Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Ilze Kuzmina, Latvijas Avīze

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!

Jo sevišķi šāds televīzijas kolēģu lēmums izbrīna tādēļ, ka likumā ir skaidri liegta priekšvēlēšanu aģitācija krievu valodā. Jā, debates nav aģitācija, taču likumus ierasts tulkot ne tikai gramatiski – sak, kā stāv rakstīts, tieši tā arī darīsim, bet arī pēc to jēgas un būtības. Manuprāt, liedzot aģitāciju krievu valodā, valsts likumdevējs skaidri un gaiši ir pateicis, ka priekšvēlēšanu procesam un arī vēlēšanām jānorit latviešu valodā.

Šonedēļ uz šo ideju reaģēja Valsts valodas centrs, norādot, ka debates krieviski neatbilst valsts valodas statusam un tās lomai sabiedrības integrācijā, kā arī bažījās, ka LTV veicina divvalodību un cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību. LTV pārstāvji atsaucās, ka aģitācija nav debates, radot sajūtu, ka likumos nu tiks meklēta vismazākā spraudziņa, pa kuru raidījumos ietecēt krievu valodai.

LTV ir aicinājusi politiķus un valsts institūcijas nejaukties tās redakcionālajos lēmumos par Eiropas Parlamenta vēlēšanu atspoguļošanu. Tajā pašā laikā tā pati aicinājusi Tieslietu ministriju vērtēt Valsts valodas centra pausto. LTV apgalvo, ka rīkos debates krieviski, jo “šobrīd, kad notiek Krievijas izraisītais pilna mēroga karš Ukrainā un Latvija saskaras ar hibrīdkara apdraudējumiem, ir īpaši būtiski dažādām sabiedrības grupām nodrošināt objektīvu, uzticamu un kvalitatīvu saturu par EP vēlēšanām”.

Te vietā atcerēties, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 89 procenti Latvijā dzīvojošo nelatviešu atzīst, ka māk latviešu valodu. 

Ja viņus tiešām interesē objektīva informācija par vēlēšanām, vai ir pamats uzskatīt, ka viņi neizmantos savas latviešu valodas zināšanas, lai to iegūtu? Un, jo vairāk latviešu valoda tiks lietota ikdienā, jo vairāk šīs prasmes uzlabosies! Savukārt, ja var iztikt ar krievu valodu, tad latviešu valodas prasmes nevairosies. Jau 2018. gadā Satversmes tiesa atzina, ka tieši krievu valodai atšķirībā no citām mazākumtautību valodām Latvijā ir pašpietiekamība. Tādā kontekstā LTV iecere izskatās vērsta uz divvalodības saglabāšanu, uz to, ka sabiedriskā televīzija būs tāds kā pēdējais valsts finansētais krievu valodas bastions.

LTV atbildīgā ziņu redaktore Dagnija Neimane sociālajā vietnē “X”, aizstāvot debates krievu valodā, uzsver, ka žurnālisti strādā likuma un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Te gan jāsaka, ka likums nebūt neuzspiež debates krieviski. Turklāt to, ka tā ir redakcionālā izvēle, LTV atklāj jau pieminētajā paziņojumā, kurā aicina nejaukties redakcionālajos lēmumos. Savukārt sabiedriskais pasūtījums ir gana vispārīgs: jā, ir solīts mazākumtautībām stāstīt par vēlēšanām. Turklāt mazākumtautību multimediju platformā “RUS.LSM”. solīts veidot saturu četrās mazākumtautību valodās: krievu, ukraiņu, poļu un baltkrievu. 

Te gan arī jājautā, kāpēc medija nosaukums joprojām asociējas ar krievisko, ja reiz nu ir rūpe arī par citām mazākumtautībām.

Vērts pieminēt, ka krievisko debašu gadījumā televīzijas ļaudis cenšas slēpties aiz likuma un sabiedriskā pasūtījuma, tādējādi it kā atsakoties no atbildības, bet pret Nacionālās drošības koncepcijā pausto ieceri no 2026. gada sabiedrisko mediju saturu vairs neveidot krievu valodā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība pati ir kategoriski iebildusi.

Starp citu, pieminētajā sabiedriskajā pasūtījumā solīts arī “veicināt latviešu valodas stiprināšanu mazākumtautību vidū”. Kā šis uzdevums tiek pildīts, rīkojot debates krieviski?

Kā arguments krievu valodai sabiedriskajos medijos bieži tiek minēta ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā, taču tieši karā postītās valsts mediju speciālisti atzīst, ka arī Ukrainai pašai ātrāk vajadzēja atteikties no krievu valodas valsts finansētajā televīzijā. Kā intervijā “Latvijas Avīzē” norādīja Ukrainas pētnieciskā žurnāliste Anna Babineta: “Esmu sapratusi, ka krievu valodas izmantošana masu medijos bija veids, kā kontrolēt mūsu valsti, kā saglabāt savu ietekmi.”

Būtisks aspekts ir arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu krievu valodas prasme. Tie, kuri to pārvalda ļoti labi, debašu karstumā izklausīsies pārliecinošāki par tiem, kuri taustīsies pēc vārdiem, bet tam nebūs sakara ar kandidātu kopīgo kompetenci, bet tikai šīs valodas prasmi.

LTV mierina: krieviskajās debatēs varēšot runāt latviski, būšot tulkojums. Taču, ja tiks uzrunāts virsū krievisks teksts latviski runājošajam debatētājam, tas arī nenāks viņam par labu: skatītāji nedzirdēs intonāciju, iespējamas kādas neprecizitātes, ne velti ir pat teiciens “pazudis tulkojumā”. Līdz ar to var sanākt tā, ka šīs priekšvēlēšanu debates faktiski būs reklamēšanās pasākums tiem, kuri labi runā krieviski un kuriem nav principiālu pretenziju Latvijas sabiedriskajā medijā Latvijas pilsoņus uzrunāt krievu valodā.

No Pietiek.com

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!