Latvijas politikā iestājies skaistais atriebšanās laiks

ARMANDS PUČE

Latvijas politikā iestājies skaistais atriebšanās laiks, kas piedāvā visu, ko vien spējam uz mūsu zemeslodes daļas iztēloties. Izmantojot slavenos Skalbes vai Zilbaloža kaķīšus un tiem apkārt saliktos tēlus, ar mūsu politisko procesu praktiski var izspēlēt tīri labas etīdes – atbilstoši pašreizējai dzīves realitātei un kaislībām. Pamēģināsim.

Mūsu ekonomika ir kā tās dzirnavas, ko melnais kaķis ar saviem čomiem atņēma kaut kādam vientiesim. Skaidrs, ka pēdējais nebija neko izrēķinājis savos plānos un pierakstos, un tikai grieza gaņģus un aizņēmās, līdz kādu dienu attapās, ka ir iebraucis auzās. Parādos. Velni – starptautiskie aizdevēji – zina, ka tāda diena visiem pienāk. Te jāpieslēdz oskarotā laiva, kuru jāturpina kādam stūrēt. Līdzīgi kā Latvijas tautsaimniecība, tā peld pa straumei, vai – kur straume to aiznesīs. Laivai nav kapteiņa, lai gan uz tās pirmais kaut kādā kārtā ticis dzīvnieku pasaules neproporcionālais hibrīds – kapibara.

Pēc uzvedības un skata – tipisks zaļzemnieks, kam ir pilnīgi vienalga, ar ko kopā tusēt vai paglābties no nelaimes. Kapibara taču labi saprot, ka viņa noderība var būt tikai laivā – proti, politikā vai vēl labāk, koalīcijā – jo viņpus borta viņš ir nekāds. Attiecīgi, arī zēzēes bez Saeimas ir nekādi.

Tagad atpakaļ pie tā kaķīša, kam atņēma dzirnavas. Tā ir Jaunā vienotība, kas grib lidot vai gaņģot gan ar Air Baltic, gan ražot kaut ko no saules, gan telekomunikācijas pārvaldīt. Tas viņiem paredz to pašu rezultātu, ko dabūja it kā pareizais dzirnavnieks. Skrienot pa pasauli un meklējot ielāpus, vienotība mēģina atgādināt meitām – nacionāļiem un apvienotajiem – par agrāko dienu labumiem, taču skuķiem pieaugot, viņām radusies izpratne, ka tie tēva labumi bija pelnīti ne tajā formā, kā saprot krietna un gudra saimnieka galvas.

Meitas jau neatsaka fāterim, tikai mājieni ir nepārprotami – vecais, sāc strādāt, stāvi uz zemes, nevis tikai aizņemies un tērē. Un vispār – mums pašiem vajag. Mēs laikam runājam par ģimenes vērtībām, ko kaķītis ir ieaudzinājis savos bērnos. Ko sēsi, to pļausi?

Tikmēr uz Zilbaloža laivas nezin no kurienes parādās progresīvie – filmā šis izkrāsotais spoks lemura ādā ir mantu vācējs, tāpat kā Latvijas politikā, kur šāda veida prototipi vāc visu, kas ir nepiesiets, vai – ko var paņemt. Iemainīt, pārdalīt. Nenosakāmas orientācijas bļauris, ielīdīs jebkurā ministrijā, vadīs jebkuru projektu – bez atbildības. Jo kļūdas viņi ir apdrošinājuši.

Lemurs ir tipisks nevalstiskā sektora pārstāvis, kas algotu darbu komercsektorā nav strādājis ne minūti – dodiet tik tādam iespēju socializēties, pabūt zem burām, pie valdības galdiem, spoguļoties. Palēkāt ar savu baru kopā – piemēram, upes krastā vai Doma laukumā. Ne viņiem muskuļu, ne prāta.

