Latvijas Jauno zinātnieku apvienība nosūtījusi Ministru kabinetam un Saeimai vēstuli, komentējot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 383, kura mērķis ir nodrošināt neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā.
Rīkojums paredz no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta veselības nozarei pārdalīt 5 213 282 eiro, kas sākotnēji bija plānoti valsts pētījumu programmām, 1 000 000 eiro pārdalīšanu no Klimata un enerģētikas ministrijas budžetā paredzētajiem valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā, kā arī 12 000 000 eiro no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 35.00.00 “Valsts atbalsta programmas”, kuras ietvaros tiek nodrošināts finansējums programmā “Inovāciju fonds (nozaru pētījumu programmas)”.
Bez šaubām, nav pieļaujams veselības aprūpes sistēmas sabrukums 2023. gada otrajā pusē, tāpēc veiktā apropriācijas pārdale ir saprotama. Taču nav saprotams lēmums glābt vienu prioritāro jomu, upurējot citu.
Finansējums zinātnei un inovācijām Latvijā jau gadiem iepaliek no visām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (izņemot Rumāniju [1]), savukārt solījumi sasniegt finansējuma līmeni, kas atbilstu 1,5% no IKP, tikai turpina ceļot no vienas valdības deklarācijas uz nākamo.
Šonedēļ, atklājot V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša teica: “Tomēr tas, ko gribētos, un te es atsaukšos uz premjerministru, – vairāk strādāt Latvijai. Šodien mēs esam sava izaicinājuma priekšā, kā kļūt konkurētspējīgākiem, kā mainīt savu ekonomiku tā, lai Latvija kā labklājīga valsts, kā zinātnes valsts iezīmētos ļoti skaidri pasaules kartē”.
Skarbā realitāte ir tāda, ka svarīga daļa no šī izaicinājuma risinājuma ir atbilstošs finansējums zinātnei un inovācijām.
Latvijai ir starptautiski konkurētspējīgi zinātnieki, kas var un vēlas strādāt Latvijai, taču finanšu trūkuma apstākļos tiek bremzēti zinātniski sasniegumi un nevar notikt zinātnieku ataudze valsts attīstībai nepieciešamajā apmērā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, savā vēstulē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina valdību izstrādāt skaidru rīcības plānu par to, kā un kad tiks atdots šis pārdalītais finansējums, kā arī norādīt, kad tas tiks palielināts, lai beidzot sasniegtu 1,5% no IKP.
LJZA vēstule pieejama šeit.
Izmantotās atsauces:
1. OECD (2023), Gross domestic spending on R&D (indicator). doi: 10.1787/d8b068b4-en
Avots: ljza.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Diezgan jau atgādina LIZDU — gadu desmitiem viņus publiski un atkārtoti krāpj, kaut ko pasola, paši smaida, atkal krāpj, bet viņi kaut kā izliekas, ka nu šogad, vai vismaz drīz vien viss būs labāk. Hallo, draugi, zinātnes finansējums gadu desmitiem ir starp zemākajiem ES, paaudžu nomaiņa zinātnē nav notiksui, zinātniskās darbības rezultāti ir zemi salīdzinājumā par ar kaimiņiem, bet augstākās izglītības iestāžu un institūtu, ka mudž. Atcerieties, bija tāds Ķīlis? Jau tad skaidri norādīja, ka iet auzās. Kur tad bijāt, kur bija LIZDA un jauno zinātnieku apvienība un Latviešu zinātnieku kongress? Taad mēšināja slēgt provinces augstskolas, kur pilnīgā bezjēgā iegromī… lasīt vēl »
