Lielbritānija izstājas no ES – izstāšanos atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti.
Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES – 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.
Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte ceturtdien notikušajā referendumā bijusi 72,2%.
Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.
Pēc balsojuma referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir jāveic pasākumi, lai Lielbritānija varētu atstāt bloku.
Ņemot vērā britu referenduma iznākuma iespējamo ietekmi uz pasaules ekonomiku, tiek prognozēts, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien nāks klāja ar paziņojumu, lai nomierinātu tirgus.
Briselē piektdien 10.30 (11.30 pēc Latvijas laika) paredzēta ES vadošo amatpersonu sanāksme. Gaidāms, ka ar paziņojumiem apmēram pulksten 13 pēc Latvijas laika nāks klajā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, Eiropas parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs un ES Padomē prezidējošās valsts Nīderlandes premjerministrs Marks Rite.
Luksemburgā 14.30 (15.30 pēc Latvijas laika) ES valstu par Eiropas lietām atbildīgie ministri sāks apspriedi, gatavojot 28.un 29 jūnijā paredzēto ES samitu.
Informācijas avoti ES pavēstījuši, ka sestdien Briselē sapulcēsies sešu bloka dibinātājvalstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Luksemburgas un Vācijas ārlietu ministri.
Francijas prezidents Fransuā Olands nākamnedēļ tiksies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai apspriestu «Eiropas iniciatīvas». Šī tikšanās varētu notikt pirmdien. Merkeles un Olanda tikšanās laikā varētu tikt paziņots par Berlīnes – Parīzes iniciatīvu, par kuru jau ilgi klīdušas baumas. Šī iniciatīva varētu attiekties uz integrētāku ES aizsardzības un drošības stratēģiju. Abi līderi plāno ar tās palīdzību mazināt bažas par ES projektu pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos.
EK pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē sāks plānot ceļu uz oficiālu Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši rīkot EP sēdi, ja briti nobalsos par izstāšanos. Sēdei jānotiek pirmdien Briselē.
Visu 28 ES dalībvalstu līderi, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, 28.un 29 jūnijā sanāks uz ES samitu, lai apspriestu referenduma iznākumu. Samits iepriekš bija plānots 23.jūnijā, bet tika atlikts britu referenduma dēļ.
1.jūlijā ES Padomē prezidējošo valsti Nīderlandi nomainīs Slovākija, kurai būs jāorganizē pasākumi, lai Lielbritānija varētu izstāties no ES.
2017.gada otrajā pusē par ES Padomē prezidējošo valsti vajadzēja kļūt Lielbritānijai, bet, nobalsojot par izstāšanos no bloka, Londona no tā atteiksies.
ES ierēdņiem nāksies atlikt vasaras brīvdienas un gatavot Lielbritānijas juridisko izstāšanos. Pats izstāšanās process aizņems vismaz divus gadus.