Tikai histērija, bet – tikai barā! Iespējams, tādi ir vajadzīgi, lai tie citi saprastu, ka uz pasaules ir vairāk nekā viena atšķirība. Ja viņi nonāk mierīgākos ūdeņos, tad simts punktu, ka lemurs ir pirmais, kas pirmajā ostā pazudīs vai iemainīs veco laivu pret ziepju burbuļu pūšamo.

Gan pie Skalbes nelaimīgā varoņa, gan pie Zilbaloža tramīgā egoista ik pa laikam parādās kaut kādi jukušie – tā kā ļaunie, tajā pašā laikā bez jebkādām pretenzijām uz pārmaiņām. Kā rosļikovieši, kas nepārtraukti spīdzina latvisko elektorātu – eksperimentē ar tā izturību. Draud, ka mūs kaut kur atkal aizsūtīs, ka viņu ir vairāk, bet pasakā – izdurs acis, slīcinās vai nometīs no kūtsaugšas. Tad ir tas rejošo suņu bars starp laivas pārbraucieniem, kas rej baltā gabalā, vajag vai nevajag, dienu un nakti – lai kur arī atrastos.

Šleserieši – plašākā nozīmē. Viņi pārvietojas grupās.

Tiesa, no bara izlec rotaļīgais un neapšaubāmi draudzīgais retrīvers, kas dzīvē būtu kāds no neatkarīgajiem deputātiem. Kaut kas starp Rajeva apmatojumu un Šmita acīm, ar Ābramas labestīgumu sirds rajonā. Retrīveram ir vienalga, kurā laivā viņš nonāk, un – vai vispār tai jābūt laivai. Sekretārputns, kas it kā no visiem ir apveltīts ar lielāko viedumu, tomēr nezin kāpēc vairāk grib būt lepns, nevis biedrisks. Tāds pats kā tagad Hermanis vai agrāk Repše, kas pavicinā spārnus un – aizlidos. Bet vēzieni būs skaisti. Pirms tam vēl nostāsies laivas priekšgalā, pozējot selfijam.

Abos sižetos ir arī troņi un valdnieki. Līdzīgi kā gandrīz katrs otrais Latvijā grib rakstīt par savām nedienām vēstuli prezidentam, arī dzīves izmētētais kaķītis savu vēstuli stāsta formā aiznes līdz pilij, kur viņu uzklausa sagurušais un bēdu nomāktais ķēniņš. Viņš tur kā Rinkēvičs – tronī viens. Mūsu Edgars varbūt nav tik ļoti grūtsirdīgs, sēru pārņemts, taču kapu svētki arī viņam nav sveši un vēl ir valstī piemiņas dienas.

Starp citu, galma ļaudis esot sargājuši Skalbes ķēniņu no dzīves, kas ir diezgan tuvu tam, kas notiek ar Latvijas prezidentiem. Arī viņus galminieki vai prezidenta kanceleja sargā no dzīves. Taču Rinkēvičs pēc aicinājuma grib būt tuvāk Zilbaloža valim – atcerieties, kā valis iznira no ūdens, palēcās un gāzās tajā atpakaļ, saviļņojot apkārtējos gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāds grib būt mūsu pašreizējais prezidents – kā lielais valis. Tikai viņa versijā nav šļakatu un viļņu. Ir konvencija! Tā viņš vēlētos atgriezties dzelmē – kas ir viņa karaļvalsts. Un tad ir jautājums – vai tāds valis var būt okeānu vai jūru valdnieks? Kurš domā, ka ūdenī var ielēkt bez šļakatām? Pat dīķa asarītis izlec virspusē ar plunkšķi.

Pasakas ir ar laimīgām beigām, tāpēc pārcelsimies pie trīs sivēntiņiem un vilka. Pie trešā brāļa, kas uzcēla māju no ķieģeļiem. Lai būtu moderno laiku dzimumu līdztiesība, vilks mūsu gadījumos būs vilcene. Viņa tērpusies kleitā caur skursteni metās iekšā verdošā katlā… Stop! Tā jau sanāk vardarbība pret sievieti. Tā nevar. Kā var?

Pamainiet tālāk šo gadījumu paši.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!