Mediķu neapmierinātība draud pāraugt vēl vienā streikā

Inga Paparde, Neatkarīgā

Politiskās partijas ignorē ne tikai nozarei un pacientiem dotos solījumus, bet arī turpina nepildīt pašu valdības deklarācijā apstiprinātos mērķus, atklātā vēstulē politiķiem un sabiedrībai norāda Latvijas jauno ārstu asociācija.

Tā nav tikai vienas mediķu organizācijas vēstule, kuru varētu neievērot, – neapmierinātību ar pašreizējo valdības politiku, neatvēlot veselības nozarei pašu solīto finansējumu 15 procentu apmērā no kopējiem budžeta izdevumiem, kopā ar jaunajiem ārstiem pauž ievērojams skaits pacientu organizāciju.

Atbalstu protesta akcijai, ko prasību neizpildes gadījumā rīkos ārsti, ir izrādījušas arī lielākās medicīnas nozares organizācijas – Latvijas ārstu biedrība, Latvijas māsu asociācija, Latvijas slimnīcu biedrība, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācija, Latvijas ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.

Uz sliekšņa nākamais streiks

Vēl īsti nav noslēdzies skolotāju streiks, kā pie durvīm valdībai un parlamentam klauvē veselības aprūpes profesionāļi kopā ar pacientu organizācijām. Latvijas jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs stāsta, ka 47 procenti no Latvijas ārstiem ir vecumā virs 55 gadiem, kas norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvija var pazaudēt gandrīz pusi no darbspējīgiem ārstiem. “Pēdējie dati rāda, ka katrs ceturtais jaunais ārsts ir gatavs pamest Latviju, un stāsts vairs nav tikai par atalgojumu, bet arī par iespējām strādāt cilvēcīgos apstākļos ar iespēju palīdzēt Latvijas pacientiem,”’ saka Artūrs Šilovs. “Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 55 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.”

Šie ārstiem un citiem medicīnas speciālistiem nepanesamie apstākļi ir saistīti ar nepietiekamo finansējumu veselības nozarei, ko politiķiem atgādina ārstu un pacientu organizācijas. “Jau četri mēneši ir pagājuši kopš 14. Saeimas apstiprināšanas brīža, kad vēl nākamie parlamenta locekļi izteicās par veselības aprūpes nozares nozīmīgumu, nepieciešamo nozares finansiālo atbalstu un nozares sakārtošanu, kas ikvienam Latvijas pacientam nestu jūtamus uzlabojumus,” teikts atklātajā vēstulē. “Jaunajai Saeimai un valdībai uzsākot darbu, jau pirmajos mēnešos solījumi, parakstītās vienošanās un veselības aprūpes nozares nozīmīgums pārtapuši par pēdējā atvilktnē noliekamo kārtējo plānu, kuru neviens no politiķiem vairs neplāno aiztikt.”

Atgādina apņemšanos, ko politiķi vēlētos aizmirst

Jauno ārstu asociācija atgādina, ka pagājušā gada rudenī koalīcijas partijas un medicīnas nozares un pacientu organizācijas parakstīja kopīgu memorandu, kurā politiskie spēki apsolījās celt nozares finansējumu līdz 15 procentiem no valsts budžeta kopējiem izdevumiem, mazināt pacientu līdzmaksājumus, celt pacientu aprūpes kvalitāti, ka arī nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem. 2022. gadā tika apstiprinātas arī Veselības aprūpes pamatnostādnes 2022.-2027. gadam. Tās nepietiekamā finansējuma dēļ netiek pildītas faktiski uzreiz pēc to pieņemšanas.

Apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, bija uzreiz zināms, ka veselības aprūpes nozares finansējums procentuāli būs mazāks gan no valsts budžeta kopējiem tēriņiem, gan no valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt pacientiem inflācijas dēļ turpina pieaugt izdevumi no pašu kabatas par zālēm un medicīnas pakalpojumiem. “Ilgtermiņā kopā ar augošajām rindām uz pakalpojumu saņemšanu tas atstās nelabojamu ietekmi uz sabiedrības veselības indikatoriem, kas jau tagad ir ievērojami sliktāki nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” saka A. Šilovs.

Veselības organizācijas aicina Valsts prezidentu, Saeimas deputātus un valdības locekļus steidzami meklēt risinājumus, lai šā gada budžeta ietvaros veselības aprūpes izdevumi tiktu palielināti, sasniedzot 12 procentu apmēru no valsts budžeta izdevumiem – tas nozīmē papildu 140 miljonus eiro.

Otrkārt, organizācijas pieprasa, lai nākamā gada budžeta ietvaros veselības aprūpes finansējums un tā pieaugums būtu atbilstošs sabiedrības veselības pamatnostādnēm (Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka tie ir 310 miljoni eiro papildus). Vēstules autori norāda, ka izvirzītās prasības atbilst jau iepriekš pašu politiķu apstiprinātajiem dokumentiem.

Ārstiem pievienojas vismaz 20 pacientu organizācijas

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča, pārstāvot pacientu intereses, uzsver, ka ”pacientu organizāciju gatavība rīkoties un plašā iesaiste, vēršoties pie amatpersonām, norāda uz slikto šī brīža veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes līmeni, kas neuzlabosies, ja veselības aprūpes finansējums netiks palielināts”.

Pacienti papildus prasībai piešķirt nozarei finansējumu aicina mazināt pieaugošos pacientu līdzmaksājumus un gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem. Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts 1140 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr kaimiņos Lietuvā – 1555 eiro, Igaunijā – 1720 eiro. Salīdzinot pacientu līdzmaksājuma apjomu Latvijā ar Eiropas vidējo rādītāju, vairākos pētījumos secināts, ka Latvijā iedzīvotāji divas reizes vairāk nekā Eiropā vidēji maksā par veselības aprūpi, un tie ir 35,6 procenti no visiem medicīnisko pakalpojumu tēriņiem.

Avots: nra.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!