

Militārās industrijas problēma ir finansējuma iegūšana no bankām. Marta sākumā Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks publiski aicināja uzņēmējus kredītu atteikumu gadījumā sazināties ar Latvijas banku. Kādas problēmas tā risinās, nav zināms, tas darīts nākotnes sadarbības drošībai.

“Nekā personīga” sazinājās ar trim lielākajām Latvijas komcerbankām. SEB un Luminor banka norādīja, ka atbalstījušas vairākus militāros ražotājus, bet detaļas neatklāja. Swedbank finansējumu militārai rūpniecībai nav prasījis neviens. Lai izsniegtu kredītus, bankas prasa biznesa plānu, bet militarajā jomā gala patērētāju skaits ir ieribežots, būtībā Latvijā tas var būt tikai NBS. Ja bruņotoe spēki neapstiprina, ka iegādāsies produkciju, banka finansējumu neizsniedz.

Ar trim no Sprūda pieminētajiem uzņēmumiem – “Origin Robotics”, “SAF Tehnika”, “”rankenburg Technologies” – marta sākumā noslēgti līgumi par investīcijām pretdronu un dronu notriekšanu sistēmu izveidē, bet ar ceturto “WeMPS” sarunas vēl turpinās. Konkrētas summas nav nosauktas, taču tas varētu būt līdz 10 miljoniem.

Paredzēts, ka Konsultatīvajā padomē pārstāvētas būs arī darba devēju un finanšu asociācijas, taču precīzu dalībnieku skaitu noteiks pēc stratēģijas apstiprināšanas valdībā. Nākamā ministrijas un drošības industriju uzņēmumu tikšanās plānota aprīļa vidū.