Manā paziņu, kolēģu un bijušo kolēģu lokā ir vairāki cilvēki, gan jaunāki gan krietni vecāki par mani, kuri savu dzīvi vai nu velta vai arī kādreiz ir veltījuši zinātnei. Vecie ir vīlušies sistēmā, aizgājuši uz privāto sektoru, jaunie vēl kaut ko cer ka kaut kas mainīsies, bet kā kurš, vieni samaitājas, citi aiziet prom. Tie ir cilvēki, kuriem patiešām interesē zinātne, kaut ko jaunu izpētīt, uzbūvēt, izzināt. Manās acīs, cik es viņus pazīstu, es uz viņiem skatos, kā uz paraug cilvēkiem, kuri rāda labo piemēru citiem. Kuriem galvenais lai būtu rezultāts un pašiem būtu prieks par savu darbu. Ar cilvēkiem… lasīt vēl »
Ir ta;ču Dziesmu svētki! Un tajos daudzas audzinošas lietas. Skat- visi 40 tkst. dzied un dejo par vēdera tiesu un ir taču aimīgi! Algas jau treknu treknās saņem ierēdnīsi, menedzerīši, radošuma direktoriņi un pusvadītaji. Kundzēm un kungiem sava tiesā. Visi laimīgi. Tā pat jau zinātn;ē- aldziņas un labumus traveļos un izkalidēs vienmer tiek IZM ierēdnīšiem un visau to āgentūru figurantiem ap zinātni – neviens pats nesūdzas par biezo maku. Tad jau arī jaunajiem karstgalvjiem jāsaprot, ka pie šīs kārtības zinātnes proletāriešiem ir gods strādāt par vēdera tiesu- un var taču arī uzdziedāt kādu slavas dziesmu vadoņiem. Nav te ko sapņot… lasīt vēl »
Vispār jau pareizi tikai vairākos zinātnes novirzienos vecums nav šķērslis, bet priekšrocība ko dod pieredze. Visas zinātnes nav matemātika, kur lielo prēmiju dod tikai līdz 35 gadu vecumam. Daudzreiz neviens nevar pateikt vai tā vecā apnikusī tēma kādu brīdi neizšaus ar kaut ko milzīgi vērtīgu.
vai NA varzas Silina no Levita padomniecem jau rinda pec pika
Mjāa… izrādās,ka apetīte piemīt ne tikai dakterīšiem un te neviens nepieprasa par minimumu noteikt ministru algas. Atšķirība gan tikai klientos- pacientos. Dakterīši te var laist sev pa priekšu atkarīgos pacientus iztaurēšanai, kamēr zintniekiem te tādu nav. Neparasti jau tie stāsti – gribas pētīt bet naudu nedod! Mammu, es gribu! Jaunie zinātnieki te tā arī patstāvību nav ieguvuši un ir atkarīgi no ikdienas naudas uz tumbočkas, kas kāmdam ir jāsagādā. Kā jau nākusi no bērnudārza līdz post-dokam nonstopā valsts maizē un stutēs. Varbūt neliela patstāvība tomēr netraucēs? Ko tante Bausākā iegūs no kāda smalka raksta kaut kur tālienē svešā zemē pat… lasīt vēl »
Tā var redzēt cik tālu cilvēks var krist bez zinātnes secīgi izglītības un mākslas. Kāds labums ir no radio izgudrošanas un sirds ķirurģijas? Ja paši nevar izpētīt, lai izgudrotu, tad vismaz ir jādod nauda aparātiem un algām tiem, kas var.
Latvijas zinātne daudz kur ir pasaules līderos (būtu vairāk, ja valsts pievērstu lielāku uzmanību sekmīgus pētījumus veicošām grupām ar spilgtiem līderiem), bet ar nabagu pabalstiem līdzvērtīgu finansējumu nekur tālu neaizbrauksi. Iepriekšējā krīzē ar Dombrovska svētību zinātnei atņēma lielu daļu naudas un tagad vēl ņēma nost ar tas pašas JV svētību. Zinātnē nevar veikt pētījumus pa trim, pieciem gadiem un tad pētīt ko citu. Tā var nodarboties tikai ar zinātnes ātri komercializējamo daļu, bet ne ar visu zinātni. Tāpēc Latvijā nedzird vairs par tādu zinātnieku semināriem uz kuriem savulaik brauca no visas pasaules. Vispār naudu nolikt atpakaļ ar % kategoriski japieprasa… lasīt vēl »