Lielākos miljonus plāno ietaupīt uz Satiksmes, Iekšlietu, Finanšu un Aizsardzības ministriju pamatfunkcijām

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Lielākais plānotais valsts pamatfunkciju izdevumu samazinājuma apjoms nākamā gada valsts budžetā un turpmākajiem trīs gadiem gaidāms Satiksmes, Iekšlietu un Finanšu ministrijās, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Satiksmes ministrijai samazināmā finansējuma apjoms 2025.-2028.gadā ik gadu ir 8 114 716 eiro, Iekšlietu ministrijai – 6 957 911 eiro, bet FM – 5 868 090 eiro.

Aizsardzības ministrijai samazināmā finansējuma apjoms ir 5 076 004 eiro, Ārlietu ministrijai – 3 275 652 eiro, Veselības ministrijai – 3 151 980 eiro, Labklājības ministrijai – 2 934 154 eiro, Kultūras ministrijai – 2 792 367 eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 2 786 412 eiro, Tieslietu ministrijai – 2 677 171 eiro, Ekonomikas ministrijai – 2 514 016 eiro, Klimata un enerģētikas ministrijai – 1 121 778 eiro, Zemkopības ministrijai – 1 073 472 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai – 891 420 eiro, Ministru kabinetam – 498 331 eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 175 308 eiro, bet Sabiedrības integrācijas fondam – 91 218 eiro.

Ņemot vērā valdības noteiktos prioritāro pasākumu pamatprincipus un uzdevumus ministrijām valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā, FM katrai ministrijai un centrālajām valsts iestādēm ir aprēķinājusi un nosūtījusi valsts pamatfunkciju izdevumu samazinājuma apjomu nākamā gada valsts budžetā un turpmākajiem trīs gadiem.

Tikmēr pašas ministrijas pagaidām neatklāj, vai un cik lielu ietaupījumu spējušas rast savos budžetos.

Piemēram, Tieslietu ministrijā norādīja, ka diskusijas turpinās un pagaidām nav informācijas, ko sniegt. Arī Veselības ministrijā un Labklājības ministrijā uzsvēra, ka darbs vēl turpinās, papildu informāciju nesniedzot.

Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijā pauda, ka gaida no FM informāciju par samazināmā finansējuma apjomu katram resoram. Tāpēc tas, kuras budžeta programmas ietvaros būs ietaupījums, tiks vērtēts pēc šīs informācijas saņemšanas.

Ministrijām gan nav atlicis daudz laika, lai tiktu skaidrībā, vai, kādās programmās un cik varēs ietaupīt, jo informāciju tām jāsniedz jau līdz otrdienai.

Kā zināms, ņemot vērā, ka nākamā gada budžetā jaunām prioritātēm nav naudas, jo fiskālā telpa 2025.gadam ir negatīva, ministrijām ir dots uzdevums veikt savu budžetu izvērtējumu ar mērķi rast finansējumu valsts drošības nodrošināšanai.

Nozaru ministrijām līdz 3.septembrim jāiesniedz Finanšu ministrijai informāciju par samazināmā finansējuma sadalījumu pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu klasifikācijas kodiem.

Lai nodrošinātu finansējumu pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro jeb 11% apmērā.

Ministru kabinets 20.augustā izskatīja jautājums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025.-2028.gadam, kurā tika secināts, ka fiskālā telpa 2025.gadam ir negatīva, un ministrijām ir dots uzdevums veikt savu budžetu izvērtējumu, ar mērķi rast finansējumu valsts drošības nodrošināšanai. Lai nodrošinātu finansējumu pieteiktajām drošības prioritātēm, piedāvāts horizontāli samazināt ministriju izdevumus – aprēķinu veicot no preču un pakalpojumu izdevumiem, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro apmērā.

FM par pamatu izmantojusi aktualizēto bāžu aprēķinātos valsts pamatfunkciju izdevumus precēm un pakalpojumiem. Savukārt ministriju atbildībā ir noteikt, kādus konkrētus izdevumus samazināt, kā arī ministrija ir tiesīga noteikt arī citu izdevumu samazinājumu, tai skaitā kas saistīti ar politikas izmaiņām, galvenais nodrošinot samazinājumu atbilstoši noteiktajai summai.

FM atgādina, ka resoru programmu un apakšprogrammu plāna izdevumi precēm un pakalpojumiem 2025.gadam, kuri pakļaujas pārskatīšanai un novirzāmās summas pārdalei, kopumā veidoja virs 450 miljoniem eiro, neietverot finansējumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un neatkarīgajām iestādēm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

8 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
ccca
ccca
14 d. atpakaļ

interesanti, ko var ietaupīt Iekšlietu ministrijā, kur būtu ar steigu algas jāceļ un darba apstākļi jāuzlabo///
pēdejos policistus uz ielam atlaidīs un robežsargus arī, jeb samazinās pat minimalās algas???

Dings
Dings
14 d. atpakaļ

Un kur tad valsts kapitālsabiedrību neko nedarošās padomes un daļēji arī valdes?

Andron MacBeton
Andron MacBeton
15 d. atpakaļ

Bet likvidēt liekās ministrijas gan netaisās.

Jefiņš
Jefiņš
14 d. atpakaļ

Ministriju aģentūras aprij daudz vairāk par nekā nedarīšanu.

Dana
Dana
15 d. atpakaļ

Un prezidenta , premjeres , ministru , deputātu algu indeksāciju turpinās , kādās pozicijās mazinās medicīnas pakalpojumus par 3,1 miljonu ?

Nata
Nata
15 d. atpakaļ

Jāsamazina finansējums Saeimai un Prezidenta pilij vismaz par 20%. Tur palīgu un konsultantu, ka biezs, tikai rezultātu nekādu nav. Ar ko nodarbojas Saeimas deputāta palīgs???? Kafiju pienes, pēc aliņa aizskrien, dibenu deputātam noslauka???? Deputātu palīgus finansēt no politisko partiju valsts finansējuma.

Andron MacBeton
Andron MacBeton
15 d. atpakaļ
Reply to  Nata

Tie vel ir sīkumi. Tev nau ne jausmas kādi visādi parazītiski kantori ir izveidoti visās tajās pirdnistrijās. Tur pat Covid salāti un rupmaizes reklāma skolās šķiet sīkums…

padomija
padomija
15 d. atpakaļ

Par to padomju vara un nomenklatūra tiks masīvi nostiprin;ata